• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/12/2018, Kategorija: Finanses, bankas

Latvijas Bankā no otrdienas, 11. decembrī,  tirdzniecībā būs pieejama kolekciju monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” tirāžas otrā daļa. Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.

“Ņemot vērā lielo interesi par kolekcijas monētu “Zelta saktas. Burbuļsakta”, ar prieku informējam, ka nākamā tirāžas daļa – gandrīz 400 eksemplāru – nonāks tirdzniecībā jau 11.decembrī,” teikts Latvijas Bankas publiskotajā paziņojumā.

2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Šī saktām veltītā monētu sērija – trīs tagadējā Latvijas teritorijā dažādos gadsimtos raksturīgākās rotas, nu pārnestas naudas zīmju dizainā, – veido greznu rotu Latvijai tās dzimšanas dienā.

Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. I. Elere veidoja arī pārējās saktu sērijas monētas.

Monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#burbuļsakta”, “#17_18gs”, “75 euro” un “#2018”, bet reversā – stilizēts 17. gs. burbuļsaktas atveids.

Saskaņā ar mākslinieces I. Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.

17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas.

Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.

Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 560.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 1000 eksemplāru. 8. novembrī tirdzniecībā nonāks pirmā tirāžas daļa – 400 eksemplāru.

Foto: Publicitātes

 

1,031 skatījumi




Video

Dzīvo no algas līdz algai? Eksperte iesaka, kā ietaupīt

19/03/2024

Dažādu iemeslu dēļ iedzīvotāji nereti savu ikmēneša budžetu ir spiesti plānot vai citos gadījumos veido tā, ka nākas dzīvot no vienas algas dienas līdz nākamajai. Tas, neatkarīgi no...

Lasīt tālāk
Video

NA rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

07/03/2024

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro līdz 1000 eiro. Gada ienākumu deklarācijas attaisnoto...

Lasīt tālāk
Video

Katrs trešais mājokļa kredīts tiek izsniegts īpašuma iegādei reģionos

26/02/2024

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati. Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

07/02/2024

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidentes vadībā izskatīja un apstiprināja stratēģiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Lasīt tālāk
Video

Visbiežāk iedzīvotājus no mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija

06/02/2024

Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina Luminor bankas aptaujas dati....

Lasīt tālāk
Video

ASV vēstniecība: Banku dēļ Latvija zaudējusi “desmitiem miljonu” lielas investīcijas

05/02/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Latvijas Banka nesen paziņoja, ka komercbanku peļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi pusmiljardu eiro. Tajā pat laikā uzņēmēji nav apmierināti, kā bankas strādā. Tās izvirza nesamērīgas...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Bankas prezidents: Atsevišķās jomās piesardzība joprojām ir pārāk liela

29/01/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Banku sektorā atsevišķās jomās piesardzība joprojām ir pārāk liela, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Atsevišķās...

Lasīt tālāk
Video

Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pāriet no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita

16/01/2024

            Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli...

Lasīt tālāk
Video

Iedzīvotāji sagaida mājokļu cenu pieaugumu

15/01/2024

Saskaņā ar Luminor bankas aptaujas datiem vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šogad mājokļu cenas pieaugs vai saglabāsies esošajā līmenī. Arī tirgus dati un Luminor prognozes apliecina,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka iesniegusi tiesā likvidatora sagatavoto Baltic International Bank SE maksātnespējas pieteikumu

09/01/2024

Latvijas Banka iesniegusi Ekonomisko lietu tiesā likvidējamās Baltic International Bank SE maksātnespējas pieteikumu, ko sagatavojis Baltic International Bank SE likvidators Olavs Cers, konstatējot,...

Lasīt tālāk