Latvijas Bankas ekonomiste: Eirozona Latvijai ir stabilitātes enkurs ilgtspējīgai izaugsmei
Lai īstenotu savas intereses, Latvija nevar kā mazs kuģītis viena pati dreifēt plašajos pasaules ūdeņos – mūsu ceļš ir ejams kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm, veidojot spēcīgu eirozonas valstu kodolu kā stabilitātes enkuru ilgtspējīgai izaugsmei, vietnē “www.makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Inese Allika.
Vērojot, kā pēdējā gada laikā Eiropas Savienība (ES) ir risinājusi samilzušās finanšu, ekonomikas un konfidences problēmas, ekonomiste secina, ka “krīze ir kārtīgi iekustinājusi birokrātiskos ES lēmumu pieņemšanas mehānismus un līdz kaulam testējusi dalībvalstu spēju un vēlmi kopīgi un ātri rīkoties”.
Par ES dalībvalstu spēju un vēlmi risināt aktuālās problēmas kopā, nevis tikai divpusēji, trīspusēji un citos formātos, liecinot fakts, ka 2011.gadā ES valstu vadītāji ierasto 2-4 reižu vietā Briselē sanāca kopā astoņas reizes. Tādējādi par vairākiem aktuāliem jautājumiem tika diskutēts visaugstākajā politiskajā līmenī, pastiprinot nacionālo piederību un atbildību par ES līmenī nolemtā īstenošanu.
Pēc Allikas sacītā, līdzšinējā pieredze ir likusi dalībvalstīm atzīt, ka katra no tām nedzīvo uz izolētas salas un nacionāli pieņemti lēmumi ietekmē arī citas ES dalībvalstis. Turklāt Ekonomikas un monetārajā savienībā ciešāka integrācija ir neizbēgama, ja tās dalībvalstis vēlas stiprināt eirozonu.
“Šajā nolūkā ar Eiropas fiskālo paktu dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka visas svarīgākās ekonomikas politikas reformas, ko tās plāno veikt nacionālajā līmenī, tiks apspriestas un savstarpēji koordinētas eirozonas līmenī. Dalībvalstīm būs arī pienākums informēt ES institūcijas par saviem valsts parāda vērtspapīru emisiju plāniem,” teica ekonomiste.
Viņas vērtējumā, līdzšinējie notikumi apliecina, ka Eiropai ir vēlme un motivācija saglabāt eiro, tāpēc tās valstis, kas vēlas stiprināt eirozonu, īstenojot atbildīgu fiskālo politiku nacionālajā līmenī un nodrošinot ciešāku sadarbību ES līmenī, veidos eirozonas kodolu. Eiropas fiskālais pakts paredz, ka tas stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas 12 no 17 eirozonas valstīm.
“Tajā pašā laikā eirozonas valstīm Eiropas fiskālais pakts ir kā sava veida tests to spējai ne tikai pārsteidzoši ātri pieņemt daudzsološus lēmumus, bet arī nodrošināt to pilnvērtīgu ieviešanu, tai skaitā bargi, bet vienlīdzīgi vēršoties pret visiem tiem, kas nepilda un pārkāpj kopējos nupat apstiprinātos spēles noteikumus. Līdz šim pieņemto lēmumu ieviešana arī noteiks, vai paveiktais tiešām stiprinās eirozonu,” norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.
Savukārt Latvijas pieņemto lēmumu šā gada 2.martā parakstīt Eiropas fiskālo paktu un paužot apņemšanos nodrošināt tā ieviešanu Allika vērtē nevis kā Latvijas ietērpšanu “vienotā Eiropas finanšu disciplīnas kostīmā”, bet vispirms kā sava veida piederības apliecinājumu to valstu grupai, kas atbalsta atbildīgu un ilgtspējīgu ekonomikas politiku.
“Atbildīga attieksme pret valsts finansēm ir pašas Latvijas interesēs, jo tikai tā var samazināt parāda nastu nākošajām paaudzēm un panākt ilgtspējīgu izaugsmi,” uzsvēra ekonomiste.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālāk