Nespēj sadalīt Parex parādus
Valsts un bijušie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis iniciē aizvien jaunus tiesas procesus, kuros jādala nauda un atbildība par naudas trūkumu Parex atstātajā mantojumā.
Rīt Rīgas apgabaltiesa pasludinās savu spriedumu par Parex bankas prasību atcelt līgumu, ar kuru bankas bijušais līdzīpašnieks Valērijs Kargins uzdāvinājis savam dēlam Remam savu depozītu bankā; analoģiska tiesāšanās Rīgas apgabaltiesā notiek arī starp banku un otru tās bijušo līdzīpašnieku V. Krasovicki. Uz depozītu pretendē arī kāda Krievijas firma, kas sakās atpirkusi dāvinājumu un cenšas tikt pie naudas ar Krievijas tiesu instanču palīdzību. Latvija savukārt demonstrē savu spēku, turpinot kriminālprocesu par šīs naudas izkrāpšanas mēģinājumu. R. Kargins ir iepīts vēl vienā kriminālprocesā it kā par zemes piesavināšanos Kombuļu pagastā Latgalē.
Bankas īpašniekiem piederējušos depozītus Parex banka prasīja apķīlāt kā nodrošinājumu bankas prasībai atlīdzināt bankai zaudējumus, kas esot radušies tās bijušo īpašnieku un vienlaikus tiešo vadītāju dēļ. Zaudējumi ir patiešām vareni – banka tika pārņemta 2008. gada 8. novembrī ar 3,3 miljardu aktīviem, no kuriem pēc sadalīšanas starp Parex banku un banku Citadele nav palicis miljards. Daļa aktīvu dzēsti kopā ar pasīviem, bet tik un tā paliek varbūt 300 – 500 miljonu latu iztrūkums, ko aktīvi nenosegs. Banka ir palielinājusi prasījumu summu pret V. Karginu un V. Krasovicki, bet arī viņi vērsušies tiesā pret valsti Finanšu ministrijas, Parex bankas u.c. ar bankas nacionalizāciju saistītu organizāciju personā. Viņu advokāts Uģis Grūbe prasību raksturo arī tēlaini. Viņaprāt, kompensāciju par nemākulību nacionalizēta īpašuma apsaimniekošanā neesot prasījuši «pat boļševiki, vienīgi ir zināms, ka cita vara pieprasīja samaksāt par lodi» (ir vairāki nostāsti, kas varētu būt «cita vara»). Mazāk tēlaini sakot, strīds ir par to, cik ticama bija bankas bilance tās nacionalizācijas brīdī. Tad tika teikts, ka aktīvi sedz pasīvus un valsts dabūs atpakaļ visu aizdevumu bankai, kad tā pakāpeniski realizēs aktīvus. Tagad šķiet, ka vēl neatdotie 769 miljoni latu pilnā apmērā atdoti netiks.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
LBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālāk