• Rīga
    Snow
    -3°C
     
08/11/2018, Kategorija: Finanses, bankas

Latvijas Banka šodien, 8. novembrī, izlaidīs zelta kolekcijas monētu “Zelta saktas. Burbuļsakta”, kas rotāta ar kristāliem.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Šī saktām veltītā monētu sērija – trīs tagadējā Latvijas teritorijā dažādos gadsimtos raksturīgākās rotas, nu pārnestas naudas zīmju dizainā, – veido greznu rotu Latvijai tās dzimšanas dienā.

Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. I. Elere veidoja arī pārējās saktu sērijas monētas.

Monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#burbuļsakta”, “#17_18gs”, “75 euro” un “#2018”, bet reversā – stilizēts 17. gs. burbuļsaktas atveids.

Saskaņā ar mākslinieces I. Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas paši, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan pieaugušie, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.

17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas.

Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.

Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.

Jauno monētu no 8. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 560.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 1000 eksemplāru. 8. novembrī tirdzniecībā nonāks pirmā tirāžas daļa – 400 eksemplāru.

 

903 skatījumi




Video

Martinsona ātro kredītu firmas maksātie procenti veido lielu daļu no Amerika ienākumiem

14/01/2019 | Autors: Nekā personīga, TV3

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar iespējamiem koruptīviem “Rīgas satiksmes” iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus....

Lasīt tālāk
Video

Znotiņa brīdina, ka politiskās situācijas dēļ var kavēties “Moneyval” rekomendāciju ieviešana

09/01/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saistībā ar neskaidrību ap jauno valdību Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu rekomendāciju ieviešana var...

Lasīt tālāk
Video

Pastiprinot kontroli, dolāru darījumi Latvijas bankās sarukuši desmitiem reižu

07/01/2019 | Autors: Nekā personīga, TV3

Skandālu plosīto Latvijas finanšu nozari arī šogad gaida izaicinājumi. Jāizpilda Eiropas organizācijas “Moneyval” prasības daudzo trūkumu novēršanā. Jānodrošina, lai “ABLV” bankas...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo reizi ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsniedz 1 miljardu eiro

27/12/2018

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Lielākā daļa nebanku kredītdevēju 2019. gada nogalē izbeigs darbību Latvijā

27/12/2018

Lielākā daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu 2019. gada nogalē vai 2020. gada sākumā izbeigs savu darbību Latvijā, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa...

Lasīt tālāk
Video

Nav zināms, vai Latvija noteiktajā laikā paspēs ieviest “Moneyval” rekomendācijas

20/12/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu rekomendāciju ieviešanai nav daudz laika, līdz ar to pašlaik nevar teikt...

Lasīt tālāk
Video

Saeima ļaus Rimšēvičam Latvijas Bankas prezidenta amatā palikt vēl gadu

17/12/2018 | Autors: Nekā personīga, TV3

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam jau desmit mēnešus ir liegts ierasties darbā bankā. Arī šķērsot Latvijas robežu viņš nedrīkst, tāpēc nevar apmeklēt Frankfurti, kur...

Lasīt tālāk
Video

Znotiņa: “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu apgrūtina ieilgušais valdības veidošanas process

13/12/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Laika Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu rekomendāciju ieviešanai nav daudz, līdz ar to Noziedzīgi iegūtu...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka laiž klajā monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” tirāžas otro daļu

11/12/2018

Latvijas Bankā no otrdienas, 11. decembrī,  tirdzniecībā būs pieejama kolekciju monētas "Zelta saktas. Burbuļsakta" tirāžas otrā daļa. Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Norvik Banka maina nosaukumu

09/11/2018

No š.g.  9. novembra Norvik Bankas grupa maina nosaukumu uz PNB Banka. Banka turpinās nodrošināt visus līdzšinējos pakalpojumus, kā arī paplašinās savu pieejamību un piedāvās vēl ērtāku...

Lasīt tālāk