Katrs ceturtais iedzīvotājs iesaistījies brīvpratīgo darbā
Pērn brīvprātīgā darba pienesums Latvijas tautsaimniecībā veidoja 82,558 miljonus latu, kas ir 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījums Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā.
Salīdzinot ar brīvprātīgā darba rādītājiem citās valstīs, Latvijai tie nav paši augstākie. Nīderlandē brīvprātīgā darba pienesums tautsaimniecībai sastāda 4,13%, ASV no 1–1,3 %, Francijā – 2,66% no IKP. Savukārt uz citu Austrumeiropas valstu fona, Latvijas rādītāji ir samērā augsti. Piemēram, Čehijā brīvprātīgā darba pienesums ekonomikai ir tikai 0,38%, Polijā – 0,10%, Ungārijā – 0,11% no IKP.
Pētījuma sadaļas Brīvprātīgā darba ieguldījums tautsaimniecībā autors ekonomists Uldis Spuriņš norāda: «Jāņem vērā, ka pētījumos ir lietotas dažādas metodoloģijas un izmantoto datu kvalitāte arī atšķiras, tādēļ savstarpējie salīdzinājumi ir tikai ilustratīvi, un patiesā situācija var atšķirties. Lai šīs nepilnības likvidētu, brīvprātīgā darba uzskaite būtu jāintegrē nacionālo kontu sistēmā vai vismaz tās satelītkontos un novērtējumi būtu jāveic valstu statistikas pārvaldēm.»
Visnozīmīgāko brīvprātīgā darba pienesumu Latvijas ekonomikai ir devusi profesionālo pakalpojumu joma, kurā iedzīvotāji nostrādājuši 6,429 miljonus stundu, sniedzot pienesumu ekonomikai 15,314 miljonu latu vērtībā. Otrajā vietā ir veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpe ar 5,216 miljoniem stundu un 11,184 miljonu latu devumu. Pirmo trijnieku noslēdz izglītības joma ar gandrīz 10 miljonu latu pienesumu. Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljonus stundu.
Pēdējā gada laikā brīvprātīgo darbu kopumā ir veikuši 25% Latvijas iedzīvotāju, liela daļa no tiem – piedaloties vides aizsardzības un sakopšanas pasākumos (talkās) – 238 tūkstoši cilvēku. Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts un pašvaldības institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās – attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā.
Kā svarīgākos ieguvumus brīvprātīgā darba veicēji minējuši: iespēja sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (43% brīvprātīgo tas ir ļoti svarīgi, 45% – drīzāk svarīgi), iespēja kaut ko darīt un uzlabot dzīves kvalitāti savā dzīvesvietā (34% un 52%), jaunu zināšanu, pieredzes iegūšana (32% un 45%), iespēja justies noderīgam, vajadzīgam (29% un 48%), kā arī iespēja sadarboties ar citiem cilvēkiem, darīt kaut ko kopā ar citiem (27% un 48%). Lielākais vairākums no tiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši brīvprātīgo darbu – 81%, ir gatavi to darīt tuvākā gada laikā. Tikai 5% noteikti nebūtu gatavi to darīt.
Brīvprātīgā darba veikšanā biežāk iesaistās jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un pensijas vecuma iedzīvotāji, 55 gadu vecie un vecāki. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Salīdzinoši retāk brīvprātīgā darba aktivitātēs iesaistās 35–54 gadu vecie, privātajā sektorā strādājošie, fizisku darbu strādājošie, uzņēmēji un individuālā darba veicēji, kā arī Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālākAlkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai nevarēs iegādāties pēc plkst. 20.00
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots ierobežot laiku, kurā mazumtirdzniecībā varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus. Plānots, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu...
Lasīt tālāk26% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti
Pētījumu kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, vai darbinieki savā ikdienas darba...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālāk