• Tweet

Daļēja piederība baznīcai, kad cilvēks vēlas saņemt no baznīcas pakalpojumus, taču tajā pašā laikā nemaksā baznīcas nodokli, nav iespējama – tā lēmusi Leipcigas federālā administratīvā tiesa, noraidot atvaļinātā teoloģijas profesora Hartmuta Cappa prasību.

Tiesas lēmums sasaucas ar šonedēļ Vācijas Romas katoļu baznīcas bīskapu konferences pieņemto dekrētu, saskaņā ar kuru, tiem katoļiem, kuri atsakās maksāt baznīcas nodokli, tiks liegtas tiesības uz dievgaldu, reliģisku apbedīšanu, kā arī noteikti citi ierobežojumi.

AP atgādina, ka atšķirībā no ASV, kur baznīcas pārtiek galvenokārt no draudžu locekļu ziedojumiem, Vācijā ir cita sistēma, kas ieviesta vēl 1803. gadā. Proti, ikvienam ticīgajam ir jāuzrāda sava reliģiskā piederība (katolis, protestants, jūdaists) un kā baznīcas nodoklis jānomaksā aptuveni 8 līdz 9 procenti no ienākuma nodokļa. «Ja nodokļos ir jāmaksā 10 000 eiro, tad gadījumā, ja esat ticīgais, šis nodoklis palielināsies līdz 10 800 eiro,» sarunā ar BBC skaidro Minhenes nodokļu inspektors Tomass Cicelsbergers. Valsts uzņemas nodokļu iekasēšanu, bet pēc tam attiecīgās summas pārskaita baznīcām. No aptuveni 82 miljoniem Vācijas iedzīvotāju gandrīz 25 miljoni deklarējušies kā katoļi, bet aptuveni 24 miljoni – kā protestanti. 2011. gadā katoļu baznīca no valsts saņēmusi 5 miljardus eiro, bet protestantu baznīca – 4,5 miljardus eiro – šīs summas veidojas no baznīcas nodokļu maksātāju naudas.

H. Capps prasību tiesā iesniedza vēl 2007. gadā, paziņojot, ka nevēlas maksāt baznīcas nodokli, bet tajā pašā laikā uzskata sevi par ticīgo, vēlas apmeklēt dievkalpojumus un iet pie dievgalda. «Saskaņā ar katoļu doktrīnu piederība baznīcai ir atkarīga no cilvēka ticības, nevis no viņa un baznīcas finansiālajām attiecībām,» savu prasību argumentējis G. Capps, kurš ir Freiburgas universitātes akadēmiķis un speciālists reliģiskās likumdošanas jautājumos. Tomēr tiesa prasību nav uzskatījusi par pamatotu, norādot, ka baznīca ir vienota struktūra, tās darbība reliģiskajā jomā nav nodalāma no finansiālās darbības, tādēļ «daļēja piederība baznīcai nav iespējama».

Deutsche Welle norāda, ka tiesas motivācija gandrīz vārds vārdā atkārto Vācijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Roberta Collitša sacīto īsi pēc bīskapu konferences. Tajā tika nospriests, ka personām, kas atsakās maksāt baznīcas nodokli, turpmāk nebūs tiesību uz dažādiem rituāliem. Viņi netiks pielaisti pie dievgalda, tiks liegtas tiesības kristībās kļūt par krustvecākiem, netiks pieļauts, ka šādas personas tiek apglabātas katoļu mācītāja klātbūtnē, saskaņā ar baznīcas tradīcijām. Tāpat cilvēkiem, kuri atteikušies no nodokļa maksāšanas, tiks liegtas tiesības strādāt baznīcas skolās, slimnīcās vai veco ļaužu pansionātos, viņiem liegs dziedāt baznīcas koros, neļaus apmeklēt baznīcu organizētos interešu pulciņus. Tajā pašā laikā šiem cilvēkiem joprojām būs tiesības apmeklēt dievkalpojumu un laulāties baznīcā. Interesanti, ka dekrētā bīskapi izvairījušies no termina «izslēgšana no baznīcas», tā vietā lietojot neitrālāku jēdzienu «atstādināšana no baznīcas aktivitātēm», norāda Deutsche Welle.

Vācijas laikraksti bīskapu konferences lēmumu vērtējuši samērā kritiski. Sueddeutsche Zeitung norāda, ka tā pieņemšanas galvenais iemesls ir baznīcas finansiālā stāvokļa uzlabošana, bet Die Welt uzsver, ka bīskapiem jārēķinās ar to, ka sabiedrības acīs viņi izskatās «cietsirdīgi». Neapmierinātību paudusi arī katoļu kustība Wie Sind Kirche jeb Mēs esam baznīca. «Tā vietā, lai novērstu problēmas, kuru dēļ milzīgs skaits cilvēku pamet baznīcu, bīskapi nodarbojas ar draudēšanu. Tas nemotivēs cilvēkus palikt lojāliem baznīcai vai pievienoties tiem, kuri maksā baznīcas nodokli,» savā paziņojumā norāda organizācija. Tā atgādina, ka 2010. gadā baznīcas nodokli pārtraukuši maksāt 180 000 cilvēku, bet pērn – vēl 120 000.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš