• Tweet

Tā dēvētajā Lemberga prāvā būtisks pavērsiens: līdz galam nopratināts jau otrais valsts apsūdzības liecinieks – Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Gints Laiviņš Laivenieks.

Pirmā līdz galam nopratinātā lieciniece šajā tiesas procesā bija miljonāra Valentīna Kokaļa sieva Aija Kokale, kura tika pratināta pirms vairāk nekā gada. Pavisam apsūdzība pieteikusi apmēram 90 liecinieku. Cik liecinieku pieteiks aizstāvība, vēl nav zināms, taču pieļaujams, ka tie varētu būt vairāki desmiti. Lemberga prāva sākās pirms vairāk nekā divarpus gadiem – 2009. gada februārī. Aritmētiski it kā var izrēķināt – ja pratināšana arī turpmāk noritēs tikpat raiti, apsūdzības lieciniekus pabeigs pratināt pēc 120 gadiem. Runāt par šīs krimināllietas iztiesāšanu saprātīgos termiņos, kā to nosaka likums, jau tagad nav nopietna.

Neļauj pratināt

A. Kokali pratināja vienu tiesas sēdi jeb dažas stundas atklātā tiesas sēdē, bet G. LaiviņuLaivenieku pratināja kopš šā gada 14. marta slēgtā tiesas sēdē. Kā no dažādiem avotiem izdevās noskaidrot Neatkarīgajai, prokurori G. LaiviņuLaivenieku pratināja līdz pat augusta sākumam. Turpretī aizstāvības pusei tiesa G. LaiviņuLaivenieku ļāva pratināt tikai nepilnas divas nedēļas. Prokuroru skubināta, tiesa piekrita G. LaiviņaLaivenieka pozīcijai, ka viņš, atbildot uz apsūdzēto un viņu aizstāvju jautājumiem, drīkst izmantot tiesības neliecināt pret sevi.

Tiesa aizliedza aizstāvjiem iztaujāt pratināmo par aizstāvībai būtiskām tēmām. Piemēram, advokātam Oskaram Rodem tiesa aizliedza uzdot jautājumus, uz kuriem liecinieks negrib atbildēt. Kad O. Rode norādīja, ka Kriminālprocesa likums ļauj tiesai noraidīt tikai tos jautājumus, kas neattiecas uz lietu, un mēģināja turpināt pratināšanu, tiesnesis Boriss Geimans viņam piemēroja procesuālo sankciju. Savukārt, lai atvēsinātu arī pārējo advokātu vēlmi aizstāvēt apsūdzētos, prokurori no savas puses lūdza piemērot sankcijas advokātiem Jānim Rozenbergam, Aldim Allikam un Raimondam Krastiņam. Uzskatot G. LaiviņaLaivenieka nopratināšanu šādā gaisotnē par neiespējamu, aizstāvība pārtrauca tālāku klaušināšanu.

Tiesības liegtas

Lūgts komentēt G. LaiviņaLaivenieka pratināšanas gaitu, A. Lembergs sarunā ar Neatkarīgo norādīj: Latvijā nostiprinās precedents pratināt advokātus un tādējādi iegūt no tiem ziņas par klientiem, Latvijas tiesu praksē nostiprinās tendence liegt apsūdzētajiem realizēt tiesības uz aizstāvību: «Pirmkārt, LaiviņšLaivenieks šajā procesā tika pratināts trīs dažādos statusos – kā mans aizstāvis, kā apsūdzētais un kā liecinieks. Viņš ir mans aizstāvis šajā tiesā izskatāmajā krimināllietā, kurā tagad pats tika pratināts. Tas nozīmē, ka ikviens mans aizstāvis var tikt nopratināts, lai iegūtu ziņas, dokumentus un pierādījumus, ko advokāts ir ieguvis, sniedzot man aizstāvību. Līdz ar to Latvijā neviens apsūdzētais nevar paļauties uz aizstāvi, jo viņu prokuratūra un tiesa var piespiest liecināt pret savu klientu. Līdz ar to Latvijā faktiski ir liegtas tiesības uz aizstāvību: de iure tās pastāv, de facto – nepastāv. Bez tam LaiviņšLaivenieks daudzos gadījumos atteicās liecināt, jo viņš ir apsūdzēts šajā pašā krimināllietā, bet viņa apsūdzība mākslīgi tika izdalīta citā krimināllietā, kura līdz šim nav iztiesāta. Tādējādi viņš ir pilnīgi atkarīgs no prokuroriem, jo atkarībā no tā, cik viņš saskaņoti ar prokuroriem un viņiem izdevīgi noliecinās šajā krimināllietā, atkarīga viņa apsūdzības tālākā virzīšana vai nevirzīšana uz tiesu. Visbeidzot, viņš tika pratināts kā liecinieks, kas ir ne visai tipiska parādība Latvijas jurisprudences praksē. Kad apsūdzība viņam jautāja, piemēram, par kādu kompāniju, jeb, tēlaini izsakoties, par māti – viņš izstāstīja gan par māti, gan par meitu, gan par kleitu. Turpretī, kad aizstāvji viņu pratināja par tām pašam kompānijām, tiem pašiem notikumiem, viņš atteicās atbildēt, pamatojoties uz tiesībām neliecināt pret sevi. Tādējādi šajā krimināllietā apsūdzībai un aizstāvībai netika nodrošinātas vienlīdzīgās tiesības. Līdz ar to manas tiesības uz aizstāvību netika realizētas. Aizstāvībai pratinot LaiviņuLaivenieku, prokurori iejaucās, traucēja un pat pārtrauca jautājumu uzdošanu gandrīz simt reižu. Salīdzinoši – advokāti praktiski vispār netraucēja prokuroriem pratināt. No tā varam secināt, ka galvenais apsūdzības mērķis ir nepieļaut, lai aizstāvība realizē savas tiesības pratināt liecinieku. Viņiem tas faktiski arī izdevās.»

