• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
20/09/2011, Kategorija: Politika

Viena no spilgtākajām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanu iezīmēm bijusi ne vien zemā balsstiesīgo aktivitāte, bet arī vēlētāju gatavība pēc būtības iedziļināties partiju sarakstos, kas izpaudās arī kā daudzie svītrojumi tieši partiju pirmajiem numuriem, kuriem elektorāts nav nedz aizmirsis, nedz piedevis nevienu veco grēku.

Kamēr Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda katra politiķa iegūtos plusus un mīnusus, visu Saeimā iekļuvušo politiķu vārdi vēl nav precīzi nosaukti. Taču jau tagad skaidri zināmas tās personālijas, kas pavisam droši paliks aiz parlamenta durvīm ar vislielāko svītrojumu skaitu.

Vienu no spēcīgākajiem signāliem vēlētāji ir raidījuši partijai Vienotība, no kuras sarakstiem balsotāji izsvītrojuši divus pirmos numurus, abus partijas līdzpriekšsēdētājus Ģirtu Valdi Kristovski un Aigaru Štokenbergu.

Kuluāru sarunās tiek spriests, ka elektorāts nav varējis Ģ. V. Kristovskim piedot pašmērķīgo, turklāt klaji neveiksmīgo ārlietu ministra posteņa ieņemšanu, savukārt A. Štokenbergam vēlētāji atriebjoties par veto tiesību izmantošanu, neļaujot pirms gada ņemt valdībā nacionālos spēkus. Vienotības valdes loceklis Dzintars Zaķis Neatkarīgajai uzsver: viņaprāt, abu līderu neievēlēšana ir atbalss no grūtā partijas veidošanas procesa, kad, apvienojoties trim politiskajām organizācijām, no publikas nevarēja noslēpt zināmu rīvēšanos partneru starpā.

«Jā, partijas tapšanas gaitā bija daudz komunikācijas problēmu, un tieši to dēļ, manuprāt, daļai vēlētāju pret atsevišķām personālijām bija radušās antipātijas,» klāstīja Dz. Zaķis.

Neraugoties uz to, ka abi caurkritušie politiķi ir partijas Vienotība līderi, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Neatkarīgajai norādīja: lielo svītrojumu skaitu ieguvušajiem politiķiem nebūtu jāuztic arī nozares ministru portfeļi, jo vēlētāji ir skaidri apliecinājuši nevēlēšanos redzēt šos cilvēkus politiskajā apritē.

No Vienotības Zemgales saraksta aktīvi tika svītrota arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kurai netika piedots patiesas ieinteresētības trūkums par nozari. Tāpat 11. Saeimā, visticamāk, nebūs izdevies iekļūt arī citiem kādreizējās lietussargu grupas aktīvistiem Lolitai Čigānei, Arvilam Ašeradenam un citiem.

Kreisajiem biežāk pauž simpātijas

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai uzsvēra: novērojumi liecinot, ka kreisā spēka atbalstītāji politiķiem daudz aktīvāk apliecinājuši savas simpātijas un retāk ķērušies pie svītrošanas, bet labējo spēku elektorāts rīkojies diametrāli pretēji. Līdz ar to visas valsts mērogā visvairāk plusiņu (ap 50 000) izpelnījies tieši Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Otrais visbiežāk uzteiktais politiķis ir šābrīža premjers Valdis Dombrovskis (ap 45 000), trešais – Valdis Zatlers (ap 37 000). Tiesa, K. Bērziņa akcentēja: tie politiķi, kuriem daudzi vēlētāji vilkuši plusiņus, biežāk nekā citi saņēmuši arī svītrojumus, kā arī otrādi – daudzu vēlētāju izsvītrotie kandidāti saņēmuši arī par vidusmēru krietni vairāk uzslavu. Tā rezultātā populārs politiķis ārkārtas vēlēšanās bijis Artis Pabriks (Vienotība), kurš saņēmis gan vairāk nekā 19 000 plusu, gan ap 4000 mīnusu. Arī Solvita Āboltiņa (Vienotība) saņēmusi 6460 plusu un 3207 mīnusus. Plašu novērtējuma amplitūdu izpelnījies arī Zatlera Reformu partijas premjera amata nominants Edmunds Sprūdžs, kuru atzinīgi novērtēja ap 10 000 vēlētāju, bet svītroja ap 2000 cilvēku.

Tiesa, negatīvā novērtējuma līderis visas valsts mērogā, pēc provizoriskiem datiem, tomēr ir ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis, kurš saņēma tikai 8570 plusu iepretī 14520 mīnusiem.

Svītro māksliniekus un radiniekus

Savulaik balsotāji labprāt vēlējās, lai Saeimā strādātu tautā iemīļoti mākslinieki. Dažādās Saeimās parlamentārieša mandātu ieguva gan komponisti Raimonds Pauls un Imants Kalniņš, gan aktieris Ivars Kalniņš un daudzi citi. Tiesa, Saeimas ārkārtas vēlēšanās bija vērojama diametrāli pretēja situācija, jo vēlētāji no sarakstiem aktīvi svītroja visus mākslas pasaules cilvēkus. Visvairāk svītrotais deputāta amata kandidāts Rīgas apgabalā no Zatlera Reformu partijas saraksta bija mūziķis Valters Frīdenbergs, kurš plaši pazīstams kļuva Eirovīzijā duetā ar Kažu. Kurzemes apgabalā vēlētāji aktīvi svītrojuši dziedātāju Nauri Puntuli, kurš startēja Nacionālās apvienības sastāvā. Tāpat šajā apgabalā visvairāk svītrojumus zaļzemnieku sarakstā izpelnījās komponists Imants Kalniņš, kurš savulaik bija vairāku Saeimu deputāts tēvzemiešu rindās.

Spriežot pēc svītrojumiem, šogad vēlētāji nelabprāt atbalstījuši arī politiskās dinastijas. Rīdzinieki Nacionālās apvienības sarakstā visbiežāk svītroja Hārdiju Parādnieku, kurš ir parlamentārieša Imanta Parādnieka dēls. Kamēr dēls izpelnījās rīdzinieku svītrojumus, tēvs izrādījās visvairāk svītrotais politiķis VL!–TB/LNNK sarakstā Zemgales apgabalā. Tikmēr kreisā flanga nemīlētāko politiķu priekšgalā bija abi Alfrēda Rubika dēli, t. i., Artūrs Rubiks, kuru visvairāk svītroja galvaspilsētas apgabalā, kā arī Raimonds Rubiks, kurš no savas partijas bija starp trim visvairāk svītrotajiem politiķiem Latgalē. Vēlētāju simpātijas šoreiz nespēja iekarot arī Modris Jaunups, kurš, būdams Vienotības līdera Edgara Jaunupa tēvs, tomēr kļuva par savā sarakstā visvairāk svītroto personu Vidzemē.

***

Visvairāk svītrotie kandidāti*

Rīgas apgabals

Vienotība Ģirts Valdis Kristovskis

ZRP Valters Frīdenbergs, Edmunds Sprūdžs

SC Artūrs Rubiks

VL!TB/LNNK Hārdijs Parādnieks, Dzintars Rasnačs

ZZS Kārlis Seržants

Vidzemes apgabals

Vienotība Modris Jaunups

ZRP Romualds Ražuks, Sandra SondoreKukule

SC Jānis Ādamsons, Sergejs Dolgopolovs

VL!TB/LNNK Romāns Naudiņš

ZZS Māris Kučinskis

Zemgales apgabals

Vienotība Aigars Štokenbergs, Sarmīte Ēlerte

ZRP Alla Rjazanceva

SC Mareks Žizņevskis, Vitālijs Orlovs

VL!TB/LNNK Imants Parādnieks

ZZS Dagnija Staķe

Latgales apgabals

Vienotība Vjačeslavs Novikovs

ZRP Dmitrijs Oļehnovs

SC Marijana IvanovaJevsejeva

VL!TB/LNNK Gunita Surgofte

ZZS Rihards Eigims

Kurzemes apgabals

Vienotība Silva Bendrāte, Solvita Āboltiņa

ZRP Meinards Mētelis

SC Naums Vorobeičiks

VL!TB/LNNK Nauris Puntulis, Gaidis Bērziņš

ZZS Imants Kalniņš

***

Eventuālais 11. Saeimas sastāvs*

Saskaņas centrs **

31 mandāts

Jānis Urbanovičs, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Sergejs Mirskis, Boriss Cilevičs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks, Mihails Zemļinskis, Ņikita Ņikiforovs, Igors Zujevs, Sergejs Potapkins, Irina Cvetkova, Igors Meļņikovs, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs,

Jānis Ādamsons, Aleksandrs Sakovskis, Viktors Jakovļevs, Vitālijs Orlovs, Ivars Zariņš, Vladimirs Reskājs, Valērijs Agešins, Andrejs Elksniņš, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs, Aleksejs Burunovs, Sergejs Fjodorovs, Raimonds Rubiks

Zatlera Reformu partija

22 mandāti

Edmunds Sprūdžs, Vjačeslavs Dombrovskis, Kārlis Eņģelis, Inga Bite, Valdis Liepiņš, Valdis Zatlers, Una Gavare, Romualds Ražuks, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa, Zanda KalniņaLukaševica, Jānis Upenieks, Juris Viļums, Gunārs Igaunis, Inita Bišofa, Inese LībiņaEgnere, Jānis Junkurs, Loreta Skaburska, Jānis Ozoliņš, Klāvs Olšteins, Mārtiņš Vilde, Viktors Valainis

Vienotība

20 mandātu

Andris Vilks, Ojārs Kalniņš, Andrejs Judins, Andris Buiķis, Ilze Viņķele, Inguna Rībena, Valdis Dombrovskis, Ina Druviete, Artis Pabriks, Ilma Čepāne, Ainars Latkovskis, Dzintars Ābiķis, Edvards Smiltēns, Aleksejs Loskutovs, Jānis Lāčplēsis, Solvita Āboltiņa, Janīna Kursīte,

Atis Lejiņš, Dzintars Zaķis, Aivars Volfs

Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

14 mandātu

Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Kārlis Krēsliņš, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa, Gaidis Bērziņš, Dzintars Kudums, Inese Laizāne, Einārs Cilinskis, Dzintars Rasnačs, Ilmārs Latkovskis, Dāvis Stalts

Zaļo un zemnieku savienība

13 mandātu

Raimonds Vējonis, Kārlis Seržants, Jānis Dūklavs, Ingmārs Līdaka, Iveta Grigule, Dana ReiznieceOzola, Aija Barča, Jānis Vucāns, Augusts Brigmanis, Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Jānis Klaužs, Rihards Eigims

* Provizoriski aprēķini pēc CVK datiem 19. septembrī plkst. 16

** Raksta tapšanas brīdī CVK vēl turpināja skaitīt plusus un mīnusus, tāpēc nebija iespējams izskaitļot visus eventuālos SC deputātus

***

Kurām partijām, jūsuprāt, vajadzētu veidot koalīciju?

Raimonds (45), individuālais komersants:

– Saskaņas centru šoreiz vajadzētu koalīcijā, viņi tomēr uzvarēja. Lai gan nedrošību rada tas, ka partijā ir samērā daudz svešu, nezināmu deputātu. Koalīcijā varētu būt Saskaņas centrs un Zatlera Reformu partija.

Līga (23), strādājoša studente:

– Tās, kas savāca lielāko balsu skaitu – Saskaņas centrs, Zatlera Reformu partija un Vienotība.

Imants (57), pensionārs:

– Jābūt visām, izņemot Saskaņas centru. Ja pielaidīs tos, tad ziepes būs vēl lielākas. Nav jau tā, ka viņi neko nevar izdarīt, bet tas būs uzsvars uz krievu valodu. Latvijai tas nav vajadzīgs.

Kārlis (27), celtnieks:

– Pats balsoju par Saskaņas centru, tāpēc gribētu, lai viņi veido valdību. Bet droši vien beigās koalīcijā būs trīs lielākās latviešu partijas.

Eva (40), juriste:

– Koalīcija jāveido latviešiem – Vienotībai, Zatlera Reformu partijai un vislatvijiešiem.

Jeļena (33), parfimērijas vairumtirdzniecības pārstāve:

– Negribas par to nemaz domāt, jo man nav 100% pārliecības, ka vēlēšanas noritēja godīgi. Neticu, ka Zatlera partija divu mēnešu laikā godīgā ceļā varēja iegūt tādu tautas uzticību un tādu reitingu.

Lidija (70), pensionāre:

– Saskaņas centrs un Vienotība varētu veidot koalīciju. Man patīk Nils Ušakovs, un Vienotības deputāti arī labi strādā. Kopīgiem spēkiem Latvijas labā viņi varētu kaut ko paveikt.

Avots: nra.lv

506 skatījumi




Video

Lembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets

23/04/2024

Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...

Lasīt tālāk
Video

Saeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži

19/04/2024

Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...

Lasīt tālāk
Video

Saeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei

19/04/2024

Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa

18/04/2024

Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...

Lasīt tālāk
Video

Nacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju

17/04/2024

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa

16/04/2024

Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...

Lasīt tālāk
Video

Braže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu

16/04/2024

Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministra amatam izvirza diplomāti Baibu Braži

15/04/2024

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Specreisu lietā nožēloju tikai to, ka stāsts nav aizgājis par lietas būtību

15/04/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Nesen aizvadīta pēdējā darba nedēļa ārlietu ministram Krišjānim Kariņam. Atklātībā nākušie fakti par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu viņam kā premjeram komandējumos lidojot...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Kučinskis bija vājš premjers

11/04/2024

Māris Kučinskis bija vājš premjers, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Pirms Māris Kučinskis kļuva...

Lasīt tālāk