• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/01/2019, Kategorija: Notikumi

Latvijas Nacionālajā teātrī top Zigfrīda fon Fēgezaka “Baltiešu gredzens”. Tas ir viens no ļoti retajiem literārajiem darbiem, kurā dzīve Latvijā tiek tēlota no vācbaltieša skatu punkta. Dramatizējuma autore Inga Ābele, režisors Viesturs Kairišs. Pirmizrāde 7. februārī.

“Mēs neesam tikai mēs, mēs dzīvojam un topam citiem līdzās. Vairāku gadsimtu garumā – vācbaltiešiem, aizgūstot viņu dziesmas un daudz ko citu. Retrospekcija no Aurela bērnības līdz 1939. gadam dos iespēju iepazīt vairāku muižu ļaudis un viņu likteņus, bet pirmām kārtām ļaus ieraudzīt Latviju un tās lauku ainavu no vācbaltu skatu punkta. No nogrimušas un izzudušas Atlantīdas skatu punkta”- vēsta izrādes anotācija.

Viens no mūsu vēstures stereotipiem ir uzskats par vāciešiem kā latviešu tautas paverdzinātājiem – mēs pieminam “700 verdzības gadus”, tautasdziesmas, kurās “jākuļ kunga rija”, vai stāstus par padumjajiem vācu kungiem, kas visādi ekspluatē latviešu zemnieku. Tajā pat laikā jāatzīst, ka lepojamies ar Rundāles pili, neskaitāmām Latvijas baznīcām un lauku muižām, un pie sava kultūras mantojuma pieskaitām vācbaltiešu arhitektu būvēto Rīgas centru – Vilhelma Bokslafa Mākslas akadēmiju, Johana Daniela Felsko Mazo ģildi vai 1. pilsētas slimnīcu, Reinholda Šmelinga Āgenskalna tirgus paviljonu un citas celtnes.

Romāns “Baltiešu gredzens” ir četru nelielu romānu tetraloģija, un izrādes pamatā būs tā ceturtā daļa “Pēdējais cēliens” (latviešu versijā “Baltiešu mijkrēslis”), kurā darbība notiek 1939. gadā, kad tā galvenais varonis Aurels pēc pasaules klejojumiem atgriežas mājās – Latvijā īsi pirms Hitlera uzsaukuma visiem vāciešiem atgriezties vēsturiskajā dzimtenē. Protams, Aurels atgriežas uz īsu laiku, jo pavēle skar visus. Arī Aurelam būs jākāpj uz pēdējā kuģa, kas atiet no Rīgas ostas un aizved uz Vāciju. Tomēr šis Latvijā pavadītais laiks nav nejaušs, te viņš satiek savu mīlestību, reiz jaunībā apjūsmotās un klusībā iecerētās Varinkas meitu Madelēni. Taču stāsts, kas būtu tikai par mīlestības dzimšanu, šoreiz nebūtu pilnīgs. Ar Aurela – bērna, pusaudža, jaunekļa – acīm mēs varam ieraudzīt to Rīgas un jo īpaši Latvijas lauku ainavu, kuru esam pieraduši skatīt no sava skatpunkta.

Lomās: Arturs Krūzkops, Agnese Cīrule, Uldis Dumpis vai Voldemārs Šoriņš, Astrīda Kairiša, Ināra Slucka, Lolita Cauka, Maija Doveika, Kaspars Zvīgulis, Laura Siliņa, Raimonds Celms, Jēkabs Reinis, Kārlis Reijers, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Artis Drozdovs.

Viestura Kairiša scenogrāfija, scenogrāfa asistents Toms Babčuks, kostīmu māksliniece Rūta Kuplā, horeogrāfe Jana Jacuka, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, Māras Uzuliņas leļļu režija, producents Jānis Kaijaks.

Zigfrīds fon Fēgezaks (1888–1974) – Vidzemes muižnieku dzimtas – fon Kampenhauzenu – atvase. Studējis vēsturi Tērbatas, Heidelbergas, Berlīnes un Minhenes augstskolās, viņš pēc aizbraukšanas no Latvijas 1914. gadā strādājis kā žurnālists un kara korespondents. Sarakstījis vairāk nekā 30 romānu, arī divas lugas – “Mirusī pilsēta”(1923) un “Cilvēks krātiņā”(1926), ir vairāku ceļojumu aprakstu un rakstu krājumu autors. Popularitātes ziņā “Baltiešu gredzenam” (vācu nosaukums “Baltiešu traģēdija”) seko romāns “Rijīgā māja” (1932).

Vācbaltieši jeb Baltijas vācieši – etniska pamatiedzīvotāju grupa, kura mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā veidojās kopš 14.–15. gadsimta etnoģenēzes procesā, pakāpeniski saplūstot vienā tautā Livonijā ieceļojušo vācu, zviedru, franču, britu, skotu, krievu un citu tautību, kā arī vietējo līvu, latviešu un igauņu pirmskristietības laika elites pēctečiem (Līvenu, Maidelu, Koskilu, Patkulu, Tīzenhauzenu u. c. dzimtas), un iekļāvās vāciskajā Ziemeļeiropas kultūras telpā, veidojot Krievijas impērijas Baltijas guberņās savdabīgā vācu valodas dialektā runājošu subetnosu ar savu kultūru un mentalitāti.

Visi vācbaltieši prata arī pārējās vietējās valodas: latviešu vai igauņu, vai krievu. 1920.–1925. gadā latviski runājošo vāciešu īpatsvars Latvijā pieauga no 74,1 % līdz 80,5 %.

Memuārliteratūrā sastopamajos pašraksturojumos vācbaltieši uzsver, ka no pārējām vietējām tautām viņi atšķiras ar atbildības sajūtu, godīgumu, neuzpērkamību, kārtības mīlestību un disciplīnu.

1914. gadā sevi par vācbaltiešiem atzina 120 191 iedzīvotājs.

Foto: Publicitātes

824 skatījumi




Video

Lieldienās Rīgā aicina uz jautru šūpošanos, pikniku un plašu kultūras programmu

28/03/2024

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu...

Lasīt tālāk
Video

Lieldienās Rīgā aicina uz jautru šūpošanos, pikniku un plašu kultūras programmu

25/03/2024

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu...

Lasīt tālāk
Video

Lieldienās Rīgā aicina uz jautru šūpošanos, pikniku un plašu kultūras programmu

19/03/2024

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu...

Lasīt tālāk
Video

Festivāla WINDSTREAM atklāšanā džezs un viesdiriģents Štefens Šorns

15/03/2024

Festivāla WINDSTREAM atklāšanas koncertā skanēs džeza mūzika. Pirmo reizi Latvijā viesosies un ar Orķestra “Rīga” mūziķiem sadarbosies pasaulē pieprasīts džeza mūziķis no Vācijas...

Lasīt tālāk
Video

Arkādijas parkā, Zaķusalā un Lucavsalā aicina svinēt Pavasara saulgriežus

14/03/2024

20. martā no plkst. 6.00 līdz plkst. 8.00 Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” aicina svinēt Pavasara saulgriežus un sagaidīt sauli trīs norises vietās Rīgā. Arkādijas parkā...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas mūzikas ierakstu gada balva “Zelta Mikrofons’24” jau šodien

08/03/2024

Jau šodien, 8. martā, notiks Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons'24” apbalvošanas ceremonija, sveicot uzvarētājus 21 kategorijā un iepriecinot publiku ar krāšņu svētku...

Lasīt tālāk
Video

Džilindžers Liepājas teātrī iestudē izrādi “Māja, kurā vīriešiem ieeja ir aizliegta”

06/03/2024

Liepājas teātrī režisora Dž.Dž.Džilindžera vadībā jau vairākus mēnešus notiek darbs pie iestudējuma „Māja, kurā vīriešiem ieeja ir aizliegta”, kurš top pēc beļģu rakstnieces...

Lasīt tālāk
Video

Grupa “Instrumenti” atgriežas Arēnā Rīga

29/02/2024

“Instrumenti”, viena no vērienīgākajām Latvijas mūzikas grupām, izziņo koncertu “Runā Rīga”, kas 26. oktobrī notiks “Arēnā Rīga”. “Instrumenti”, kas šobrīd strādā...

Lasīt tālāk
Video

KM piedāvās valdībai lemt par 2 scenārijiem rīcībā ar Stūra māju

21/02/2024

Kultūras ministrijai (KM) kā par muzeju nozari atbildīgajai valsts pārvaldes iestādei ir svarīgi, lai arī turpmāk Stūra mājā atrastos Latvijas Okupācijas muzeja (privāts muzejs) izveidotā...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Nacionālajā teātrī top izrāde “Heda Gablere. Atgriešanās”

16/02/2024

Latvijas Nacionālajā teātrī top izrāde “Heda Gablere. Atgriešanās”. Stāsts par sievieti, ko audzinājis tēvs, un vīrieti, kas audzis rūpīgā sieviešu uzraudzībā. Viņu laulība...

Lasīt tālāk