• Rīga
    Partly sunny
    14°C
     
08/11/2018, Kategorija: Finanses, bankas

Latvijas Banka šodien, 8. novembrī, izlaidīs zelta kolekcijas monētu “Zelta saktas. Burbuļsakta”, kas rotāta ar kristāliem.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Šī saktām veltītā monētu sērija – trīs tagadējā Latvijas teritorijā dažādos gadsimtos raksturīgākās rotas, nu pārnestas naudas zīmju dizainā, – veido greznu rotu Latvijai tās dzimšanas dienā.

Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. I. Elere veidoja arī pārējās saktu sērijas monētas.

Monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#burbuļsakta”, “#17_18gs”, “75 euro” un “#2018”, bet reversā – stilizēts 17. gs. burbuļsaktas atveids.

Saskaņā ar mākslinieces I. Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.

17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas.

Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.

Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.

Jauno monētu no 8. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 560.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 1000 eksemplāru. 8. novembrī tirdzniecībā nonāks pirmā tirāžas daļa – 400 eksemplāru.

 

912 skatījumi




Video

Latvijas Bankas padomes loceklis pozitīvi noskaņots “Moneyval” rekomendāciju izpildē

08/04/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai, visticamāk, izdosies noteiktajā laikā ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijas,...

Lasīt tālāk
Video

Putniņš: Izmaiņas FKTK padomes locekļu izraudzīšanas kārtībā nav saprotamas

04/04/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš uzskata, ka gaidāmās izmaiņas FTKT padomes locekļu izraudzīšanās kārtībā nav loģiskas, norādot, ka nav īsti saprotams,...

Lasīt tālāk
Video

Reira padomnieks ēnu ekonomikas ierobežošanā būs bijušais VID ierēdnis Čerņeckis

28/03/2019

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) štata padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos no pirmdienas, 1.aprīļa, būs bijušais augsta ranga Valsts ieņēmuma dienesta...

Lasīt tālāk
Video

No amata atbrīvota “Swedbank” grupas izpilddirektore Birgite Bonnesena

28/03/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

No amata atbrīvota "Swedbank" grupas izpildirektore Birgite Bonesena, kas vēl nesen paziņoja, ka izlēmusi izveidot bankā speciālu naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļu. Bonesena atbrīvota...

Lasīt tālāk
Video

Cerot apturēt VID represijas pret iedzīvotājiem, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā

26/03/2019

Cerot apturēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijas pret iedzīvotājiem, kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā “Cilvēkiem,...

Lasīt tālāk
Video

FKTK vadītāju piedāvā meklēt ar konkursa palīdzību

26/03/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību turpmāk varētu meklēt ar konkursa palīdzību, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Kā zināms, šobrīd...

Lasīt tālāk
Video

FKTK vadītājs: Latvijā banku skaits ir par lielu

19/03/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijā banku skaits vietējam tirgum ir par lielu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Tajā...

Lasīt tālāk
Video

FKTK pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu

13/03/2019

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas budžeta ieņēmumi plānoti 972,6 miljonu eiro apmērā

07/03/2019

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta prioritātes būs sociālā drošība un izglītības nozare, liecina šodien Rīgas domes Budžeta komisijā izskatītais projekts. Rīgas pilsētas 2019. gada...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš ES Tiesas lēmumu “Rimšēviča lietā” dēvē par bezprecedenta gadījumu

06/03/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmums lietā par drošības līdzekli Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam, pēc kura Latvija bija spiesta viņu atjaunot amatā, bija negaidīts precedents,...

Lasīt tālāk