Portālā “Jauns Bizness” tiks apkopota aktuālākā informācija par jaunumiem biznesa vidē Latvijā un pasaulē. Interesantas idejas, uzņēmējdarbības novitātes, iespējas jaunajiem uzņēmumiem, personības, risinājumi un daudz kas cits būs tēmas, par ko sabiedrību informēs jaunais portāls.

Šobrīd vairumā ziņu portālu informācija par veiksmīgiem un perspektīviem projektiem, uzņēmumiem un risinājumiem pazūd kopēja informācijas plūsmā aiz politiskajam peripetijām un lielo uzņēmumu konkurences cīņām. Tajā pašā laikā tieši svaigas un inovatīvas idejas ir Latvijas nākotne. Tās ne tikai var rezultēties veiksmīgā uzņemējdarbībā un dot ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tās arī dod iedvesmu citiem dažādu nozaru speciālistiem realizēt savas ieceres.

JaunsBizness.lv būs kā vietne, kur gūt priekšstatu par Latvija notiekošo – par jauniem uzņēmumiem, kas ienāk tirgū un piedāvā neredzētus produktus vai īpašus pakalpojumus, par cilvēkiem ar idejām, kā arī par iespējām, kas Latvijā un pasaulē tiek piedāvātas uzņēmējiem.

“Strādājot pie portāla Jauns Bizness izveides, vēlējāmies radīt vidi, kurā gūt pozitīvu iedvesmu, smelties idejas un pārliecināties, ka arī Latvijā cilvēki nesēž rokas klēpī salikuši, bet gan aktīvi darbojas, meklē jaunas iespējas, īsteno idejas un piedāvā risinājumus problēmām. Lai šis portāls vienlaikus kalpo kā informatīva vietne, kā arī aizsākums arvien jauniem projektiem,” skaidro Jauns Bizness redakcijas pārstāve Renāte Logina.

Portālu plānots turpināt attīstīt un pilnveidot gan saturiskā ziņā, gan padarot to ērtāku lietošanai.

Lai veicinātu informācijas apriti, kā arī iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar no jauna tapušu uzņēmumu, inovatīvo risinājumu, īstenoto projektu vai ko citu, uzņēmumi un iestādes aicināti informēt Jauns Bizness redakciju – redakcija@jaunsbizness.lv

2012.gada 16.februārī, veicot muitas kontroles pasākumus, VID muitas amatpersonas kādā Mercedes Benz S300 markas automašīnā konstatēja 43 600 „More” markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Pagājušajā nedēļā, 2012.gada 16.februārī, VID muitas amatpersonas, veicot patrulēšanu uz autoceļa Kuprava – Viļaka, uz aizdomu pamata par iespējamu nelikumīgu akcīzes preču pārvadāšanu apturēja kādu Mercedes Benz S300 markas automašīnu, kuru vadīja kāds Latvijas iedzīvotājs.

Veicot transportlīdzekļa vizuālo apskati, tās bagāžas nodalījumā un salonā uz aizmugurējā sēdekļa VID muitas amatpersonas konstatēja piecus liela izmēra melnus polietilēna maisus. Atverot maisus, tajos tika konstatēts ievērojams daudzums “More” markas cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Transportlīdzeklis tika nogādāts tuvākajā muitas kontroles punktā „Vientuļi”, kur tam tika veikta padziļināta muitas kontrole. Kontroles laikā tika konstatēts, ka persona melnajos polietilēna maisos kopumā bija pārvietojusi 43 600  gab. jeb 2 180 paciņas cigarešu “More” ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Pieprasot papildu informāciju no Valsts robežsardzes, netika gūts apstiprinājums tam, ka minētā automašīna būtu šķērsojusi Latvijas Republikas robežu. 

Par konstatēto pārkāpumu pret personu uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3 pantu1. Uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros tuvākajā laikā tiks lemts par izņemto cigarešu un transportlīdzekļa nodošanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai līdz turpmākā lēmuma pieņemšanai.

Piektdien, 16.martā mūsdienu kultūras centrā “Sapņu fabrika”, atzīmējot tā desmit gadu darbības jubileju, notiks koncerts ar nosaukumu “Par Latviju”.

Koncertā piedalīsies: folkmetāla grupa “Skyforger”, dūdu un bungu mūzikas kolektīvs “Auļi”, smagā metāla grupa “Relicseed” un viesi no Lietuvas – rokgrupa “Diktatūra”.

Katru gadu marta mēnesī Latvijā notiek karavīru piemiņai veltīti pasākumi, kas simbolizē latviešu neremdināmo vēlmi pēc brīvības un neatkarības.

Tāpēc ikviens – jauns vai vecs – tiek aicināts šajā dienā apmeklēt koncertu un ar savu klātbūtni kopīgi godināt latviešu varoņus, kuri pašaizliedzīgi cīnījās un kara laikā aizstāvēja savu Tēvu mājas.

Avots: nra.lv

Apvienības “Saskaņas centrs” frakcija Latvijas Republikas Saeimā ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

“18.februāra referendums parādīja, ka mums visiem ir nepieciešams dialogs” – norāda apvienības “Saskaņas centrs” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

“Pareizticīgo ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgajās draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji, tomēr šo svētku oficiāla atzīšana kļūtu par ļoti svarīgu pozitīvu signālu tieši krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vairākumā ir pareizticīgie vai vecticībnieki”, saka N.Ušakovs.

Avots: nra.lv

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar rezolūciju uzdevis visām ministrijām, kā arī KNAB, Valsts kancelejai un Sabiedrības integrācijas fondam divu nedēļu laikā sagatavot konkrētus priekšlikumus ar mērķi veicināt sabiedrības saliedētību.

V.Dombrovskis: “Izvērtējot 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas norisi un rezultātus, nepieciešama aktīva rīcība, lai veidotu laikmetīgu nacionālo identitāti un piederības sajūtu Latvijas valstij, nostiprināt valsts valodas pozīcijas un tās vienojošo lomu sabiedrībā, kā arī novērstu divkopienu sabiedrības veidošanās riskus. Valdība ir gatava meklēt arī papildus budžeta līdzekļus, tostarp arī pārdalot ES fondu līdzekļus, lai finansētu šīs iniciatīvas”.

Ar Ministru prezidenta rezolūciju institūcijām uzdots iesniegt priekšlikumus vienotas un kvalitatīvas informatīvās telpas nodrošināšanai visā Latvijā, it īpaši nacionālo plašsaziņas līdzekļu apraides nodrošināšanai pierobežas rajonos, priekšlikumus pilsoniskās programmas īstenošanai, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēsturi, nacionālās un demokrātiskās vērtības un priekšlikumus valsts dotāciju piešķiršanai latviešu valodas apmācības programmu īstenošanai mazākumtautībām.

Tāpat atbildīgajām institūcijām jāsniedz priekšlikumi kā veidot un uzturēt tiešu dialogu ar mazākumtautību organizācijām, nodrošināt latviešu kultūras un izglītības pieejamību no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju bērniem, kā arī priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par referendumu ierosināšanu, organizēšanu un uzraudzību.

Visbeidzot, V.Dombrovskis vēlas saņemt konkrētus priekšlikumus e-vēlēšanu sistēmas ieviešanai, kas nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem piedalīties valstij svarīgu jautājumu lemšanā.

Institūcijām ir jāiesniedz gan konkrēti priekšlikumi par šajās jomās veicamajiem pasākumiem, gan to īstenošanai nepieciešamajiem finansējuma apjomiem, kā arī jāpiedāvā to finansēšanas avoti, tostarp, izvērtējot iespējas pārdalīt ES struktūrfondu līdzekļus.

Avots: nra.lv

Krievijas režīma opozicionāru Valērijas Novodvorskas un Konstantīna Borovoja vizīte Latvijā ir beigusies. Viņi mūsu valstī ieradās, atsaucoties biedrības “Demokrātiskie patrioti” aicinājumam un uzturējās mūsu valstī no 15. līdz 18.februārim.

“Saku visiem lielo paldies! Esmu patīkami pārsteigts par cilvēku, arī krievu valodā runājošo, lielo interesi, uzņēmēju atbalstu un mēdiju aktivitātēm saistībā ar šo vizīti”, teic Rīgas domes DP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja.

Viņš arī piebilst, ka, acīmredzot, Rīgas Domes vadība vēlreiz apliecinājusi savu uzticību Krievijas Vēstniecībai Latvijā un kaimiņvalsts izpratnei par demokrātiju: DP frakcijai tika liegts izmantot konferenču telpu preses konferences rīkošanai.

“Tas bija smieklīgi un pat bērnišķīgi – ja jau mūsu viesi pēc Ušakova sapratnes bija tikai multfilmu varoņi, kā viņš tos nosauca, tad, kādēļ tādas bailes no viņiem un kādēļ aizliegums izmantot konferenču telpu? Frakcijas telpu mums izmantot nevarēja aizliegt un galu galā preses konference notika tajā”, saka deputāts Skuja.

Avots: nra.lv

Skarbus secinājumus Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien nācās dzirdēt no mediķiem, farmaceitiem un pacientiem par nupat kā spēkā stājušos jauno kompensējamo zāļu sistēmu.

