Ideju trūkums partiju programmās par pensijām
Pieņemot, ka 4000 zīmju programmās politiskās partijas ieraksta būtiskāko informāciju par sava politiskā spēka nostāju konkrētā jautājumā, jāsecina, ka sociālā politika, sociālā aizsardzība vai labklājības jautājumi diemžēl lielā mērā aprobežojas tikai ar pensijām un solījumiem tās paaugstināt, indeksēt vai nesamazināt.
Atsevišķas partijas gan pirms vēlēšanām uzsver nepieciešamību reformēt sociālās apdrošināšanas sistēmu, savukārt citas – pilnīgi pretēji – nosargāt esošo sistēmu vai nepieļaut izmaiņas, piemēram, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Tikai nelielai daļai politisko spēku sociālās aizsardzības tēma plašāk ir iztirzāta pilnajās programmās, kas ļauj daļēji saprast, kādi pavērsieni sabiedrību varētu gaidīt nākotnē, ja par sociālo politiku būs atbildīga konkrētā partija.
Vēlreiz pensijas
Partiju un politisko apvienību solījumi (vismaz programmās atšķirībā no politiskajām reklāmām, kurās gan plaši tiek apspēlēta nenotikušās pensiju indeksācijas tēma!) vēlētājiem pensiju jomā nav ne plaši, ne daiļrunīgi, un politiskās partijas nav izplūdušas garos aprakstos, kas sagaidīs pensionārus, ja tiks ievēlēta tā vai cita partija. Tieši tāpat tas bija pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, jo toreiz principā pensijas nevajadzēja un nevarēja solīt palielināt, jo pensionāri jau bija iebaidīti, ka pensijas var samazināt, taču tagad ir citi laiki. Pateicoties inflācijai, pensionārus uzrunā solījumi pensijas indeksēt un arī palielināt (indeksācija nozīmē pensiju pārskatīšanu atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam).
Tomēr arī šogad partiju programmās uzsvars kā vienmēr pirms vēlēšanām tiek likts uz pensionāriem, solījumiem nodrošināt cilvēka cienīgas vecumdienas un iztikas minimumam atbilstošas pensijas. Analizējot pašreiz valdību veidojošo partiju – Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) –priekšvēlēšanu solījumu programmas, būtiski ņemt vērā jau paveikto, kas lieliski parāda solītā saderību ar jau paveikto. Līdz ar to nekādu brīnumu nav: pašreizējā premjerministra partija sola racionālu, taupīgu sociālā budžeta izlietojumu, savukārt ZZS – palielināt pensijas un pabalstus, pieaugot inflācijai. Diemžēl šo pēdējo pāris gadu laikā no valdību veidojošām partijām nav sagaidīts izsvērts, saprotams plāns, kā nodrošināt sociālās sistēmas ilgtspēju. Interesanti lasīt, ka pensiju indeksāciju («rast iespēju atjaunot») piedāvā arī Vienotība, lai gan tieši šis politiskais spēks to šogad noraidīja.
Drošākus (vai pārdomātākus?) piedāvājumus izsaka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas apņemas «izveidot stabilu sociālās apdrošināšanas sistēmu» un nodrošināt pensiju ne mazāku kā minimālā alga, bet par būtiskām izmaiņām lemt referendumos.
Inovatīvu pieeju vairāk, bet maz
Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kad praktiski nemaz nebija inovatīvu priekšlikumu, pieeju sociālās aizsardzības sistēmas attīstībai, šoreiz interesantu ideju ir vairāk, tomēr – joprojām maz. Vienotība piedāvā izstrādāt Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta likumu, lai noteiktu, kam izmantojamas sociālās iemaksas, bet Zatlera Reformu partija (ZRP), savā programmā īpaši šīs idejas nav skaidrojuši, lai arī šīs partijas pārstāvis ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis ne vienreiz vien ir kritizējis pašreizējo pensiju sistēmu un izteicis piedāvājumus, piemēram, sasaistīt pensijas apmēru ar bērnu nomaksātiem nodokļiem. Toties šādu ideju piedāvā nacionālā apvienība. Izmantojot ZRP neveiksmīgo izteicienu, cita – Šlesera Reformu – partija piedāvā saukli Latvijā būs pensijas, nevis nabadzības pabalsti.
