• Rīga
    Cloudy
    3°C
     
04/12/2018, Kategorija: Bizness, Svarīgākais, Uzņēmējdarbība
Autors: Labdien.lv

Ventspils uzrāda visstraujāko saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoma pieaugumu Latvijā. Rūpnieciskie uzņēmumi, kas darbojas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā, deviņu mēnešu laikā saražojuši produkciju teju 183 miljonu eiro apmērā, palielinot ražošanas apjomu, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, par 57%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad deviņu mēnešu laikā Ventspilī sasniegts Latvijā visaugstākais saražotās rūpnieciskās produkcijas pieaugums – par 57%, salīdzinot ar 2017. gada trīs ceturkšņu līmeni. Vidēji Latvijā saražotais rūpnieciskais apjoms tajā pašā laika posmā ir palielinājies par 8%. Pēc rūpnieciskās produkcijas attīstības tempiem Ventspils ir stabila līdere starp Latvijas pilsētām: Jēkabpilī šis pieaugums ir 16%, Jelgavā – 13%, Rēzeknē – 11%, Daugavpilī – 7%, Liepājā un Rīgā – 3%, Valmierā šogad tiek novērots saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoma samazinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Faktiskajās cenās tas produkcijas apjoms, kādu šogad saražojuši visi Ventspils rūpnieciskie uzņēmumi, ir 183 miljoni eiro. Tas ir Ventspils industriālās attīstības perioda rekordapjoms. Īpaši strauji attīstās metālapstrādes un mašīnbūves nozare. Visu šīs nozares uzņēmumu summārais apgrozījums deviņu mēnešu laikā sasniedzis 86 miljonus eiro. Salīdzinājumam: 2017. gadā saražotās mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas apgrozījums sasniedza 75 miljonus eiro, 2016. gadā – 48 miljonus eiro.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Ventspilī saražotā rūpnieciskā produkcija sasniedz 4735 eiro. Pēc šī rādītāja esam otrajā vietā Latvijā, piekāpjoties tikai Valmierai. Vidēji Latvijā saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoms uz vienu iedzīvotāju šā gada trīs ceturkšņos veidoja 2576 eiro. Zem vidējā Latvijas līmeņa pēc šī rādītāja bija Jelgava, Rēzekne, Jēkabpils un Daugavpils. Pēc rūpnieciskās produkcijas saražotā apjoma faktiskajās cenās Ventspils starp republikas pilsētām arī ir otrajā vietā – pēc Liepājas.

Jau iepriekš tika informēts, ka šogad Ventspils ir atzīta par mašīnbūves centru Latvijā, bet trīs uzņēmumi, kas strādā Ventspils brīvostas teritorijā, ir starp desmit nozares uzņēmumiem, kas attīstās visstraujāk, proti, tie ir Bucher Municipal, Malmar Sheet Metal un TC Steel.

Kopš 2000. gadu sākuma Ventspils pašvaldība uzsākusi industrializācijas programmas īstenošanu, savukārt industriālo teritoriju attīstība ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes darbības prioritārajiem virzieniem.

Vairāk nekā 15 gadu laikā Ventspils brīvostas teritorijā ir atvērtas un attīstās aptuveni 20 rūpnieciskās ražotnes, kurās ir izveidots ap 1700 jaunu darba vietu.

Ventspilī attīstās ļoti dažādas rūpnieciskās nozares – kokapstrāde, biodīzeļdegvielas ražošana, mašīnbūve, sveču ražotne, elektronisko shēmu un šķidro kristālu displeju ražošana, poliuretāna izstrādājumu un ēkas celtniecības moduļu ražošana, elastīgā iepakojuma un hidraulisko iekārtu, šokolādes un koksnes granulu ražošana, metālapstrāde, lielgabarīta stiklšķiedras rūpniecisko iekārtu un apkures sistēmu ražošana.

Pildot vienu no savām funkcijām – ražošanas attīstību Ventspils brīv­ostas teritorijā, Ventspils brīvostas pārvalde 12 gadu laikā ir uzbūvējusi deviņas ražošanas ēkas. Nesen Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza vienīgās rūpnieciskās ēkas, kur kādu laiku nenotika aktīva ražošana, nomas līgumu. Tas ir viens no korpusiem Kustes dambī 30A. Līgumu par rūpniecisko telpu un piegulošās zemes nomu Ventspils brīvosta parakstīja ar SIA Latvian Port, kas iecerējusi šeit attīstīt kokapstrādes produkcijas ražotni.

Nākamajā gadā Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā sāksies vēl trīs ēku būvniecība. Divas no tām papildinās Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, bet trešo ēku plānots uzbūvēt Ganību ielā, līdzās uzņēmumam Bucher Municipal. Par divu plānoto ēku nomu jau ir noslēgti līgumi.