«Tagad šī sistēma ir izkropļota,» sacīja Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis kardiologs Gustavs Latkovskis. Medikamentu izsniegšanas kārtība ir jāmaina un jāpadara elastīgāka, jo nav pieļaujams, ka cieš pacienti, kuri aptiekās nevar saņemt ārsta izrakstītās zāles, Saeimai un Veselības ministrijai (VM) rosināja sēdes dalībnieki.

Neapmierinātību izraisījušas problēmas ar lētāko kompensējamo medikamentu pieejamību aptiekās, kad vairākus medikamentus divas nedēļas nebija iespējams pacientiem izsniegt, lai gan ārsts tos bija izrakstījis. Pēc aptieku pārstāvju teiktā, problēmas turpinās un jau atkal ir jauni medikamenti, kurus nepaspēj nodrošināt. «Ja pacients atnāk ar recepti, kur uzrakstīts starptautiskais zāļu nosaukums, bet aptiekā nav valsts noteiktā lētākā medikamenta, mēs neko pacientam nevaram piedāvāt, nav paredzētas alternatīvas,» saka Farmaceitu biedrības priekšsēdētāja Kitija Blumfelde. Aptiekas spiestas pārkāpt likumu, lai palīdzētu pacientiem, un «uz savu galvu» ir devušas nākamās lētākās zāles, cerot, ka valsts tās tomēr kompensācijas sistēmas ietvaros apmaksās. «Ķīlnieks ir pacients, jo mēs nevaram nekādi reaģēt, tikai aizsūtīt pacientu vēlreiz pie ārsta, bet aptiekas ir zibensnovedēji.» Farmaceiti uzskata, ka sistēma jāmaina un jāparedz kāda rīcība šādās situācijās, jo tas, ka Nacionālais veselības dienests, saņemot ziņas par neesošām zālēm lieltirgotavās un aptiekās, tās izslēdz no saraksta, nosakot jaunas lētākās zāles, nerisina problēmu. Arī Latvijas Aptieku biedrības vadītāja Agnese Ritene norādīja, ka jauno noteikumu ieviešanas mērķis nav attaisnojies: «Sistēma nav elastīga. Mūsu aptiekā ir zāles, kuras tikai par dažiem santīmiem dārgākas, bet mēs tās nevaram dot.» Euroaptiekas valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe aicina nekavējoties labot pieļautās kļūdas.

Kardiologs Gustavs Latkovskis savā vērtējumā ir ass: lētāko medikamentu trūkums nav sistēmas sākotnējās ieviešanas grūtības, kā to skaidro VM, bet sistēmas kļūda, kas atkārtosies vismaz divas reizes gadā. «Jaunā kārtība ir arī diskriminējoša, jo neļauj pacientiem tiesības izvēlēties – ja nav lētākā vai nevēlas lētāko, piemaksāt starpību nevar, ir pat vēl trakāk – ar šo recepti nevar pat nopirkt par pilnu samaksu,» teica ārsts. VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule teicās, ka ministre apzinās problēmu un tā tiks risināta. Noteikti tiks vērtēts aicinājums ļaut izsniegt nākamo lētāko, ja vislētākais nebūs nodrošināts.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

Vilcienu un starppilsētu autobusu biļetes, iespējams, jau pēc pusotra mēneša maksās dārgāk. Pēc Satiksmes ministrijas aplēsēm biļešu cena varētu pieaugt vidēji par 5–7 procentiem.

Taču tas nenozīmē, ka cenas visos maršrutos pieaugs vienādi. Tarifu kāpums vairāk skars tos pasažierus, kuri pārvietosies garos starppilsētu maršrutu posmos, bet īsākos maršrutu posmos biļešu cenas pat samazināsies, jo iekāpšanas maksu plānots samazināt.

Satiksmes ministrija, vēstot par tikšanos ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvjiem, informēja, ka «no šā gada 1. aprīļa plānotā braukšanas tarifu izmaiņa starppilsētu nozīmes vilcienu un autobusu maršrutos par 5 līdz 7 % tikai daļēji spēs atrisināt būtisko finansējuma nepietiekamību – ekonomiskais ieguvums no tās šogad būs apmēram 1,80 miljoni latu, taču kopējais paredzamais iztrūkums par šo gadu un pērn nesegtajiem pārvadātāju zaudējumiem būs lielāks».

