“Šāda rīcība ir pretrunā ar Satversmi!” Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji neatbalsta ieceri publiskot izbeigtās krimināllietas
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 14. martā, vērtēja “Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos likumprojektus, kas paredz izbeigto kriminālprocesu, tostarp “oligarhu lietas”, materiālu publicēšanu. Šī iecere gan neguva atbalstu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju vidū, kas uzsvēra, ka runa ir par tiesībām uz taisnīgu tiesu – personas var atzīt par vainīgām tikai ar notiesājošu spriedumu.
Atsevišķas politiskās partijas, tostarp “Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība aicinājušas padarīt visus “Rīdzenes sarunu” audioierakstus un kriminālprocesu materiālus publiski pieejamus, skaidrojot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt visu patiesību par oligarhu aizkulišu darījumiem.
Juridiskā komisija šodien izskatīja partiju iesniegtos grozījumus Kriminālprocesa likumā, tostarp, diskutēja par to, kā noteikt kārtību, kādā masu mediju pārstāvji var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, arī publiskot tos.
Komisijas deputāti uzklausīja vairākas amatpersonas, arī prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Tieslietu ministrijas un Tiesībsarga biroja pārstāvju viedokļus un priekšlikumus. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji bija vienisprātis, ka šāda iecere nebūtu atbalstāma, jo aizskartu Satversmē garantētās tiesības, piemēram, tiesības uz privāto dzīvi. Savukārt KNAB aicināja nevadīties no politiskiem, bet gan no juridiskiem argumentiem.
“Publiskojot šos materiālus, tiks pārkāpts konstitucionālais princips par nevainīguma prezumpciju, par privātās dzīves neaizskaramību,” norādīja KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča.
Arī Ģenerālprokuratūra piekrita, ka konkrētais kriminālprocess, par ko iesniegti divi likumprojekti, izbeigts un iemesli bijuši personu reabilitējoši. Vienā gadījumā nebija noziedzīga nodarījuma sastāva, bet otrā – nebija iespējams pierādīt vainu un savākt papildu pierādījumus. Prokuratūras pārstāve uzsvēra, ka materiālu publiskošana rada būtiskus riskus Satversmē garantētajām pamattiesībām. “Vai konkrētās lietas materiāli ir publicējami un vai tie ir svarīgāki par indivīda tiesībām, kas garantētas Satversmē?” retoriski vaicāja prokuratūras pārstāve.
Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka, ja šie likumprojekti iegūst likuma spēku, ar šo izņēmumu radīts precedents, ka sabiedrības interesēs ir jāļauj 24/7 skatīties un klausīties jebkuru amatpersonu tīri preventīvi jebkuros nolūkos. “Runa ir par Eiropas cilvēktiesību konvencijā noteikto, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, valstij iegūstot informāciju par personas privāto dzīvi, tā ir īpaši jāsargā. Tāpat personai ir tiesības paļauties, ka informācija netiks publiskota, “ norādīja Jansons.
Viņš uzskata, ka šāds likumprojekts var apdraudēt Latvijas krimināltiesībās nodibinātos principus un nesamērīgi ierobežot personas tiesības uz privāto dzīvi, kas savukārt ir pretrunā ar Satversmi. “Runa ir par tiesībām uz taisnīgu tiesu – personas var atzīt par vainīgām tikai ar notiesājošu spriedumu,” uzsvēra Jansons.
Arī Tieslietu ministrijas eksperti bija noraidoši pret šādu likumprojektu tālāku virzību. Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja uz to, ka šajā kontekstā jārunā arī par vienlīdzības principu, nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, personu datu aizsardzību un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Ar šādu likumprojektu publiskošana tie ir apdraudēti, uzskata Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tam piekrita arī Augstākās tiesas (AT) pārstāvji, kuri likumprojektus vērtēja kā sasteigtus un pārsteidzīgus.
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālāk