No 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās palīdzības saņēmējiem pašvaldībās, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību.
Atbalsta palielinājums izriet no minimālo ienākumu reformas, kas nosaka ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši visu valsts iedzīvotāju ienākumu izmaiņām. Šo sliekšņu pārskatīšanas rezultātā palielinās valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts sociālās drošības jomā.
Ar 2026. gada 1. janvāri tiek noteikts lielāks garantētā minimālā ienākuma, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis. Tiek palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu. Noteikta lielāka minimālā invaliditātes pensija un palielināta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze. Palielināts atbalsts bērniem un jauniešiem, kuri zaudējuši apgādnieku, kā arī vienreizējie un ikmēneša pabalsti pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes. Plašāka informācija pieejama Labklājības ministrijas tīmekļvietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limena-reforma.
Minimālo ienākumu reforma ir iekļauta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā un ir daļa no Eiropas Savienības un Latvijas kā tās dalībvalsts kopīgas virzības uz sociālās aizsardzības stiprināšanu un sociālās iekļaušanas uzlabošanu, lai panāktu arvien pozitīvākas pārmaiņas Latvijas valsts iedzīvotāju materiālā situācijā.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk