Vēlas pagarināt veselīgi nodzīvoto mūžu
Akceptējot Sabiedrības veselības pamatnostādnes līdz 2017. gadam, valdība apņemsies par diviem gadiem pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ja pašlaik vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 68,8 gadi, sievietēm – 78,4, tad saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem veselīgi tiek nodzīvoti tikai 52 līdz 56 gadi. Sievietes gan dzīvo ilgāk, bet nevar teikt, ka būtiski veselīgāk.
VM kopā ar nozares speciālistiem izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas nosaka virzienus, kādā jāveido sabiedrības veselības politika, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju veselību, kā rezultātā pagarinātos iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums, bet nodzīvotie gadi būtu pēc iespējas veselīgāki. To VM plāno panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Pamatnostādnēs secināts, ka Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums būtiski atpaliek no Eiropas Savienības rādītājiem. 2009. gadā ES bija turpat 80 gadu, bet Latvijā – 73,2 gadi, turklāt vīriešiem vēl mazāks. 2010. gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,6 gadus mazāks nekā sievietēm, kas norāda uz pārlieku augstiem vīriešu mirstības rādītājiem. Rādītāji liecina, ka Latvijā 48 procenti vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem (sievietes – 28 procenti), savukārt ES līdz 65 gadiem nomirst 29 procenti vīriešu. Līdz 2017. gadam VM vēlas panākt, lai veselīgi nodzīvotie dzīves gadi pagarinātos – vīriešiem no 52 līdz 54,7 gadiem un sievietēm no 55 līdz 57,8 gadiem. VM speciāliste skaidro, ka veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem, kas ir svarīgi, ja runā par sabiedrības veselību. Līdz šim Latvijā maz runāts tieši par veselīgi nodzīvotiem gadiem, galvenokārt izmantojot vidējo mūža ilgumu. Veselīgos dzīves gadus rēķina pēc speciālas Eurostat metodoloģijas visās valstīs vienādi. Rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot mirstības un saslimstības rādītājus.
Tāpat dokumentā ir minēts, ka šajā laika posmā plānots par piekto daļu samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 gadiem 2017. gadā). Šis rādītājs, savukārt, nozīmē gadus, kurus iedzīvotāji un valsts kopumā zaudē, ja cilvēks pāragri mirst ceļu satiksmes negadījumos vai saslimšanas dēļ.
Pamatnostādnēs teikts, ka šos mērķus varētu sasniegt, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju veselības veicināšanas, slimību profilakses, agrīnas slimību diagnostikas un veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem. Pamatnostādnēs sīki analizēta neinfekciju slimību (piemēram, sirds asinsvadu) un infekciju slimību ietekme uz cilvēka mūžu, kā arī noteikti galvenie rīcības virzieni.
Pamatnostādņu īstenošanai VM nepieciešami budžeta līdzekļi – 46 610 latu 2014. gadā, 28 860 latu – 2015. gadā un tikpat 2016. un 2017. gadā.
***
UZZIŅAI
KO VĒLAS PANĀKT AR SABIEDRĪBAS VESELĪBAS PAMATNOSTĀDNĒM 2011. – 2017. GADAM?
1. Par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus
• no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009. gadā līdz 54,7 2017. gadā
• no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009. gadā līdz 57,8 2017. gadā
Veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem
Tiek plānots, ka palielināsies arī jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados)
Pašlaik 2014. gadā 2017. gadā
Vīriešiem 68,8 69,1 71,1
Sievietēm 78,4 79,1 79,6
2. par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus
• no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 2017. gadā
Avots: Veselības ministrija
Vēl par tēmu:
Gripa turpina samazināties, visbiežāk slimo mazi bērni līdz 4 gadu vecumam
Pagājušās nedēļas (18.03. – 24.03.) gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti liecina, ka turpina samazināties gripas un Covid-19 pacientu skaits. Pagājušajā...
Lasīt tālākKinologi varēs dot mājas saviem dienesta suņiem
Dienējošos suņus pēc dienesta beigām vispirms piedāvās iegādāties kinologam, kurs kopā ar suni pildījis dienestu. Šādu iespēju dot mājas savam dienesta sunim noteic Saeimā trešdien,...
Lasīt tālākSaeima pieņem Aizsardzības industrijas likumu
Saeima trešdien, 27. martā, galīgajā lasījumā pieņēma Aizsardzības industrijas likumu, kura mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko...
Lasīt tālākVNĪ: Noslēgti visi līgumi par darbu veikšanu uz Latvijas – Krievijas robežas, būvdarbus uzsāks aprīlī
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem par darbu veikšanu uz Latvijas – Krievijas robežas par trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi...
Lasīt tālākTurpinās gripas saslimstības samazinājums
Pagājušās nedēļas (11.03. – 17.03.) gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti liecina, ka turpina samazināties gripas un Covid-19 pacientu skaits. Pagājušajā...
Lasīt tālākVeiksmīgi ieviests paliatīvās aprūpes pakalpojums visā Latvijā
Valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus pacienta dzīvesvietā, kas pieejami no šī gada sākuma, janvārī un februārī saņēmuši jau 255 cilvēki. Pakalpojumu nodrošina četri...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība aicina kaķu īpašniekus neatlikt čipēšanu uz pēdējo brīdi
Saiemas nesen pieņemtie Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka no 1. jūlija kaķu saimniekiem būs jāreģistrē savi dzīvnieki, un Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina kaķu...
Lasīt tālākKaķi un mājas (istabas) seski būs jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē
Saeima otrajā un galīgajā lasījumā pieņēmusi izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā, kas tieši skar kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekus. Grozījumi likumā uzliek pienākumu kaķu...
Lasīt tālākKozlovskis: Septiņas personas var tikt izraidītas no Latvijas piespiedu kārtā
Divi no Krievijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likumu tika izdots izbraukšanas rīkojums, ir atstājuši Latviju, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja iekšlietu...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus dzīvnieku labturības un izsekojamības uzlabošanai
Saeima ceturtdien, 14. martā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas uzlabo mājdzīvnieku labturību. Prasības attiecas uz mājdzīvnieku...
Lasīt tālāk