Septiņas reizes ātrāk nekā visā Latvijā

Aivars Lembergs, pilsētas mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Ventspils jau vairāk nekā 15 gadus realizē industrializācijas programmu. Šogad, ņemot vērā saražotās rūpnieciskās produkcijas pieaugumu deviņu mēnešu laikā, salīdzinot ar analoģisku pagājušā gada līmeni, Ventspils ieņem līderpozīciju Latvijā. Ventspilī attīstības temps ir gandrīz septiņas reizes straujāks nekā vidēji Latvijā! 90% visas saražotās rūpnieciskās produkcijas Ventspilī tiek sūtīts eksportam. Lielākais īpatsvars rūpniecībā ir metālapstrādei un mašīnbūvei – 47%. Lielākie šīs jomas uzņēmumi ir Bucher Municipal, Malmar Sheet Metal, Ventspils metināšanas rūpnīca, Kalmeta, TC Steel. Svarīgi arī tas, ka pēc tāda rādītāja kā rūpnieciskās produkcijas izlaide aprēķinā uz vienu iedzīvotāju Ventspils vienmēr bija pēdējā, bet šobrīd mēs esam otrie un stipri virs vidējā līmeņa Latvijā! Mūs apsteidz tikai Valmiera, kas kopš padomju laika bija rūpniecības centrs un kopš tiem laikiem mantojusi stiklšķiedru rūpnīcu. Toties mēs strauji apsteidzam tādus kādreizējus rūpniecības un mašīnbūves centrus kā Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Jelgava, Rīga! Cerams, ka šī dinamika turpināsies un mēs atstāsim aiz sevis arī Valmieru. Visu, kas atkarīgs no pašvaldības, mēs darām. Pārējais ir privāto uzņēmēju rokās.

1,037 skatījumi




Video

Iepriekšējais uzvarētājs “Talgo” apstrīdēs vilcienu iepirkuma konkursa rezultātus

15/02/2019

Iepriekš par iepirkuma uzvarētāju pasludinātais Spānijas uzņēmums "Patentes Talgo S.L." ("Talgo") pārsūdzēs AS "Pasažieru vilciens" lēmumu pirkt jaunos elektrovilcienus no "Škoda Vagonka". Kā...

Lasīt tālāk
Video

Pūce pieprasa Ušakovam paskaidrojumus par VK pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

15/02/2019

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) ir pieprasījis Rīgas mēram Nilam Ušakovam paskaidrojumus par Valsts kontroles(VK) veiktajā pārbaudē atklātajiem...

Lasīt tālāk
Video

No realitātes distancējies tieslietu ministrs

15/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeimas Pieprasījumu komisija, kā bija gaidāms, akceptējusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) tiesības savā darbībā distancēties no ministra amata un nav atbalstījusi opozīcijas rosināto...

Lasīt tālāk
Video

“Pasažieru vilciens” tomēr nolemj vilcienus pirkt no “Škoda Vagonka”

15/02/2019

Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumam AS “Pasažieru vilciens” ir pārvērtējusi visu pretendentu piedāvājumus, un tiesības piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus ir ieguvis...

Lasīt tālāk
Video

FDP priekšsēdētājs: Jauna ekonomiskā krīze noteikti būs

15/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jauna ekonomiskā krīze noteikti būs, neviens tikai nezina – kad un cik dziļa , šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

Lielbritānijas parlaments noraida Mejas plānu mainīt “Brexit” vienošanos

15/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja cietusi sakāvi simboliskajā parlamenta balsojumā par Mejas plāniem mainīt “Brexit” vienošanos. Lielbritānijas parlaments ceturtdien noraidījis...

Lasīt tālāk
Video

Petraviča deputāta mandātu varētu nolikt martā

15/02/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pagaidām neplāno nolikt Saeimas deputāta mandātu. Pēc viņas sacītā, viņa varētu to nolikt tad, kad partijas parlamenta frakcijā tiks sasniegta...

Lasīt tālāk
Video

Arī brīvdienās gaidāmi pavasarīgi silti laika apstākļi

15/02/2019

Šonedēļ Latvijā iestājās meteoroloģiskais pavasaris - piecas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs 0°. Silts laiks turpināsies arī brīvdienās, kad gaisa temperatūra...

Lasīt tālāk
Video

Linkaits gatavs spļaut bļodā, no kuras iepriekš brangi barojies

14/02/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) jau tuvākajā laikā plāno rosināt izmaiņas, lai ostu valdes locekļiem maksātu tikpat, cik valsts kapitālsabiedrību padomes locekļiem. Pēc ministra...

Lasīt tālāk
Video

Pieķerti melos – īsumā par jauno valdību

14/02/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Saeima šodien, 14. februārī, noraidījusi deputāta Alda Gobzema ierosinājumu samazināt esošo ministru skaitu, kas bija viens no jauno partiju, tai skaitā Jaunā konservatīvā partija un KPV...

Lasīt tālāk