Valsts SIA Autotransporta direkcija preses sekretāre Sandra Maļuha Neatkarīgajai apstiprināja, ka tarifu izmaiņas, nelegālo pārvadātāju darbības ierobežošana un autoostu reorganizācija ir valdības plānā iekļauti pasākumi, kurus nepieciešams īstenot, lai iekļautos samazinātajā valsts finansējumā. Šogad kopējais dotācijas apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazināts par aptuveni 5 miljoniem latu, savukārt pēdējo četru gadu laikā finansējums ir sarucis no 74,4 miljoniem latu 2008. gadā līdz 46,6 miljoniem latu 2012. gadā. «Šajā laika periodā īstenotais taupības pasākumu plāns – pārvadātāju pakalpojumu pašizmaksas pārskatīšana, maršrutu tīkla optimizācija – nav pietiekams, lai iekļautos būtiski samazinātajā finansējumā, tādēļ autopārvadātāji, plānošanas reģioni, Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija izstrādāja jaunu priekšlikumu kopumu taupības pasākumiem, kas pērnā gada nogalē akceptēts arī valdībā. Neliels tarifu kāpums – 5% līdz 7% apmērā – starppilsētu nozīmes pārvadājumos ir iekļauts šo pasākumu skaitā,» skaidroja S. Maļuha.

Jaunais tarifu plāns, kas tapis sadarbībā ar Satiksmes ministriju, konceptuāli atbalstīts arī tikšanās laikā ar pasažieru pārvadātājiem. Plānots, ka jaunie tarifi stāsies spēkā 1. aprīlī. Pēc S. Maļuhas skaidrojuma, tarifu kāpums vairāk skars tos pasažierus, kuri pārvietosies garos starppilsētu maršrutu posmos, bet īsākos maršrutu posmos biļešu cenas pat samazināsies uz pazeminātās iekāpšanas maksas rēķina.

Braukšanas biļešu cenas starppilsētu autobusos pēdējo reizi tika palielinātas 2009. gada sākumā. Toreiz biļešu cena kāpa par 5 līdz 30 procentiem. Lielākais cenu palielinājums bija tajos maršrutos, kuros autobuss kursēja kā ekspresis, nepieturot visās pieturās. Iekāpšanas maksa starppilsētu autobusā šobrīd ir 0,40 lati, kas tiek ietverti biļetes cenā.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

Zatlera Reformu partijas pārstāvju aktivitātes ostu likumdošanas revīzijas virzienā ne vienam vien Latvijā raisa jautājumus par politiķu patiesajiem nolūkiem. Ventspils mērs, ilggadējais Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs skaidro, ka aiz vēlmes grozīt ostu likumdošanu un demagoģiskās politiķu retorikas slēpjas zalteriešu nodomi privatizēt divas lielākās Latvijas ostas.

– Kā jūs vērtējat faktu, ka jautājumā par ostām kā lielāko ekspertu Saeima uzaicina sabiedrisku organizāciju, kuru dibinājuši ASV investori – Amerikas Tirdzniecības palātu?

– Teikšu godīgi – neviens amerikāņu investors, ne liels, ne mazs, ne labs, ne slikts, ne ar labu, ne sliktu reputāciju Ventspils brīvostā, Ventspils pilsētā par iespējamām investīcijām, par biznesa attīstību nekad mūžā nav pat interesējies. Nav interesējušies, pat paņemot bukletu, paņemot kompaktdisku. Neviens, nekad mūžā. ASV Tirdzniecības palāta nekad mūžā nav viesojusies Ventspils brīvostā. Pie mums ir bijuši ķīnieši un indieši, pie mums ir bijuši arābi un vairāki desmiti no Eiropas valstīm, pie mums ir bijuši pat no Āfrikas un Austrālijas, bet no Amerikas Savienotajām Valstīm – nekad un neviens. ASV Tirdzniecības palāta nav bijusi pat tuvumā Ventspils brīvostai. Viņi neko nezina un nesaprot no Ventspils brīvostas. Šajā gadījumā ASV Tirdzniecības palāta uzstājas kā starpnieks starp velkoņu kompāniju PKL, kas skaitās igauņu kompānija, un Valdi Zatleru. PKL nevar iegūt monopolstāvokli Rīgas brīvostā, viņiem neļauj izkropļot konkurences vidi velkoņu pakalpojumos Rīgas brīvostā. Te visiem redzams, kā no šā maisa izlien Zatlera partijas sponsoru īlens. Lai noslēptu, ka tās ir kompānijas PKL intereses, uzstājas ASV Tirdzniecības palāta, kuras nosaukums labi skan. PKL interesē tikai Rīga, jo Ventspilī brīvosta nenodarbojas ar velkoņu pakalpojumiem.

Ir arī otrs stāsts šai sakarā. Zatlera partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis pieļauj akcionēt jeb, citiem vārdiem, privatizēt Ventspils un Rīgas brīvostas.