Labi iekārtojies

Jāpiebilst, ka visticamāk tiesu debatēs tiks lauzti šķēpi par G. LaiviņaLaivenieka sniegto liecību ticamību, jo viņa darba devējs ir Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokurors Andis Mežsargs un pēc tam arī prokurors Juris Juriss izvēlējās

R. Meroni par arestētās, it kā A. Lembergam piederošās, mantas pārvaldītāju. Tas R. Meroni deva iespēju pilnībā pārņemt kontroli pār lielajiem Ventspils uzņēmumiem. Lursoft dati liecina, ka R. Meroni ir padomes priekšsēdētājs Ventbunkers, Latvijas naftas tranzīts, Kālija parks un Ventspils tirdzniecības osta, bet G. LaiviņšLaivenieks šajās akciju sabiedrībās ir padomes priekšsēdētāja vietnieks. Nav šaubu, ka R. Meroni un G. LaiviņšLaivenieks par šiem amatiem saņem bagātīgu atalgojumu. Tāpat ir izskanējis, ka G. LaiviņšLaivenieks ar R. Meroni izsniegtajām pilnvarām darbojies vairākās ārvalstu kompānijās. R. Meroni uzskatāms par kriminālprocesa iznākumā ieinteresēto. Loģika liecina, ka R. Meroni ir persona, kura ir visvairāk ieinteresēta pēc iespējas ilgākā procesa norisē.

Teniss un politika

Tiesas process turpināsies 12. septembī, kad, iespējams, tiesa pasludinās savu lēmumu par sankcijām advokātiem. Uz šo tiesas sēdi liecināt uzaicināti miljonārs Ainārs Gulbis un jurists Mārtiņš Kvēps.

Ņemot vērā A. Gulbja dēla – tenisista Ernesta Gulbja – pašlaik lielisko formu un labo spēli, maz ticams, ka A. Gulbis vēlēsies ierasties uz tiesu. Ticamāk viņš gatavos dēlu kārtējam turnīram Taizemē, kas sāksies 26. septembrī.

Savukārt M. Kvēps un viņa klienti – t.s. Lemberga oponenti – šobrīd atkal ir nepārprotami iesaistīti politiskajā procesā un priekšvēlēšanu cīņās. Prese raksta gan par M. Kvēpa klientu firmas galvu reibinošiem maksājumiem apsardzes firmai TM Security, gan par šīs firmas darbinieku piedalīšanos Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibināšanas sapulcē (pat trešā daļa no šīs sapulces dalībniekiem!), gan par t.s. Lemberga oponentu firmu menedžeru dāsnajiem ziedojumiem ZRP, gan par paša M. Kvēpa darbošanos TM Security un t.s. oponentu interesēs. Līdz ar to nebūs brīnums, ja M. Kvēpam būs iedalīta kāda loma un bezmaksas publicitāte priekšvēlēšanu cīņās, līdzīgi kā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām sava loma bija iedalīta miljonāram Jūlijam Krūmiņam.

Avots: nra.lv