Pensiju fondu peļņa palīdz izķepuroties
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa plānu vidējais gada ienesīgums 2012. gadā bija turpat deviņi procenti, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pensiju fondu apskats. Tieši pērn uzkrātais naudas apjoms pensiju 2. līmenī pārsniedza miljardu latu.
Gada beigās otrajā pensiju līmenī kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu bija valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt 168 miljoni latu jeb 16,3 procenti – pensiju fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa. Kā zināms, krīzes karstumā daudzi pensiju fondi, īpaši dinamiskie, aktīvie pensiju fondi, kur lielāks īpatsvars līdzekļu ieguldīts akcijās, strādāja ar mīnusiem. Pērnā gada peļņa ļāvusi strādāt bez mīnusiem.
No šāgada pensiju 2. līmenī tiek novirzīti četri procenti no sociālajām iemaksām pensijām (proti, no 20 procentiem 4 procenti nonāk 2. pensiju līmenī, bet 16 procenti paliek 1. pensiju līmenī). Tas nozīmē, ka šogad un arī nākamgad pensiju 2. līmenī tiks novirzīts lielāks līdzekļu apjoms, jo iepriekšējos gadus iemaksu apmēri tika samazināti kritiskās budžeta situācijas dēļ.
Pensiju 2. līmeņa fondos vidējais ienesīgums 2012. gadā bija 8,87 procenti. Tas ļāva pensiju 2. līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam gada laikā pieaugt par 100 latiem jeb 13,6 procentiem – no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Vairāk nekā pusi no šā pieauguma nodrošināja pensiju fondu pārvaldītāji, nopelnot to ar veiktajiem ieguldījumiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas pārskats. Otru pusi veido valsts iemaksas par pensiju 2. līmeņa sistēmas dalībniekiem.
Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs un Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs norāda, ka 2012. gadā ienesīgums bijis tik augsts, jo pensiju pārvaldītāji līdzekļus ieguldījuši akcijās un obligācijās un to cenas, neraugoties uz kritisko ekonomisko situāciju pasaulē, kāpa. Īpaši augušas Latvijas obligāciju cenas.
Tomēr, ja gada vidējais ienesīgums pērn bija ap deviņiem procentiem, kopējais vidējais ienesīgums kopš pensiju 2. līmeņa darbības sākuma bijis ap četriem procentiem – augstāks konservatīvajiem un sabalansētajiem plāniem, zemāks – aktīvajiem. Saskaņā ar ziņojumu, lielākā daļa pensiju 2. līmeņa naudas ieguldīts Latvijā – 47 procenti, kā arī Eiropā – 17 procenti. 2012. gada beigās vairāk nekā puse – 57 procenti – valsts fondēto pensiju sistēmas naudas bija ieguldīts obligācijās un to fondos, 20 procenti – akcijās, 15 procenti – depozītos, seši procenti – naudas līdzekļos, bet trīs procenti – citos ieguldījumu fondos.
Pensiju fondu apskats liecina, ka pērn veiksmīgi strādājuši arī privātie pensiju fondi. To vidējais ienesīgums bija 8,8 procenti. Privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība sasniedza 142,4 miljonus latu, un pensiju plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls gada laikā palielinājās
par 19 procentiem jeb 22,9 miljoniem latu. Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja un SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna norāda, ka pensiju plānu aktīvi pieauga gan uz iemaksu rēķina – 2012. gadā veiktas 21,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā 2011. gadā, gan arī uz investīciju rezultāta rēķina. Kopumā Latvijā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 207 501 cilvēks. Tāpat kā pensiju 2. līmeņa, arī privāto pensiju fondu līdzekļi visvairāk – 59 procenti – ir ieguldīti obligācijās un to fondos.
Valsts fondētajā pensiju sistēmā uzkrājums pensijai veidojas, daļu no personas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Lielākā daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku iesaistīti sistēmā obligātā kārtā. Savukārt privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālāk“LPB Bank” maina nosaukumu uz “Magnetiq Bank”
Šodien, 19. aprīlī, AS "LPB Bank" oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS "Magnetiq Bank", vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti. Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā...
Lasīt tālākFinanšu revīzijas 2023: pirmo reizi visi Valsts kontroles atzinumi bez iebildēm
Kopumā 2023. gada finanšu revīziju rezultāti ir vērtējami pozitīvi – visi 26 atzinumi ir bez iebildēm, ieteikumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis vairāk nekā uz pusi....
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālāk