• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
06/02/2013, Kategorija: Eiropas Savienība, Pasaulē

Publicitātes fotoRīt pulksten 15 kļūs zināms, vai ar Latvijas politiķu pūlēm un zemnieku organizētiem šoviem, īstu vecu padomju ražojuma traktoru Briseles ielās, mazu koka modelīti Eiroparlamenta prezidenta rokās un Baltijas ceļā iedegtiem ugunskuriem būs pieticis, lai panāktu taisnīgākus tiešmaksājumus Latvijai.

Eiropadome 7. februārī vērs vaļā pārstrādāto daudzgadu budžeta piedāvājumu, un pat visaugstākās raudzes politikas eksperti šobrīd neriskē prognozēt, ar ko tas beigsies.

Vismaz desmit valstis jau deklarējušas, ka gadījumā, ja nesagaidīs izpratni tām prioritārajos jautājumos, ir gatavas izmantot veto tiesības. Un arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis saistībā ar lauksaimniecības finansējumu ir lietojis vārdu savienojumu – veto iespēja. Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete Neatkarīgajai skaidro, ka sarunas par ES budžetu ir sarežģītas un pašlaik kļuvušas gandrīz vai slepenas. Četras lielās dalībvalstis: Vācija, Francija, Lielbritānija un Polija mēģina saskaņot vienošanās uzmetumu. No tā vislielākajā mērā būs atkarīgas pārējo dalībvalstu rīcības iespējas.

Cīņai par taisnīgiem maksājumiem apritējusi jau desmit gadu jubileja, un neviens lāgā pat neatceras sākotnējo uzstādījumu – par katru hektāru vienāda summa, neatkarīgi no tā, kurā valstī šis hektārs atrodas.

Aizpērn Latvija pasludināja, ka ikvienai ES valstij jāsaņem ne mazāk kā 80% un ne vairāk kā 120% no Eiropas vidējā. Tad jau attiecināja tikai uz sevi prasību par 80%. Tad saņēma piedāvājumā nieka 65%.

Pērn gada otrajā pusē runāja par Rumānijas rādītāju sasniegšanu, bet pēdējos amatpersonu izteikumos pavīdējis satraukums – galvenais, lai vienādi maksā vismaz trim Baltijas valstīm. Vidējais ES rādītājs ir 266 eiro par hektāru, Latvijas zemnieki saņem 96 eiro par hektāru. ES institūciju jaunākajās versijās Latvija varētu saņemt 172 eiro 2017. gadā un 196 eiro 2020. gadā. Parlamenta kuluāros kā iespēja Baltijas valstu neapmierinātības mazināšanai figurēja arī vienreizējs maksājums, kas kompensētu netaisnīgās sistēmas saglabāšanu. Runa būtu par 2,1 miljardu eiro uz trim Baltijas valstīm. Bet jebkurā gadījumā – mēs saņemtu vismazāk Eiropā.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš spriež, ka pat Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja kabinets šobrīd nevar prognozēt, kāda būs valstu vadītāju reakcija uz jauno piedāvājumu. Turklāt līdz šim šķietami vienotā Baltijas valstu pozīcija lauksaimniecības jautājumos 7. februāra naktī var krasi mainīties, jo katrai valstij tomēr ir savas prioritātes, un pazīmes, ka viedokļi varētu atšķirties, esot novērojamas nepārtraukti.

Atšķirībā no valstu līderiem Baltijas zemnieki demonstrē pārliecinošāku saliedētību – vakar viņi vienojās kārtējā sabiedrisko attiecību akcijā. Rudenī uz Eiropadomes tikšanos manifestēties tika sūtīts vecs traktors. Vakar zemnieku vienotību rādīja Baltijas ceļā E67 iedegtie ugunskuru simti.

Zemnieku saeimas līdere Maira Dzelzkalēja atzina, ka vislielākās bažas pirms ceturtdienas sarunām ir par Lielbritāniju, Nīderlandi un Zviedriju, kas varētu noraut vienošanos – tad Eiropas Savienībai vismaz kādu laiku nāktos dzīvot ar līdzšinējo budžeta shēmu, tātad arī Latvijas lauksaimniekiem saņemt mazākus platībmaksājumus. Viens no Baltijas ceļa ugunskuriem vakar tika iedegts Doma laukumā, un zemkopības ministre Laimdota Straujuma pie tā vēlreiz publiski ierādīja Latvijas novilktās sarkanās līnijas – Baltijas valstīm ne mazāk kā Rumānijai un ne uz lauku attīstības naudas rēķina. Tas nozīmētu 174 eiro par hektāru jau nākamgad.

Tas, ka platībmaksājumi Latvijai ir īpaši svarīgs jautājums, pat bērniem skaidrs. Tāpēc Iecavas novada Zālītes speciālās internātskolas bērni savā darbnīcā ir pagatavojuši koka traktoru un šodien ar eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes starpniecību tas tiek pasniegts Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam. Viņš jau iepriekš ir teicis, ka nākamajā budžetā var un vajag novērst Latvijas zemniekiem nodarīto netaisnību. Tomēr noteicošā loma šai jautājumā nebūs viņam, bet gan ietekmīgāko valstu līderiem. Bet līderi, ekonomikas krīzes iespaidoti, vēlas tērēt mazāk, nevis vairāk, kā tas patiktu Latvijai.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne, Anita Daukšte

341 skatījumi




Video

Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...

Lasīt tālāk
Video

Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm

25/03/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...

Lasīt tālāk
Video

Ijabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas

20/03/2024

Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...

Lasīt tālāk
Video

Latvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes

18/03/2024

Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...

Lasīt tālāk
Video

Ijabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm

27/02/2024

Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti

26/02/2024

24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies

23/02/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu

22/02/2024

Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...

Lasīt tālāk
Video

Sprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā

20/02/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis

15/02/2024

Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...

Lasīt tālāk