Priekšvēlēšanu troksnis uz sešgadnieku rēķina
Pēc asām diskusijām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien, 31. maijā, konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.
Grozījumus par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā bija rosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), taču līdz pat šim brīdim iecerētās izmaiņas raisīja vairāk jautājumu, nekā atbilžu.
Opozīcija pat pieļāvusi referenduma rīkošanu, taču stingra atbalsta izglītības ministram nav bijis arī koalīcijā, par ko varēja pārliecināties pēc vakardienas balsojuma, kad beigās ar opozīcijas partiju un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu balsīm grozījumi par sešgadnieku sūtīšanu skolā tika noraidīti.
Lai arī izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), saprotams, šis balsojums bija liels trieciens, kas izriet no viņa sacītā, ka “ar attiecīgā priekšlikuma noraidīšanu deputāti ir “izmetuši atkritumu spainī” simtiem ekspertu piedāvāto regulējumu, kas ļautu vidusskolas pēdējo divu klašu audzēkņiem gatavoties savām tālākajām studijām un karjerai”, dažu personu attieksme pret balsojuma rezultātiem drīzāk atgādināja priekšvēlēšanu trokšņošanu.
Pēc likuma grozījumu noraidīšanas žurnāliste Inga Spriņģe sociālajā tīklā “Twitter” ierakstījusi, ka “Saeimas Izglītības komisijā ZZS deputāti Inese Aizstrauta un Valdis Skujiņš tikko nobalsoja pret izglītības reformai svarīgu punktu. Šobrīd ZZS+Saskaņa+LRA veiksmīgi rūpējas par to, lai LV bērniem nebūtu mūsdienīga izglītība,” tālākos tvītos īpaši uzsverot ZZS un “Saskaņas” sadarbību šajā jautājumā.
Sprinģes reakcija gan atgādina vienu vienīgu priekšvēlēšanu cirku, jo vienā maisā sametot ZZS un Saskaņu, un neņemot vērā, ka arī Latvijas Reģionu apvienība nobalsoja pret grozījumiem, kā arī ignorējot iniciatīvas portālā “Manabalss.lv” savāktos vairāk nekā 10 000 parakstu pret sešgadniekiem pirmajā klasē, neko citu par viņas attieksmi nav iespējams pateikt.
Priekšvēlēšanu cirka fanfarām pievienojies arī politiķis Artis Pabriks (V), norādot, ka “var jau stāstīt ko grib, bet vakardienas Saskaņas un ZZS kopīgais balsojums pret izglītības reformu parāda kādi balsojumi mūs sagaida 13. Saeimā”. Arī politiķe Ilze Viņķele (V) un Laimdota Straujuma (V) pauž īstu vai tēlotu vilšanos par balsošanas rezultātiem.
Zīmīgi, ka pirms balsojuma komisijā likumprojektu atbalstītāju balsis nemaz nebija tik skaļas. Tieši otrādi – pret mācību gaitu uzsākšanu no sešiem gadiem jau sākotnēji iebilda vairums pedagogu, vecāku un arīdzan politiķu. Arī ļoti īsā laika posmā savāktie paraksti portālā “Manabalss.lv” liecina, ka reforma nav atbildējusi uz daudziem svarīgiem jautājumiem. To iepriekš uzsvēris arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka reforma ir sasteigta un nesagatavota.
“Par plānotajām reformām izglītībā runājot – mācību programmas sešgadniekiem 1. klasē nav, skolu telpas nav, bērnudārzu atbilstība nav, prasības sešgadniekiem, uzsākot skolas gaitas nav, papildus pedagogu nav, metodoloģijas izmaiņu un pedagogu apmācību nav! Ir tikai politiskā pārliecība,” sacījis Lembergs.
Tāpat viņš uzsvēris, ka jau šobrīd Latvijā ir skolas, kuras bērni absolvē 18. gados. “Kā skola to panāk? Bērni mācās 3 nedēļas ilgāk – līdz ar to nevajag ne papildus telpas, pārbūves, ne papildus pedagogus un samaksu. Vai tiešām nevar izmantot to, kas jau ir gatavs, neradot ažiotāžu nozarē?” vaicā Lembergs.
Par plānotajām reformām izglītībā runājot- mācību programmas 6gadniekiem 1.kl. nav, skolu telpas nav, bērnudārzu atbilstība nav, prasības 6gadniekiem, uzsākot skolas gaitas nav, papildus pedagogu nav, metodoloģijas izmaiņām/pedagogu apmācības nav! Ir tikai politiskā pārliecība!
— Aivars Lembergs (@AivarsLembergs) June 1, 2018
Jau šobrīd LV ir skolas, kuras bērni absolvē ~18.g.! Kā skola to panāk? Bērni mācās 3 nedēļas ilgāk- līdz ar to nevajag ne papildus telpas/pārbūves, ne papildus pedagogus/samaksu. Vai tiešām nevar izmantot to, kas jau ir gatavs, neradot ažiotāžu nozarē? https://t.co/6HC8iPMF9o https://t.co/EDDBuMbXCX
— Aivars Lembergs (@AivarsLembergs) June 1, 2018
Jāatzīmē, ka Lembergs nav vienīgais politiķis, kurš iebildis pret plānoto reformu. Arī Nacionālajā apvienībā (NA) ir ļoti dažādi viedokļi par to. “Mūsuprāt, pirmkārt, ir nepieciešams plašāks skaidrojums reformas mērķim, kā šī reforma noritēs. Otrkārt, var iezīmēt, piemēram, dažus jautājumus, kas droši vien arī būs darba kārtībā vēl Saeimā. Proti, par attiecīgās vides nodrošināšanu šiem sešgadniekiem, mācību līdzekļu nodrošināšanu, spēju nodrošināt ar pedagogiem. Tāpat jautājums, kā, piemēram, šis bērniņš, kas būs palicis bērnudārzā, integrēsies pēc tam otrajā klasē, jau pārejot uz skolu,” žurnālistiem norādījis NA vadītāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
Līdz šim sabiedrība skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma neatbalstīja lielā vienprātībā. Kā gan iespējams apgalvot, ka mūsdienīga izglītība nozīmē skolas gaitu uzsākšanu no sešiem gadiem, ja IZM nespēj sniegt atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem? Skaidrs ir viens – skola, kāda tā ir šobrīd, nav piemērota tik maziem bērniem, un skolām jāveic ļoti daudz pārmaiņu, lai tajās varētu ienākt sešgadnieki, taču šādas pārmaiņas prasa lielas investīcijas. Taču daudz svarīgāk par to ir bērnu psiholoģiskā nesagatavotība, uz ko jau vairākkārt norādījuši pedagogi un psihologi.
Par šiem jautājumiem grozījumu atbalstītāji gan runā nelabprāt – tā vietā taču daudz efektīvāk ir pievērst uzmanību, kādā tandēmā, kurš politiskais spēks balsojis. Interesanti, ja tiktu balsots par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu, vai bļāvējiem būtu svarīgi, kuras partijas ar ko sadarbojoties nobalsojušas?
Kā zināms, IZM aicināja veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālāk