Saeimas vēlēšanās sarakstu mazāk, cīņa – agresīvāka
Ar katrām Saeimas vēlēšanām sarakstu kļūst mazāk, tomēr partiju priekšvēlēšanu cīņa kļūst – jo gadu, jo sīvāka. Tam par iemeslu ir gan tas, ka arvien retāk vēlētāji pieņem emocionālus lēmumus, gan arī tas, ka līdz ar stingrajiem priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumiem partijas cenšas sevi popularizēt kompromatu cīņās un agresīvā konfrontācijā.
11. Saeimas vēlēšanām sevi pieteikušas 13 partijas. Piecas no tām strādājušas iepriekšējā sasaukuma parlamentā, kuru tauta – pirmo reizi Latvijas vēsturē –izlēma atlaist, savukārt astoņas organizācijas līdzšinējā Saeimā nebija pārstāvētas.
No astoņiem jaunpienācējiem vienu, t. i., Zatlera Reformu partiju (ZRP) var saukt par vēlēšanu projektu, jo tā tika izveidota tikai īsi pēc referenduma un līdz šim vēl nav paguvusi sevi pierādīt ar konkrētiem darbiem. ZRP vadību ir uzņēmies kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš maija beigās kļuva par tautas nobalsošanas iniciatoru.
Tikmēr divas organizācijas – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kā arī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – ir vairākumam vēlētāju jau labi pazīstamas partijas ar ievērojamu darba pieredzi, arī parlamentā. Neraugoties uz vērā ņemamu priekšvēsturi, abām šīm partijām jau ilgāku laiku nav izdevies iegūt jaunu uzrāvienu, lai atgūtu kādreizējo vēlētāju atbalstu.
Sešus gadus lielajā politikā nav izdevies atgriezties arī 1991. gadā dibinātajai Kristīgi demokrātiskajai savienībai (KDS), kuras pārstāvji, savulaik sadarbojoties gan ar Latvijas Pirmo partiju, gan ar zaļajiem un arī zemniekiem, ir strādājuši vairākos parlamentos. Viens no redzamākajiem KDS cilvēkiem šajās vēlēšanās būs Armands Agrums, kurš ar otro kārtas numuru startēs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Savulaik Jaunā laika biedrs A. Agrums kļuva bēdīgi slavens ar konfliktsituāciju pēc viņa atlaišanas no Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektora posteņa.
Eksperti atzīst, ka līdz ar 10. Saeimas vēlēšanām Latvijas politiskajā vidē aizsākās partiju apvienošanās ēra, kad vairākas spēcīgas organizācijas izlēma apvienot spēkus. Šīs tendences rezultātā pērn cīņu par vietu parlamentā uzsāka vismazākais partiju skaits kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gadiem. 2010. gadā par iespēju pietuvoties varai cīnījās analogs sarakstu skaits, kāds tas būs arī šoruden – 13. Tikmēr, piemēram, 8. Saeimas vēlēšanās startēja 20 sarakstu, arī tādas apvienības kā Krievu partija un Latviešu partija. Savukārt 7. Saeimas vēlēšanās sarakstu bija vēl vairāk – uz vietām parlamentā pretendēja 21 politiskā organizācija, to vidū Zīgerista partija, Helsinki-86 un Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija. Vislielākais sarakstu skaits vēlētājiem tika piedāvāts pirmajās neatkarības gadu vēlēšanās, kad savus deputātus 5. Saeimas vēlēšanām pieteica 23 partijas.
Arī šoruden gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās vēlētājiem būs iespēja nobalsot par neparastām politiskajām organizācijām, piemēram, par partiju Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām, ko dibinājusi Virsmāte jeb Ventspils dziedniece Anita Pukaļeva. Tāpat uz iekļūšanu 11. Saeimā cer Pēdējā partija, kas tika dibināta īsi pirms iepriekšējām vēlēšanām, kā arī Tautas kontrole un partija Par prezidentālu republiku.
***
Eksperta viedoklis
Jurģis Liepnieks, polittehnologs:
– Tam, ka partiju priekšvēlēšanu cīņas ar katrām vēlēšanām kļūst arvien sīvākas, ir vairāki iemesli. Pirmām kārtām katras vēlēšanas balsotājiem ir mācību stunda. Cilvēki secina un vairs nepieļauj tādas kļūdas kā emocionāli balsojumi par dīvainiem projektiem. Sabiedrībai kļūstot izglītotākai un iegūstot demokrātijas pieredzi, balsotāji apzinās, ka nav jēgas balsot par šaubīgiem jaunveidojumiem ar eksotiskām idejām un bez pieredzējušiem līderiem. Arī paši politiķi apzinās, ka, sabiedrībai mainoties, vairs nav jēgas iesniegt sarakstus bez ideoloģiska seguma. Turklāt līdz ar stingrākiem noteikumiem priekšvēlēšanu aģitācijai partijas ir spiestas meklēt jaunus pašreklāmas veidus. Ja iepriekš partijas pirms vēlēšanām domāja par to, kādu dziesmu izvēlēties reklāmas sižetam un kurā pļavā labāk to filmēt, tad tagad tās meklē kompromatus par saviem konkurentiem un cenšas agresīvi konfrontēties ar oponentiem, jo arī tā ir pašreklāma.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa
Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākBraže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu
Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...
Lasīt tālākĀrlietu ministra amatam izvirza diplomāti Baibu Braži
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi...
Lasīt tālāk