Opozicionāri
Vairākas politiskās partijas programmās izmantojušas opozicionāru pieeju – solīt pretējo tam, kas jau pieņemts un kas, iespējams, nepatīk sabiedrībai. Saskaņas centrs būtisku uzsvaru liek uz nabadzības mazināšanu, uzsverot, ka nabago/bagāto Latvija ir «labējo liberāļu politikas sekas». Vairākas partijas sola nepieļaut pensionēšanās vecuma paaugstināšanu (Tautas kontrole, PCTVL). Savukārt PCTVL vēl min to, ko neviena cita partija, proti, iestāties pret pensijas kapitāla mākslīgu samazināšanu (tas saistīts ar koeficientu, ko piemēro pensijas kapitālam un kurš būtībā pēdējos gados samazina pensijas apmēru).
***
Partiju nostādnes sociālajos jautājumos
Partiju apvienība Vienotība sola:
• nodrošināt taisnīga sociālā atbalsta pieejamību;
• nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām;
• rūpēties par ģimenes atbalsta politiku.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija sola:
• reorganizēt sociālo pabalstu sistēmu;
• izveidot stabilu sociālās apdrošināšanas sistēmu;
• nodrošināt pensiju ne mazāku kā minimālā alga.
Zatlera Reformu partija sola:
• mazināt bezdarbu, piešķirot nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kas nodarbina ilgstošos bezdarbniekus, ļaudis pirmspensijas vecumā, jauniešus bez darba pieredzes un cilvēkus ar īpašām vajadzībām;
• reformēt pensiju sistēmu.
Kristīgi demokrātiskā savienība sola:
• samazināt nodokļu slogu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem un invalīdiem.
Šlesera Reformu partija LPP/LC sola:
• ieviest principus Līdz pensijai tu uzturi valsti. Pēc tam valsts uztur tevi un Jo vairāk ģimenē bērnu, jo mazāki nodokļi!
Partiju apvienība Saskaņas centrs sola:
• atgriezties pie pensiju indeksācijas;
• īstenot individuālu pieeju pašvaldības kontrolēto pabalstu piešķiršanā.
PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā – sola:
• iestāties pret pensionēšanās vecuma palielināšanu un pensijas kapitāla mākslīgu samazināšanu.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sola:
• nosargāt esošo pensiju sistēmu;
• nākotnē pensiju apmēru sasaistīt ne tikai ar paša, bet arī bērnu samaksātajiem nodokļiem.
Par prezidentālu republiku sola:
• minimālo pensiju ne mazāku kā valstī noteiktais iztikas minimums.
Pēdējā partija sola:
• mainīt politisko kārtību, tomēr par sociālās politikas/demogrāfijas jautājumiem konkrēti nerunā, jo, «mūsuprāt, nav godīgi vēlētājiem piedāvāt nedz bezsaturīgu uzsaukumu blāķi bez ideju seguma, nedz arī programmu, kas pārbāzta ar konkrētiem solījumiem [..]»
Zaļo un zemnieku savienība sola:
• palielinoties inflācijai, palielināt pensijas un sociālos pabalstus;
• pilnveidot un attīstīt valsts sociālā atbalsta sistēmu.
Tautas kontrole sola:
• nodrošināt atbalstu un sociālās garantijas jaunām ģimenēm;
• apturēt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām sola:
• sabiedrību izglītot attieksmē pret invalīdiem.
* Partiju idejas, nostādnes publicētas izlases kārtībā
Avots: partiju programmas; partiju interneta vietnes
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk