• Tweet

2013. gadā debesis ikvienu novērotāju priecēs gan ar tradicionāli novērojamiem objektiem un parādībām, gan arī, iespējams, ar kādu spožāku komētu. Latvijā diemžēl nebūs iespējams novērot nevienu no diviem Saules aptumsumiem, bet būs novērojami divi visai nenozīmīgi Mēness aptumsumi.

Aktīvākās meteoru plūsmas, kuru maksimumos būs iespējams novērot līdz pat vairākiem desmitiem krītošo zvaigžņu stundā, kā ierasts, būs novērojamas janvāra sākumā, augusta pirmajā pusē un decembra vidū. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2013. gada pavasarī un gada nogalē varētu būt novērojamas divas spožākas komētas, taču precīzāk par to novērošanas iespējām varēs spriest tikai neilgi pirms to pietuvošanās Saulei.

2013. gads būs visai labvēlīgs Saules sistēmas spožāko planētu novērojumiem. Visspožākā planēta Venēra būs novērojama vakaros no maija līdz pat decembrim. Marsa redzamība sāksies jūlijā, un līdz gada nogalei tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē. Jupiters līdz maijam būs novērojams nakts pirmajā pusē un vakaros, no augusta līdz oktobrim tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē, bet gada nogalē – no vakara stundām līdz pat rītausmai. Saturns gada sākumā būs novērojams rīta stundās un nakts otrajā pusē, pavasarī tas būs novērojams cauru nakti, bet rudenī – vakaros un nakts pirmajā pusē. 2013. gads būs visai labvēlīgs arī Merkura novērojumiem, jo Saules sistēmas mazākā planēta būs labi redzama vakaros februārī un maijā, bet no rītiem to varēs novērot augustā un novembrī. Maija nogalē uzreiz pēc saulrieta jāpievērš uzmanība Venērai, Jupiteram un Merkuram, jo šajā laikā planētas atradīsies nelielā attālumā cita no citas.

25.aprīļa vakarā Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, taču šim aptumsumam būs niecīga maksimālā fāze (0,02), tādēļ tikai ar grūtībām varēs pamanīt, ka Mēness vienā malā būs nedaudz satumsis tā disks. 19.oktobra naktī Latvijā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. Jāatzīmē, ka 3.novembrī Atlantijas okeānā un Āfrikas centrālajā daļā būs novērojams ļoti retais hibrīdais Saules aptumsums, kura laikā atsevišķos reģionos būs novērojams pilns Saules aptumsums, bet citos – gredzenveida Saules aptumsums.

Jau pašā 2013. gada sākumā būs novērojama Kvadrantīdu meteoru plūsma, kas ir viena no trijām visaktīvākajām plūsmām un kuras maksimumā (2013. gada 3.janvārī) varētu būt novērojami līdz pat 50 meteoriem stundā. Pazīstamās Perseīdu meteoru plūsmas maksimums ir gaidāms 2013. gada 12.augustā, kad varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt 2013. gada izskaņā 14.decembrī būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.

2012. gadā parādījās ziņas par to, ka 2013. gadā varēs redzēt vienu vai pat divas spožas komētas. Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem komētu iespējamais maksimālais spožums jau atpaliek no sākotnējām prognozēm. Skaidri ir zināms, ka Pan-STARRS (C/2011 L4) komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013. gada martā, bet ISON (C/2012 S1) komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013. gada novembrī. Līdz ar to precīzāki dati par abu komētu redzamību būs zināmi attiecīgi 2013. gada pavasarī un gada nogalē.

Avots: nra.lv