Dīvainākie uzņēmumu nosaukumi Latvijā – “Deivida Duhovnija dūrainis” un “JankaXXL”
Latvieši mēdz būt jokupēteri ne tikai sadzīves līmenī, bet nebīstas demonstrēt savu humora izjūtu arī valsts mērogā, piemēram, reģistrējot uzņēmumus. Ne visi gan uzskata, ka viņu uzņēmumam izvēlētais nosaukums ir uzjautrinošs, un katram bijusi motivācija, kālab firmas vārds ne vienmēr atbilst darbības profilam.
Izcelties, nepazust, ietaupīt uz mārketinga aktivitātēm – arī šāds ir bijis mērķis nesen dibināto uzņēmumu amizantajiem nosaukumiem. Uzjautrināties pašiem un sasmīdināt citus, padulloties vai vienkārši neiedomāties, kā citi uztvers gluži nopietni izvēlētu nosaukumu, – gadījies arī tik nejauši izlemt, kā sauks firmu.
Interesanti uzzināt, ar ko nodarbojas Salnavas pagastā reģistrētā SIA JankaXXL, vai ne? Uzņēmēja Jāņa mamma Valentīna Kirsanova sagrauj intrigu, pasmejoties, ka dēls vēlējies uzņēmumam dot nosaukumu Janka, taču tas jau bijis aizņemts. Tā kā dēls padevies augumā iespaidīgs, pielicis attiecīgu apzīmējumu un uzņēmumu reģistrējis. Tāpēc arī pagastā neviens netērpinot, ko nozīmē XXL. Dēla firma nodarbojas ar lauksaimniecību un autoservisa pakalpojumiem, viņa piebilst.
Televīzijas operators Haralds Vecvagars SIA nodēvējis par “Kreks peks feks”. Ar šo frāzi pasaku varonis Buratino, lapsas Alises un runča Bazilio iedvesmots, mēģināja izaudzēt naudas koku. «Nebija ideju,» skopi komentē H. Vecvagars.
SIA “Kāp nost” skan… hm… vismaz divdomīgi. «Ar to pilnīgi nekas nav domāts. Vienkārši – lai interesantāk. Jūs taču zināt, kāds ir mikrouzņēmumu liktenis. Vajadzēja nosaukumu,» iespurdzas šo mazo uzņēmumu reģistrējušais Uģis. Viņa kolēģis savukārt reģistrējis uzņēmumu TGL. Ja nezina atšifrējumu, tad – trīs burti. Taču tie nozīmē – Trekno gadu liecinieks. Savu asprāša dabu parādījis arī uzņēmējs Jānis Naglis, kurš paša vadīto SIA no Purvciema mājas pārdēvēja par Deivida Duhovnija dūraini. Uzņēmums nodarbojās ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu un pārdošanu, līdz tika uzsākts maksātnespējas process. Tāds, raug’, bēdīgs gals slavenā un no seksa atkarīgā amerikāņu aktiera vārda iemūžināšanai Latvijā.
Savukārt SIA Last Hope latviskais tulkojums «pēdējā cerība» joprojām sajūsmina Imantas iedzīvotājus, jo līdzās dzelzceļa sliedēm ilgus gadus darbojās savdabīga ieskrietuve ar šo zīmīgo nosaukumu. «Jā, esmu par tādu dzirdējusi,» Neatkarīgajai neslēpj Sandra Brence no SIA Last Hope. Viņas uzņēmums sniedz kapu apkopšanas pakalpojumus Latvijā. Uzņēmēja teic, ka pārpratumi nosaukuma dēļ nav radušies un cilvēkus tas neinteresējot. «Mēs esam kā pēdējā cerība tiem, kas atrodas ārpus Latvijas un kuru tuvinieki apglabāti šeit,» pamato S. Brence.
Arī Alise Tilaka, kas reģistrējusi savu individuālā komersanta nosaukumu Zeķes gaisā, apgalvo, ka neviens neskatās uz viņu šķībi, padzirdot tādu vārdu salikumu. «Var atcerēties, un viss ir latviski,» viņa saka.
Bet Agrita Krieviņa no SIA Sviestmaize un saldējums atklāj: «Kopā ar meitu sākām taisīt uzņēmumu. Viņa gribēja nosaukumā vārdu «saldējums», bet tas bija aizņemts. Es vēlējos, lai sanāktu sviestam un maizei. Nodarbojamies ar dizainu un amatniecību, nevis ar ēdināšanu.» Gastronomijas tēmu savā biznesā nav apgājis arī ekonomikas ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņa kontā bijusi SIA Desumaize, ko pārdevis. Nu ministra biznesa partneriem pieder arī uzņēmumi Multimaize, Sviestmaize un Sieramaize.
Bieži vien nav viegli atšifrēt, kas slēpjas aiz nosaukumiem. Piemēram, Gaigalavā reģistrēta biedrība Kustini savu, toties biedrības Bebru atmoda darbības mērķis ir nodrošināt apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu uzturēšanu. Neticēsiet, bet SIA Lietuviešu šņukuriņi nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Interesanti arī, ka Rīgā, Bruņinieku ielā 93, ir reģistrēti 17 uzņēmumi, starp kuriem ar nosaukumu izceļas IK Beigtais trusis, Košais stils un SIA Zelta ceļš.
Igauņi bijuši vēl aizdomīgāk kreatīvāki: firma Kariess, mikrobs un baktērija piedāvā zobārstniecības pakalpojumus, Skaistule un briesmonis – friziera un kosmetologa pakalpojumus, bet SIA “Mistera Nāves šaušanas akadēmija” reģistrācija atteikta.
***
UZŅĒMUMU NOSAUKUMI LATVIJĀ
Sperjānis, Klusa blusa, Ūdens blusas, Pedāļu pavēlnieks, Rausēji, Padod tālāk, Lauķi, Disko Pipars, Komēta nenāk, Gudrai Galvai, Normāls bizness, Ēst!, Plakans runcis, Zaķis ar bisi, Cālēna māja, Jautrie bebri, Kodiens, Kotlete, Zivju gani, Vienkārši Marija, Ananāss un šampanietis, Atgriešanās pie dabas pirmsākumiem, Cita cigarete, Uzjauc pats, Astēm būt!, Piena veikali «Četri Pupi», Saldie zaķi, Buljons, Esi aktīvs vējdzirnavu pakājē!, KILIKILI, Apokalipses Jātnieki, Laulību policija, Uzticīgās acis, 107300 km/h.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Būtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālākLatvijas valdība pieņem lēmumu par līdzieguldījumu “airBaltic
Šodien, 19. augustā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja 14 miljonu eiro līdzieguldījumu nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic,...
Lasīt tālāk2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālākLIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences
Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi
Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata...
Lasīt tālākMinistru kabinets apstiprina noteikumus pārtikas preču cenu caurredzamībai un monitoringam
Ministru kabinets otrdien, 12. augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas preču mazumtirgotāji sniedz informāciju Centrālajai...
Lasīt tālākPirmajā pusgadā eksporta vērtība pieaugusi par 3,4%, bet jūnijā samazinājusies par 2,6%
Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūnijā veidoja 1398 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, vērtībai sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo...
Lasīt tālākBūvniecībā 2. ceturksnī turpinās izaugsme
Nozares aktivitātes 2025. gadā pieaug un nozarē turpinās izaugsme. Būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās 1. pusgadā bija par 7,8% lielāks nekā 2024. gada attiecīgajā periodā...
Lasīt tālāk