– No ASV Tirdzniecības palātas tik tiešām izskanēja priekšlikums, ka brīvostu akcijas vajadzētu kotēt biržās. Vai tad ASV brīvostu akcijas arī kotējas biržās?

– Dombrovskim jautāja, vai ASV Tirdzniecības palātas priekšlikumi nenozīmē ostu privatizāciju. Viņš atbildēja: visas lietas ir diskutējamas. Tātad, citiem vārdiem, zatlerieši reformu aizsegā, iespējams, jau ir vienojušies, kam pārdot vai privatizēt Ventspils un Rīgas brīvostas. Turklāt nav runa par termināļiem. Runa ir par brīvostu zemēm, kuģošanas kanālu, visām piestātnēm, laukumiem, pievadceļiem, navigācijas zīmēm, kapteiņa dienestu, loču dienestu utt.

– Ideja privatizēt tādas nacionālās bagātības kā ostas līdz šim pat ļaunākajiem politikāņiem prātā nebija ienākusi.

– Ostas ir ne tikai nacionālā bagātība, bet stratēģiskā infrastruktūra. Brīvosta ar kravu kraušanu nenodarbojas. Brīvosta nodrošina kuģošanas kanāla parametrus: dziļumu un platumu, piestātnes, nodrošina navigācijas zīmes, kapteiņa dienesta un loča pakalpojumus, izīrē valstij un pašvaldībai piederošas zemes. Pati brīvosta nevienu tonnu nepārkrauj. Visi termināļi ir privāti. Te nav runa par privāto termināļu privatizāciju, bet gan par valsts infrastruktūras privatizāciju. Tas, ko šobrīd plāno darīt Zatlers, Vjačeslavs Dombrovskis un citi Zatlera darboņi, ir noziegums. Paraudzīsimies, kurš vēl uzstājas par to, ka ostās vajadzīgas reformas. Tā ir Ventspils nafta.

– Kādēļ pēkšņi kļuvusi slikta Ventspils brīvostas pārvalde?

– Brīvostas pārvalde ne ar ko nav slikta. Slikta ir Ventspils pilsētas dome, jo tā prasa, lai bagātā kompānija Vitol uzstādītu uz naftas pārkraušanas muliņiem šo produktu tvaiku savākšanas iekārtas.

– Vai tad līdz šim tādas nav bijušas?

– Pirms trīsdesmit gadiem vēl padomju laikā tādas tika uzstādītas, lai savāktu akrila nitrila tvaikus. Tādas iekārtas pirms sešiem gadiem uzstādīja Vental terminālis, lai savāktu naftas produktu tvaikus. Tā ir normāla vispārpieņemta prakse civilizētā Eiropā. Protams, šiem nolūkiem jāiztērē viens otrs miljons dolāru, ko kolonizatoriski domājošie biznesmeņi, kuri uz Latvijas iedzīvotājiem raugās kā uz kolonijas aborigēniem, atsakās tērēt. Kad pūš ziemeļrietumu vai rietumu vēji un tiek krauts kuģis ar naftas produktiem, pilsētā parādās smaka. Ja smaka bija pieciešama tad, kad šīs savākšanas tehnoloģijas atradās savas attīstības sākuma stadijā pirms divdesmit gadiem, tad šobrīd tas ir absolūti nepieņemami. Lai neprasītu uzstādīt savākšanas iekārtas, esot jāreformē Ventspils brīvostas pārvalde un no tās jāpadzen Ventspils pašvaldība, jo tā aizstāv Ventspils pilsētas iedzīvotāju intereses un būtībā arī paša termināļa intereses, jo no naftas produktiem savāktie tvaiki ir pārdodami.

– Kurš vēl ir ieinteresēts mainīt ostu likumu?

– Nākamais, kurš stāv un krīt par to, lai tiktu no ostas valdes padzīta Ventspils dome, ir kazahi. Būvējot graudu termināli, viņi pašvaldībai un brīvostai svēti solīja, ka graudu iekraušanas sistēma būs slēgta un tur nekādu putekļu nebūs. Diemžēl tie visi izrādījās meli. Putekļi ir. Valsts vides dienests uz to nez kādēļ raugās caur pirkstiem, bet iedzīvotāji pret to protestē. Pašvaldība nostājas iedzīvotāju pusē un nepiekrīt, ka graudu terminālis būvē otro kārtu. Pašvaldība prasa, lai vispirms novērš putēšanu esošajā terminālī. Kazahi saka – mums Astanā putekļu nav, un mūs jūsu problēmas neinteresē. Mēs sakām – mūs mūsu problēmas interesē.

Visbeidzot, Zatlera partijā uz Saeimas deputāta krēsliem pretendēja 115 cilvēki. Tādi politiskie darboņi kā Sandra Sondore-Kukule un Aivis Landmanis neguva pilsoņu atbalstu. Taču viņi ir vieni no partijas lokomotīvēm, īpaši pietuvinātie Zatleram. Zatlera pienākums ir nodrošināt viņus ar darbu. Valstij šobrīd ir četras vietas Ventspils brīvostas valdē – Ekonomikas, Vides un reģionālās attīstības, Satiksmes un Finanšu ministrijas vietas. Zatleriešiem ir variants izmest no valdes locekļa amata Antonu Vjatera kungu, kurš ir Latvijas jūrnieku asociācijas prezidents un visu mūžu bijis saistīts ar jūru. Viņa vietā plāno ielikt it kā ar jūru vēl vairāk saistītos Sandru Kukuli vai Landmani.

– Ja jums nāksies izdarīt izvēli, ko labprātāk jūs redzētu Ventspils brīvostas valdē – Sandru Sondori-Kukuli vai Landmani?

– Labprātāk skaistu sievieti, jo mana orientācija ir tāda. Varbūt kādu laiku pastrādās un viss būs labi.

Otrs variants – jāmet ārā Vilis Avotiņš. Bet Avotiņš ir Latvijas valsts vides dienesta vadītājs. Tādēļ viņa atrašanās Ventspils brīvostas valdē ir gana loģiska. Kad ir runa par vides jautājumiem, viņš ir speciālists. Tas nav diskutējams jautājums. Viņa viedoklis ir izšķirošs. Tā kā viņus abus izmest uz ielas neizskatītos īpaši labi, tiek piedāvāts atņemt pašvaldībām četras vietas valdē, jo it kā Ventspils pilsētai ar brīvostu neesot nekāda sakara un tas nekas, ka brīvosta aizņem 45% no pilsētas teritorijas. Līdz ar ko valdē atbrīvojas šīs četras vietas – tur var ielikt Landmani, Kukuli un vēl dažus zatleriešus. Cilvēcīgi jau tas ir saprotams, bet no pilsoniskās sabiedrības viedokļa – nē.

– Varbūt biznesam tā būs tomēr labāk, jo viņiem ventspilnieku problēmas nerūpēs?

– Tad viņi, sēžot Rīgā, Brīvības ielā, Valdemāra ielā, vai Ādažos, lems par Ventspils brīvostas jautājumiem ātri, kompetenti un taisnīgi. Interesanti – ASV Tirdzniecības palāta saka, ka visām brīvostas sēdēm jābūt atklātām un visiem lēmumiem jābūt publicētiem internetā. Mēs izanalizējām, vai tāda kārtība ir arī konkurentu ostās, piemēram, ASV ostās, Tallinā, Klaipēdā, Roterdamā.

Ņujorkas ostā ir īpaši pateikts, ka jebkuri lēmumi, kas ir komerciāla rakstura, ir konfidenciāli un neviens no malas tajās sēdēs, kurās pieņem šādus lēmumus, nevar piedalīties. Tallinas ostai pat brīvostas nolikums nav publiski pieejams, visas sēdes ir slēgtas un nekādi lēmumi nav publiski pieejami. Klaipēdā – tas pats, Roterdamā – tas pats, un visās pārējās ostās – tas pats. Citiem vārdiem, lai iedragātu Latvijas ostu un brīvo ekonomisko zonu konkurētspēju, šie sprukstiņi zem ASV Tirdzniecības palātas izkārtnes cenšas nostādīt Latvijas ostas un brīvās ekonomiskās zonas absolūti neizdevīgos konkurences apstākļos, salīdzinot ar konkurējošām ostām. Tā ir Latvijas nacionālo interešu nodevība.

– Vai tad valdības locekļiem nav pieejami brīvostu valžu sēžu materiāli?

– Četriem ministriem brīvostu valdēs ir savi personīgie pārstāvji. Tā pašreizējā retorika ir tik nožēlojama, cik nožēlojama nekad nav bijusi. Ja kādreiz bīdīja brīvostas valdē Ojāru Grinbergu, lai izkārtotu partijas Jaunais laiks Ventspils nodaļas vadītājam darbu, tad uz šā fona tas, ko dara Zatlers un viņa kompānija – tas jau ir noziegums. Salīdzinot ar zatleriešiem, Jaunais laiks bija eņģeļi, kuriem uz viena spārna uzkritusi maza darvas pilīte.

Ne ministrs Aivis Ronis, ne premjers Valdis Dombroskis nav tik dumji, lai nesaprastu, kas notiek. Viņi nevēlas, lai ar viņu rokām tiktu pieņemti šauram interešu lokam atbilstoši pretvalstiski, pret sabiedrības interesēm vērsti lēmumi.

– Bet vai jūs aizvien vēl gaidāt, ka ASV investori tomēr parādīsies Ventspils brīvostā?

– Mēs apejamies ar katru investoru kā pieredzējis vīrietis ar nevainīgu meiteni. Bet mēs nevaram piekrist, ka tiek ignorētas Ventspils pilsētas iedzīvotāju intereses un ka, dzenoties pēc superpeļņas, tiek pasliktināta ventspilnieku dzīves vide un kvalitāte. Tas mums nav pieņemami, tam mēs nepiekrītam un arī nepiekritīsim. Varbūt Ventspils domē ievēlēs kādus citus. Viņi varbūt piekritīs, bet tad tas jau būs cits stāsts. Mēs uzskatām, ka ventspilniekiem jāvirzās uz aizvien labāku dzīves kvalitāti.

– Vai skaidrojums, kādēļ tieši ASV investori nenāk uz Latviju, varētu būt saistīts ar vienošanos starp ASV un Krieviju par interešu sfēru sadali?

– Nē. Mēs neesam iekļauti ASV atbalsta programmās. Mēs no ASV ekonomiskās politikas viedokļa vispār neeksistējam. Pie mums viesojās NATO ģenerālsekretārs Rasmusens. Es viņam stāstīju – kad bija Varšavas pakts, 7% no Latvijas IKP deva militāri rūpnieciskais komplekss. Tagad, kad esam NATO, mēs militāri rūpnieciskajam kompleksam saražojam 0% no IKP. Jautāju – kāpēc? Viņš jau uz to neatbildēja. Komunistu režīms savulaik vairāk uzticējās Latvijai nekā tagad NATO.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs

Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.

Tikmēr labējās partijas pagaidām sola vienīgi integrācijas veicināšanu, kā arī gatavojas sarežģīt savu etnisko oponentu rīcībspēju.

Pēc nedēļas nogalē notikušās tautas nobalsošanas gan labējā, gan kreisā flanga politiķi ir vienādās domās, ka nedrīkst priecāties par referenduma rezultātiem un pazemot zaudētājus. Tā vietā esot nopietni jādomā, kā Latvijas pamatnācija sadzīvos ar citām minoritātēm turpmāk. Aiz politkorektiem saukļiem tomēr skaidri nojaušama labējo partiju nevēlēšanās praksē piekāpties krievvalodīgo prasībām. Referenduma naktī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars akcentēja: nedrīkst piekāpties Vladimira Lindermana un Nila Ušakova prasībām, jo tās esot šantāža. «Ja tagad piekāpsimies, viņiem būs āķis lūpā,» sacīja politiķis. Līdzīgu viedokli pauduši arī Vienotības līderi Dzintars Zaķis un Solvita Āboltiņa, pēc kuru domām, jebkāda piekāpšanās krievvalodīgo prasībām, piemēram, atļauja iesniegt iesniegumus pašvaldībās krievu valodā vai brīvdienu piešķiršana pareizticīgo Ziemassvētkos, attālinātu sabiedrību no saliedēšanās.

Tā vietā, lai pēc referenduma izdarītu secinājumus un sāktu meklēt kompromisus, politiķi ar vēl lielāku azartu ieslīguši savstarpējos pārmetumos. Saskaņas centrs (SC) pieprasa solījumus, ka tiks saglabāta valsts apmaksāta izglītība krievu valodā un piešķirtas lielākas tiesības nepilsoņiem. SC uzskata, ka pašvaldībās ar lielu cittautiešu īpatsvaru, pašpārvaldes institūcijās būtu jāatļauj komunikācija krievu valodā. Tāpat tiek norādīts, ka nepilsoņiem būtu jāsniedz tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. SC arī izteicis draudus, ka, nesagaidot konkrētu pretimnākšanu no labējām partijām, tas varētu rosināt referendumu par 11. Saeimas atlaišanu.

Tikmēr labējās partijas negrasās praksē īstenot kādu no neviennozīmīgajām prasībām, tā vietā izvēloties savu etnisko oponentu rīcībspējas mazināšanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šonedēļ pārrunājuši iespēju grozīt Satversmi, lai mainītu referenduma ierosināšanas kārtību. Politiķi uzskata, ka būtu jāpaaugstina kvorums referenduma sasaukšanai, lai «mazākums demokrātiskā valstī nevarētu diktēt noteikumus vairākumam». Tāpat parlamentā strādājošie labējie spēki ir vienojušies par nepieciešamību iespējami ātrāk mainīt Satversmi, lai tajā definētu valsts pamatvērtības, kas nav grozāmas tautas nobalsošanas gaitā.

Labējās partijas arī gatavas stingrāk definēt prasības attiecībā uz referenduma kampaņas finansēšanu un aģitāciju. Diskusija par šādiem likumdošanas uzlabojumiem sākusies pēc aizdomām par Krievijas finansiālu atbalstu divvalodības referenduma rīkotājiem. Saeimā pašlaik izveidota īpaša darba grupa referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanai. Plānots, ka politiķi spriedīs par referenduma aģitācijas finansējuma izcelsmes atklātumu, referenduma aģitācijas finansējuma apjomu, referenduma aģitācijas periodu un citu.

Līdztekus darbam pie stingrākas konstitucionālo vērtību aizsardzības Saeimas labējie spēki Latvijas krievvalodīgajiem tomēr sola arī lojālāku integrācijas politiku. Pagaidām solījumi nav tikuši tālāk par politkorektiem saukļiem. Iespējams, nonākšanu līdz praktiskiem darbiem apgrūtinās tas, ka kopš pērnā gada nogales starp Izglītības un zinātnes (IZM) un Kultūras ministrijām (KM) izvērtusies sīva cīņa par integrācijas jomas uzraudzību. Oktobra vidū koalīcija vienojās, ka turpmāk par integrācijas jautājumiem būs atbildīga IZM, kamēr KM pārziņā paliks tikai mazākumtautību jautājumi. Viens no Zatlera Reformu partijas aktīvākajiem ministriem Roberts Ķīlis uzreiz ķērās klāt pie jauna sabiedrības saliedēšanas plāna izveides, taču Nacionālās apvienības pārstāve, kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende neslēpj, ka nevēlas atteikties no nozares, kuras pārraudzība nodrošina gan plašu labo darbu publicitāti, gan regulāru komunikāciju ar vēlētājiem.

***

Pieprasījums un piedāvājums krasi atšķiras

Krievvalodīgās kopienas iespējamās aktivitātes un vēlmes pēc divvalodības referenduma

1. Jau ir sākta parakstu vākšana par pilsonības nulles variantu

2. Turpināsies gadiem ilgstošā cīņa par oficiālas brīvdienas piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkos

3. Aktualizēsies jautājums par atļauju izmantot krievu valodu saziņai ar pašvaldības iestādēm reģionos ar augstu krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru

4. Saskaņas centrs izvirzījis vairākas konkrētas prasības nepilsoņu atbalstam, kuras neizpildot tiek draudēts ar referendumu par Saeimas atlaišanu

5. Minoritāšu pārstāvji piedāvā veidot jauktas bērnudārzu grupiņas, nevis kā pašlaik – latviešu un krievu grupas. Mazākumtautību pārstāvji arī mudina viņus iekļaut Dziesmu svētkos un dot iespēju sevi parādīt 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta

6. Jauna, radikāli kreisi orientēta spēka iesaistīšanās lielajā politikā līdz ar Vladimira Lindermana gatavību izveidot savu partiju

*

Labējo partiju piedāvājums krievvalodīgajai kopienai un etniskās situācijas uzlabošanai

1. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa paudusi pārliecību, ka pareizticīgo Ziemassvētku – kā atsevišķu svētku – akcentēšana veicināšot sabiedrības sašķelšanos, ne saliedēšanu

2. Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar sabiedrības saliedēšanas programmu, piedāvājot ieviest starpkultūru izglītību visos līmeņos, kā arī izstrādāt dažādas vadlīnijas publiskajā pārvaldē. Ministrija apņēmusies popularizēt latviešu valodu, kā arī kombinācijā ar naturalizēšanos motivējošiem pasākumiem nepilsoņiem veicināt latviešu valodas apguvi

3. Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi izdot ebiļetenu un žurnālu trijās valodās, kurā «būs apspriesti imigrantiem, seksuālajām minoritātēm un nepilsoņiem svarīgi jautājumi». Mazākumtautību pārstāvji jau pauduši sašutumu par to, ka sabiedrības saliedēšanas programmā tiek lietots tāds termins kā imigranti

4. Pirms referenduma tapa Labas gribas manifests, kura idejas aizsākums ir tēzes, kuras mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Manifestā tiek runāts par sabiedrības toleranci, cieņu pret valsti un līdzcilvēkiem, dažādu nāciju saliedētību un savstarpējo izpratni

5. Valsts prezidents un labējās partijas sākušas apspriedi, lai grozītu Satversmi un mainītu tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību. Jaunais slieksnis paredzētu lielāku kvorumu referendumu sasaukšanai

6. Saeimas labējās partijas sākušas darbu pie izmaiņām Satversmē, lai definētu valsts pamatvērtības, kas turpmāk nebūtu grozāmas referenduma ceļā

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte