• Rīga
    Partly cloudy
    17°C
     
14/01/2020, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Mērķtiecīgs, ilgtspējīgas mājokļu politikas un valsts finansiālā atbalsta trūkums, iedzīvotāju zemā maksātspēja, kā arī līdzšinējo valdību ignorance esošo likumu izpildē ir sekmējusi daudzdzīvokļu namu tehniskā stāvokļa un drošības pasliktināšanos, savā paziņojumā medijiem pauž Latvijas Pašvaldību savienība.

“Katru gadu Latvijā tiek atjaunoti tikai 0,6% no dzīvojamā fonda. Ja valsts vēlas būt atbildīga pret sabiedrību, tad vairs nevar ignorēt esošo situāciju. Tādēļ nepieciešama efektīva mājokļu politika un finansējums dzīvojamo māju sakārtošanai, jo nepietiek tikai ar faktu konstatēšanu, ka daudzdzīvokļu ēku drošība ir neapmierinoša, ja nav rasts realitātē īstenojams risinājums, kas būtu realizējams gan valsts, gan pašvaldību pusē,” uzsver Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Dzīvokļu apakškomitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods.

Valdības deklarācijā ir iekļauts mājokļu politikas jautājums, kas paredz valsts atbalsta mehānismus īres dzīvokļu būvniecībai, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu mājokļu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību. Tomēr ar šo solījumu izpildi valdība kavējas. Jau vairāk nekā desmit gadus valsts nelīdzfinansē dzīvojamo māju sakārtošanu, būvniecību, kā arī neizīrētu dzīvojamo māju renovāciju. Vienlaikus izveidojusies likumdošanas nepilnība, kuras rezultātā pašvaldībām jāpārvalda īpašumi, kas tām nepieder.

Tāpēc LPS aicina valdību ieviest efektīvus finanšu instrumentus, kas veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un saglabāšanu, paredzot arī valsts atbalsta mehānismus finansējuma piesaistē pašvaldības īpašumā esošo ēku atjaunošanai un pārbūvei ilgtermiņā. Paralēli tam nepieciešams garantēt iespēju pašvaldībām aizņemties avārijas seku novēršanā to īpašumā esošajās ēkās. 2019. un 2020.gadā pašvaldībām iespējas aizņemties valsts kasē nedzīvojamo ēku, tai skaitā skolu, bērnudārzu, sabiedrisku nozīmīgu ēku atjaunošanai, arī netiek pilnībā garantētas.

Vienlaikus valstī vajadzīga mērķtiecīga mājokļu politika, nosakot samērīgu visu iesaistīto pušu pienākumu sadalījumu. Proti, risinājumam un atbildībai ir jābūt solidārai gan valstij, gan pašvaldībai, jo šis ir komplekss un valstiski līdzvērtīgi risināms jautājums, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspējas atbilstību reālajām iespējām. Lai atjaunotu dzīvojamo fondu, īres maksai vajadzētu būt vismaz 3–5 reizes augstākai nekā šobrīd, pagastos tā būtu pat desmit reizes lielāka. Tomēr jāņem vērā, ka 75,6% mājsaimniecību kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības, bet 28,8% mājsaimniecību ziņo, ka mājokļu izmaksas rada lielu slogu. Kopš 2017.gada valsts vairs nelīdzfinansē dzīvokļa pabalstu. Tāpat nepieciešams mehānisms risku samazināšanai uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanā pārvaldnieka maiņas vai maksātnespējas gadījumā.

Savukārt, lai pilnveidotu procesu, LPS aicina Ekonomikas ministriju kopīgi izstrādāt vienotas vadlīnijas, kādā veidā nodrošināt arī nedzīvojamo ēku pārvaldības uzraudzību.

