• Tweet

Par to, vai tā dēvētā radio klausīšanās nodeva ir atceļama, Saeima spriedīs tikai rudens sesijā, taču jau aizvadītajā ceturtdienā parlaments apstiprināja grozījumus administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas būtiski samazina minimālo sodu par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu.

Līdzšinējā likuma redakcija noteica, ka par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, piemēram, radio atskaņošanu tirdzniecības telpā, neiegādājoties attiecīgu licenci, fiziskām personām var uzlikt sodu no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskām – no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.

Jaunā likuma redakcija nosaka, ka par tiem pašiem nodarījumiem «uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus». Likumdevēji nav noteikuši minimālo sodu, taču saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto vispārīgo regulējumu šādos gadījumos tas ir viens lats.

Šī ir tikai daļa no pasākumiem, kas vērsti pret pārmērīgu augstu sodu un licenču par radio atskaņošanu nepamatotu pieprasīšanu.

Neatkarīgā jau vairākkārt vēstījusi, ka sabiedrības un Saeimas deputātu uzmanība šim jautājumam pievērsta, kad tiesa veikala Mājas svētība pārstāvjiem uzlika 500 latu naudas sodu, jo veikala telpās, neiegādājoties licenci, atskaņoja sabiedriskā radio pārraidi.

Pēc šā gadījuma deputātu grupa iesniedza grozījumus autortiesību likumā, kuri paredz, ka par publisku izpildījumu tiks uztverta darba vai jebkura cita ar likumu aizsargāta objekta atskaņošana vai jebkāda cita veida ar tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikta izmantošana komerciālos nolūkos. Tāpat normatīvajā aktā plānots ierakstīt, ka ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību uztverta darba demonstrēšana vai atskaņošana tiešraidē nav publisks izpildījums.

Pašlaik ir nepieciešamas licences gan raidorganizācijām, gan arī personām, kuras uztver raidorganizāciju veidotos raidījumus un ar radioaparātiem vai televizoriem tos dara pieejamākus plašākam sabiedrības lokam. Savukārt pēc piedāvāto grozījumu veikšanas licences būs nepieciešamas tikai raidorganizācijām.

Šāda deputātu sabiedrības atbalstīta iniciatīva pamatīgi aizskārusi autorus un izpildītājus. Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prezidente Māra Zālīte uzskata, ka valsts iedzīvotāji tiekot apzināti kūdīti pret rakstniekiem, komponistiem un izpildītājiem.

«Neesmu sazvērestības teoriju piekritēja, bet liekas, ka tas kādam ir izdevīgi,» prāto M. Zālīte, kas uzskata, ka šie grozījumi ir pilnīgi aplami.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne