• Rīga
    Partly cloudy
    -2°C
     

Turpmākais Rīgas Svētā Pētera baznīcas liktenis joprojām nav zināms, un, lai arī politiķi vēl nav spējuši vienoties, kam īsti baznīcas ēka piederēs, pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai baznīcas īpašumtiesības tiktu nododas Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas (LELB) un Vācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijas (VELBL) rokās.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (Par), paziņojot par gaidāmo mandāta nolikšanu, uzsvēra, ka vēlas novadīt pirmo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi rudens sesijā, kurā cer, ka varēs apstiprināt vēsturisku lēmumu – LELB un VELBL vienošanos par kopīgām īpašumtiesībām uz Svētā Pētera baznīcu.

Gadsimtu gaitā Rīgas Svētā Pētera baznīca pārdzīvojusi ne mazums pārmaiņu – ēka celta 1209. gadā un līdz 1524. gadam tā kalpoja kā Rīgas Sv. Pētera Romas Katoļu baznīca, pēcāk tā pārtapa par luteriskās reformācijas šūpuli Livonijā, vēlāk smagi cietusi 20. gadsimta karos, bet pēdējos gadus tā kļuvusi par mantu bez īpašnieka. Neraugoties uz faktu, ka baznīca sākotnēji bijusi katoļu īpašums, to ne mazums reižu piedāvāts atdot luterāņiem, tiesības uz šo dievnamu pieteikusi arī Vācijas Evanģēliski luteriskā baznīca Latvijā. Tas izdarīts pamatojoties uz it kā vēsturisku piederību, lai gan patiesībā pretendentu tiesības uz īpašumu varētu būt apšaubāmas.

Lai arī pēdējais zemesgrāmatā (starpkaru Latvijas laikā) ierakstītais Pēterbaznīcas īpašnieks esot vācu luterāņu draudze, īpašumtiesību pārmantojamība ir neskaidra, it īpaši ņemot vērā, ka interese par tās uzturēšanu no luterāņu puses nekad nav izrādīta. Otrā pasaules kara laikā daļēji nopostītā ēka atjaunota par valsts, pilsētas un visu konfesiju nodokļu maksātāju naudu un jau vairākus gadu desmitus pilda atjaunošanas un restaurācijas projektā paredzētās kultūras funkcijas. Luterāņi līdz šim nekad nav interesējusies par ēkas restaurāciju un arī ar naudas līdzekļiem nav piedalījusies. Tātad pēc patiesības – tā pienākas Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem, kuri vienīgie līdz šim ir izrādījuši rūpes par baznīcu un kuriem pateicoties tā ir kļuvusi par vienu no pazīstamākajiem mūsu galvaspilsētas simboliem.

Baznīca līdz šim veiksmīgi pildījusi kultūras funkciju un kalpojusi kā koncertu norises vieta, tematisku mākslas darbu izstāžu un citu kultūras pasākumu vieta, arī kā starptautisks kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams jebkuram apmeklētājam. Nav izslēgts, ka baznīcai nonākot luterāņu rokās, tas, kas līdz šim šķitis ierasts, mainītos. Vēl lielākas bažas rada fakts, ka baznīcu plānots atdot Vācijas rokās, kas nozīmē, ka Pēterbaznīcas zelta gailis, ko visā pasaulē uztver kā mūsu valsts un galvaspilsētas simbolu, turpmāk varētu asociēties ar kādas citas tautas kultūras centru.

Neraugoties uz faktu, ka pašvaldība dažādās Pēterbaznīcas renovācijās ieguldījusi prāvus līdzekļus – izskatās, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs un domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks neplāno cīnīties par to, lai baznīca paliktu rīdzinieku rokās. Fakts, ka viņi tā vienkārši vēlas atdot ēku luterāņu baznīcai liek domāt, ka, iespējams, aiz tā visa stāv kāda slepena vienošanās.

Par baznīcas īpašumtiesībām cīņa notiek jau gadiem ilgi, bet vēlme to atgriezt Vācijai liecina par viduslaiku atgriešanos. Iespējams, saskatot varbūtējus finansiālo ieguvumu, cīņa par baznīcu šobrīd notiek īpaši sīvi. Taču vai kādai no instancēm tā patiešām pienākas, ņemot vēra faktu, ka tā atjaunota un uzturēta par rīdzinieku naudu? Un vai tad mantkārība nav grēks?

1,207 skatījumi




Video

Kariņa valdības veidošana: koalīcijas pārstāvji tic iespējai vienoties

18/01/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Neraugoties uz atsevišķu KPV LV deputātu izteikumiem, "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš ir pārliecināts, ka ir soli tuvāk valdības apstiprināšanai un partijas...

Lasīt tālāk
Video

LTRK vadītājs: OIK atcelšanā galvenā būs politiskā griba

18/01/2019

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļa elektrības rēķinos tuvākajā laikā samazināsies, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)...

Lasīt tālāk
Video

Janvāra beigās britu parlamentā varētu notikt atkārtots “Brexit” balsojums

18/01/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šā gada 29. janvārī Lielbritānijas parlamentā varētu notikt atkārtots “Brexit” balsojums. Kā zināms, Lielbritānijas parlaments šonedēļ noraidījis premjerministres Terēzas Mejas...

Lasīt tālāk
Video

“Saskaņa” nomaina savus pārstāvjus divās Rīgas domes komiteju vadībās

18/01/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Rīgas domes "Saskaņas" frakcija nolēmusi pašvaldības komiteju vadībā nomainīt savus pārstāvjus, proti, veicot izmaiņas divu komiteju un frakcijas vadībā, teikts Rīgas domes priekšsēdētāja...

Lasīt tālāk
Video

Vēl citi KPV LV biedri paziņo par Kariņa valdības neatbalstīšanu

18/01/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Par topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības neatbalstīšanu paziņojušas divas partijas KPV LV Saeimas frakcijas deputātes – Linda Liepiņa un Karina Sprūde. Liepiņa paziņojusi, ka...

Lasīt tālāk
Video

Šīs nedēļas izskaņā Latvijā pakāpeniski pastiprināsies sals

18/01/2019

Pēc vējainākas un nokrišņiem bagātākas nedēļas, pastiprinoties anticiklona ietekmei, nākamajā nedēļā laika apstākļi kļūs stabilāki - laiks kļūs sausāks un termometra stabiņš...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina Saeimu palielināt minimālo pensiju līdz 50% no minimālās algas

17/01/2019

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti vienojušies virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, lai nodrošinātu minimālās pensijas...

Lasīt tālāk
Video

Elksniņš atgriežas Daugavpils mēra amatā

17/01/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Par Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts politiskās partijas „Saskaņa” līderis Andrejs Elksniņš. Viņa kandidatūru atbalstīja 8 no 15 pašvaldības deputātiem. „Daugavpilī...

Lasīt tālāk
Video

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 23,3 % iedzīvotāju

17/01/2019

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)...

Lasīt tālāk
Video

Divu pakalpojumu grozu principa ieviešanu veselības aprūpē atliek līdz jūlijam

17/01/2019

Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl...

Lasīt tālāk