Atsevišķi normatīvi nosaka kārtību un prasības dzīvojamo māju apsaimniekošanai un apsekošanai, kur arī noteikts, kā pārvaldītājam jārīkojas, ja ikgadējās vizuālās apsekošanas laikā tiek konstatētas neatbilstības. Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu būvvaldei. Atbilstoši kompetencei būvvalde pieņem lēmumu veikt būves tehnisko izpēti un uzdot novērst konstatēto bīstamību. Ja konstatēta būves bīstamība, tad var aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Šāds lēmums gan var tikt pieņemts pēc neatkarīga eksperta slēdziena, kuru valstī šobrīd trūkst. Nav skaidrs, ko darīt tad, kad īpašnieks šādas tiesības sertificētam ekspertam nedeleģē. Tāpat nav skaidrs, kas maksās un novērsīs apdraudējumu. Priekšlikums būvvaldēm palielināt risku novērtējumā balstītu pārbaužu īpatsvaru, tādējādi radot papildu administratīvo slogu, nav lietderīgs, ja netiek paredzēts konkrēts valsts atbalsts apdraudējumu novēršanai. Savukārt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati nav aktualizēti un izmantojami būvju tehniskā stāvokļa novērtējumam.

Visbeidzot viens no būtiskiem cēloņiem pastāvošajai situācijai nereti ir dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās uzņemties atbildību par savu īpašumu. Līdz ar to ir būtiska sabiedrības informēšana par atbildīgu sava īpašuma pārvaldīšanu un uzturēšanu.

Kopš 1995.gada 25.jūlija, kad stājās spēkā likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, 68% iedzīvotājiem radās unikāla iespēja kļūt par dzīvokļa īpašniekiem. No sākotnēji iecerētās brīvprātīgās dzīvokļu privatizācijas šis process pārvērtās par obligātu prasību. Rezultātā daļa no sabiedrības gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ nebija gatava uzņemties atbildību par savu īpašumu.

Likumdevējs pašvaldībām ir noteicis terminētu pienākumu – pārvaldīt dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašniekiem, tomēr nav noteikts konkrēts termiņš šīs normas piemērošanā. Rezultātā gandrīz 2/3 dzīvojamo māju īpašnieki šādas pārvaldīšanas tiesības 15 gadu laikā nav uzņēmušies.

991 skatījumi




Video

Nekustamā īpašuma attīstītāji protestē pret kadastrālo vērtību celšanu

07/08/2020

Šodien Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsāk vēl nebijušu miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Par samazināto PVN likmi pārtikai savākti jau vairāk nekā 1400 paraksti

07/08/2020

Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji pauž trauksmi par kadastrālās vērtības pieauguma draudiem

06/08/2020

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž satraukumu par kadastrālās vērtības vairākkārtējas palielināšanas un izrietoši arī nekustamā...

Lasīt tālāk
Video

Vilnītis par Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņu: Es tajā saskatu politisku uzstādījumu

05/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldības modeļa maiņa nav nepieciešama – Satiksmes ministrijas iniciētās izmaiņas ir politisks uzstādījums, šorīt intervijā LTV raidījumam...

Lasīt tālāk
Video

Sabiedriskās attiecības – veids kā sasniegt augstu sabiedrības reputāciju un lojalitāti

04/08/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Efektīvas sabiedrisko attiecību aktivitātes var palīdzēt organizācijām augt un attīstīties. Alberta Uzņēmumu grupa saviem klientiem sniedz profesionālu palīdzību sabiedrisko attiecību...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs ministram Linkaitam iesaka paklusēt – viņš vienkārši nesajēdzot, ko pats runā

04/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) demonstrē pilnīgu nekompetenci – viņš pat jauc terminus un jēdzienus, lai gan tika apgalvots, ka viņš esot profesionālis, žurnālistiem sacīja Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

Nekustamo īpašumu darījumu asociācija: Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

04/08/2020

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ostu pārvaldības modeļa maiņa ir mērķtiecīga JKP politika

03/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ostu pārvaldības modeļa maiņa bija ierakstīta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu programmā – tā ir mērķtiecīga JKP politika, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas naftas rezerve ārzemēs ir fikcija

30/07/2020 | Autors: nra.lv

Aizsardzības ministrija apgalvo, ka ārzemēs it kā uzglabātās naftas rezerves Latvijas X stundai ir fikcija un pieprasa visus krājumus simtprocentīgi glabāt Latvijā. Taču valdībā šis jautājums...

Lasīt tālāk
Video

“Latvijas dzelzceļš” meklēšot kravas. Šoreiz patiešām.

29/07/2020 | Autors: nra.lv

Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai...

Lasīt tālāk