Feldmanis: SC atziņa par to, ka bija okupācija, bet nav okupantu, ir sagrozītas domāšanas paraugs
Neatkarīgās sarunbiedrs – vēstures habilitētais doktors, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs, profesors Inesis Feldmanis.
– Kāda ir jūsu versija – kāpēc SC tik aktīvi noliedz okupāciju?
– Tagad ir tāds solītis uz priekšu: bija okupācija, bet nav okupantu – tēze, kuru it kā atbalsta arī SC. Tas tādas sagrozītas domāšanas paraugs, neizdevies kalambūrs. Ja grasās šo kalambūru rakstīt arī kādos valdības dokumentos, tad es ieteiktu labāk šādu tekstu: «Okupācija bija, un ir arī okupācijas sekas.» Ar šīm sekām latvieši jau lielākoties ir samierinājušies: Atmodas laikā izvēlējāmies parlamentāro valsts atjaunošanas ceļu, kas neparedzēja cīņu pret okupācijas sekām. Latvieši neizvēlējās starptautiski tiesisko ceļu, kas būtu daudz sarežģītāks un varbūt arī ilgāks. Mēs starptautiski tiesisko ceļu negājām, līdz ar to samierinājāmies ar okupācijas sekām. Tāpēc tagad šādas tēzes «bija okupācija, nav okupantu» izvirzīšana ir izaicinājums latviešiem. Nesaprotu, kāpēc SC visu laiku mēģina uzsildīt šo okupantu tēmu, jo okupācijas fakts ir pilnīgi neapstrīdams un neviens nopietns starptautisko tiesību speciālists to nenoliedz. Daudzi krievu vēsturnieki atzīst okupācijas faktu 1940. gadā, taču negribīgi pieļauj to, ka tā turpinājās līdz 1991. gadam. Bet te atkal vainīga starptautiskā kopiena, kas neatzina 1940. gada Baltijas valstu vardarbīgo aneksiju, un līdz ar to starptautisko tiesību izpratnē turpinās iepriekšējais stāvoklis – tāds, kāds tas bija 1940. gada vasarā. Tāpēc mums ir pilnīgs pamats runāt par okupāciju līdz 1991. gadam.
– Tas taču ir valsts pamatu jautājums – okupācijas atzīšana, valsts nepārtrauktības atzīšana.
– Pilnīgi pareizi. Noliedzot okupāciju, tiek apšaubīti Latvijas valsts pamati, jo visos mūsu pamatdokumentos, kuros ir runa par Latvijas valsts kontinuitāti, ir runa arī par okupāciju. Okupācijas noliegšana ir nelojalitātes izrādīšana mūsu valstij. Šajā sakarā jāpiemin divas Saeimas deklarācijas, kurās ir risināts jautājums par okupāciju. Pirmā – 1996. gada 22. augusta deklarācija. Tajā skaidri ir norādīts, ka Latvijas Republikas Saeima tautas vārdā aicina pasaules valstis un starptautiskās organizācijas 1) atzīt Latvijas okupācijas faktu; 2) palīdzēt Latvijai likvidēt okupācijas sekas, sniedzot tai politisku un ekonomisku palīdzību; 3) atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties savā etniskajā dzimtenē un no ārvalstīm – savā tēvzemē Latvijā. Otrā deklarācija ir tuvāka mūsdienām, un tā parakstīta 2005. gada 12. maijā. Tā ir Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu. Un viena frāze šeit liecina par to, ka nav izpildīti 1994. gadā noslēgtie līgumi saistībā ar Krievijas armijas izvešanu, proti,
LR Saeima aicina Krievijas Federāciju turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un to ģimeņu locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.
– VL!/TB/LNNK biedrs Jānis Iesalnieks savā tviterī pieminēja kolonistus, proti, «kāpēc būtu jāņem vērā šeit nelikumīgi ieradušos kolonistu balsis». Zināms, ka saskaņā ar 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju PSRS okupācijas laika iebraucēju izcelsme Latvijā ir nelikumīga.
– Minētajā konvencijā ir norādīts, ka okupētas valsts teritorijā nedrīkst iepludināt okupētājvalsts iedzīvotājus. Tāpēc jau nevajadzētu par to īpaši šausmināties, ja tiek lietoti tādi termini, kādus ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālāk