NA aicina prezidentu neizsludināt likumu par kompensāciju Latvijas ebreju kopienai

Nacionālās apvienības Saeimas deputātu frakcija vērsusies pie Latvijas prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt likumu, kas paredz Latvijas ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro lielu kompensāciju par neatgūtajiem īpašumiem.
“Šim likumam nav nekādas saistības ar taisnīgumu vai labo gribu, jo tas vēstī, ka vienas tautas ciešanas ir vērtējamas augstāk nekā citu tautu, arī latviešu, ciešanas. Vēl vairāk – ar šo kompensāciju Latvija uzņemas atbildību par divu noziedzīgu režīmu pastrādātajiem noziegumiem, un tas nav pieļaujams,” uzsver Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars.
Vēstulē prezidentam partija norāda, ka pēc neatkarības atgūšanas kā privātpersonām, tā arī sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām vairāku gadu garumā bija iespēja pieteikt savas tiesības īpašumu atgūšanai, un denacionalizācija ir noslēgusies pirms vairākiem gadiem. Ņemot vērā, ka valsts nodrošināja tiesisku iespēju noteiktā laika posmā atjaunot īpašuma tiesības, šobrīd nav pamata no valsts budžeta izmaksāt kompensāciju.
Partijas ieskatā, nav atbalstāma īpašuma tiesību atjaunošanas procesa pārskatīšana. Ja likums stāsies spēkā, tas kalpos kā precedents tam, ka īpašuma tiesību atjaunošanas process joprojām ir pārskatāms – tad arī citas sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un nacionālās kopienas varētu vērsties ar līdzīgām prasībām.
Tāpat Nacionālā apvienība norāda, ka Latvijas valsts nevar nest atbildību par tās teritorijā notikušo holokaustu un zaudējumiem, ko ebreju kopienai radījusi nacistiskā un komunistiskā režīma prettiesiskā darbība Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupāciju laikā. Partijas skatījumā nav pieļaujams, ka, izmaksājot Latvijas ebreju kopienai kompensāciju, Latvija faktiski uzņemtos atbildību par citu režīmu nodarīto.
Visbeidzot – likums atzīst, ka no nacistiskās Vācijas un Padomju savienības pastrādātajiem noziegumiem Latvijas teritorijā cietusi tikai viena kopiena. Partija atzīmē, ka no abiem režīmiem cietušas arī citas kopienas, tostarp latvieši, igauņi, lietuvieši, poļi, romi un baltkrievi. Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts vienlīdzības princips, kas nozīmē, ka nākotnē būtu jānovērš vēsturiski netaisnīgās sekas arī citām Latvijas kopienām.
Vēstulē Nacionālā apvienība norāda, ka neatbalsta pieņemto likumprojektu un aicina valsts prezidentu Egilu Levitu to neizsludināt. Kā nosaka Satversme, valsts prezidents 10 dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Kā ziņots, 2022. gada 10. februārī Saeima pieņēma likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, kas paredz no valsts budžeta izmaksāt līdzekļus 40 miljonu eiro apmērā nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”. Nacionālās apvienības Saeimas frakcija ir vienīgā, kas balsoja pret šo likumprojektu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālāk