Krievu skolu aizstāvji organizēs referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju
Krievu skolu aizstāvji tuvākajā laikā plāno iesniegt referenduma par mazākumtautību skolu autonomiju, informēja Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs.
Referenduma iniciēšanas pieteikuma iesniegšanas termiņš būšot atkarīgs no tā, cik ātri virzīsies piedāvātā likumprojekta par mazākumtautību skolu autonomiju izstrāde. Iespējams referendums tikšot iesniegs vēl šogad.
Viņaprāt savākt nepieciešamos parakstus nav nereāli, ņemot vērā, cik īsā laika periodā sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” izdevies savākt vairāk nekā 10 000 parakstus iniciatīvai par bilingvālās izglītības saglabāšanu.
Ideja, kas virzīta caur portālu “Manabalss.lv” gan piedzīvojusi izgāšanos, tāpēc to mēģinās īstenot referenduma veidā. Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.
Kā zināms portāls apturējis iniciatīvu “Par mācību valodu brīvu izvēli”, jo pastāvējušas aizdomas, ka iesniegtā iniciatīva ir pretruna ar Satversmi.
Latvijas Krievu savienība uzskata, ka pārejas tikai uz latviešu valodu gadījumā mazākumtautību skolām tiks nodarīts nelabojams kaitējums. Skolēniem būs vēl sarežģītāk apgūs mācībvielu, un sekmes vēl vairāk pasliktināsies salīdzinājumā ar latviešu skolām, kur apmācība joprojām tiek organizēta vienīgi dzimtajā valodā.
“Secinājumu par jaunas mazākumtautību izglītības reformas kaitīgumu droši pamato 2004. un 2012. gada reformu acīmredzami negatīvie rezultāti – mācīties kļuva grūtāk, mazākumtautību skolu audzēkņu atzīmes strauji pasliktinājās, salīdzinot ar pirmsreformas laiku. Apgalvojums, ka mācības tikai latviski uzlabošot krievu skolu absolventu konkurentspēju, neiztur kritiku: jau tagad, kad latviešu valodā pasniedz ap pusi priekšmetu, trešdaļai skolēnu ir grūtības mācībās. Gadījumā, ja visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti tikai valsts valodā, nesekmīgu skolēnu skaits pieaugs lavīnveidīgi. Tas attiecīgi ietekmēs pašu jaunekļu karjeras iespējas un Latvijas ekonomiku,” pauž partija.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets pagājušajā nedēļā izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Paredzams, ka 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā – 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11. klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālāk