Aizvadītās nedēļas laikā teju dubultojies cilvēku skaits, kuri saslimuši ar akūtām elpceļu infekcijas slimībām, informē Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) epidemiologi.

Valsts ambulatorajās iestādēs ar šīs infekcijas saslimšanas pazīmēm vērsušos pacientu skaits, izsakot skaitļos, ir 852,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu šis rādītājs bija – 445,4 cilvēki uz 100 000 iedzīvotājiem, tāpēc var teikt, ka saslimstība pieaugusi gandrīz divkārt, norāda LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.

Saslimstība ar elpceļu infekcijām ievērojami pieaugusi visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība nedēļas laikā bija konstatēta bērniem vecuma grupā līdz četriem gadiem, tas nozīmē – 4917 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju.

Saslimstība pieaugusi visās pilsētās, izņemot Jēkabpili. Visaugstākā saslimstība bija Jelgavā un Daugavpilī – attiecīgi 1290 un 1283 saslimušo uz 100 000

iedzīvotāju. Augstāka saslimstība novērota arī Rīgā un Jūrmalā (nedēļas laikā te saslimuši attiecīgi 976 un 943 cilvēki uz 100 000 iedzīvotājiem).

Laboratoriski noteikti 12 elpceļu infekciju vīrusi. Infektologi uzskata, ka saslimstība varētu turpināties, saglabājot līdzšinējos apjomus, vai pat pieaugt, it īpaši bērnu un pusaudžu vidū.

LIC klīnikas praksē nereti novēroti gadījumi, kad pēc augšējo elpceļu vīrusu infekcijas

slimnieks saslimst ar plaušu karsoni. LIC direktore, profesore Baiba Rozentāle pastāstīja:

„Neārstēti vai neizārstēti augšējo elpceļu vīrusu infekcijas gadījumi var komplicēties ar bakteriālām pneimonijām, deguna blakusdobuma iekaisumu, vidusauss iekaisumu. Īpaša riska grupa ir cilvēki ar sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu, imūndeficīta stāvokļiem. Viņu veselība, pat it kā vieglas saslimšanas gadījumā ar elpceļu infekciju, var tikt apdraudēta,” norāda LIC vadītāja Baiba Rozentāle.

Latvijā par hospitalizētiem pacientiem ar aizdomām par gripu no monitoringa iestādēm netika ziņots. Pēc Pasaules Veselības organizācijas sniegtās informācijas par saslimstību ar gripu un akūtām elpceļu infekcijām ziņojušas 23 Eiropas reģiona valstis. Nevienā no 50 uzraudzības tīklā izmeklētajiem paraugiem gripas vīrusi netika atklāti. Tomēr ārpus uzraudzības tīkla (hospitalizēto pacientu vidū) pagaidām noteikti 4 gripas vīrusi – 3 A tipa un 1 B tipa gripas vīrusi.

Līdz šim noteiktie cirkulējošie vīrusi ir līdzīgi vīrusiem, kuri iekļauti PVO rekomendētās vakcīnas sastāvā 2011.-2012.gada sezonai Ziemeļu puslodē.

LIC speciālisti domā, ka pirmie gripas gadījumi Latvijā varētu parādīties jau oktobrī novembrī, tomēr plašāka gripas izplatība parasti tiek novērota janvārī – martā.

Avots: nra.lv