Iedzīvotāji pensijā vēlētos saņemt vismaz 500 latus mēnesī
Pensionāru un šobrīd strādājošo vēlamais pensijas apmērs ir līdzīgs – nedaudz virs 500 latiem mēnesī, liecina Swedbank aptauja . Iedzīvotāji uzskata, ka, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, ik mēnesi privātās pensijas uzkrājumiem būtu jānovirza vismaz 100 lati. Tas ir līdz trīsarpus reizēm vairāk nekā summa, ko lielākā daļa krājēju atvēl pašreiz (līdz 30 latiem mēnesī).
Taču Swedbank aprēķini liecina, ka, ja uzkrāt vecumdienām sāk jau laikus, tad ikmēneša iemaksu summai nav jābūt tik lielai, kā aptaujā minētie 100 lati. Lai vecumdienās sasniegtu vismaz 70% no esošā ienākumu līmeņa, iedzīvotājiem ik mēnesi vajadzētu privātajai pensijai novirzīt 5-10% ikmēneša ieņēmumu.
Jo savlaicīgāk tiek sākts uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas nepieciešamas. Piemēram, 30 gadus jaunam cilvēkam ar statistiski vidējo 500 latu darba algu pirms nodokļu nomaksas, varētu pietikt pat ar 15 latu ikmēneša iemaksu.
“Veidot uzkrājumus privātajai pensijai ir līdzīgi kā iekopt ābeļdārzu – sākumā iestāda stādus, gadu no gada tos kopj, līdz kādā brīdī ābeļdārzs ir pilnbriedā un nes cerēto ražu. Tāpat ir ar uzkrājumiem privātai pensijai – savlaicīgi sākot, varam mierīgi uzkrāt vēlamo pensijas apmēru labklājīgām vecumdienām ar salīdzinoši nelielām ikmēneša iemaksām. Ņemot vērā, ka šodien vidējā pensija valstī ir aptuveni 180 lati, kas ne tuvu nav iedzīvotāju vēlamajā pensijas apmērā, katram no mums pašam jau laikus jāsāk rūpēties par labklājīgām vecumdienām,” saka Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Vēlmi pensijā saņemt vismaz 500 latus izrādījusi nedaudz vairāk nekā piektdaļa (23%) darbspējīgo un trešdaļa (32%) pensionāru. Zīmīgi, ka gandrīz piektdaļa (18%) esošo pensionāru vēlētos, lai pensijas apmērs būtu no 600 līdz 700 latiem, kamēr strādājošo vidū par šāda apmēra pensiju domā vien 9%.
Svarīga iespēja uzkrāto kapitālu mantot
Galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām (46%), veidojot privātās pensijas uzkrājumu, ir iespēja tuviniekiem mantot uzkrāto kapitālu. Savukārt 37% respondentu novērtē iespēju privātajā pensijā uzkrāto kapitālu izmantot jau 55 gadu vecumā, bet vēl trešdaļa (33%) – saņemt ikgadējos nodokļu atvieglojumus no veiktajām iemaksām.
Par pensiju 3. līmeni
Pensiju sistēmas 3. līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas ir veids, kā iedzīvotāji var, izmantojot likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus un neradot ievērojamas izmaksas šodien, palielināt savu labklājību vecumdienās, ar iespēju saņemt uzkrāto kapitālu pirms valsts garantētās pensijas jau 55 gadu vecumā.
Vēl par tēmu:
Tirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālāk“LPB Bank” maina nosaukumu uz “Magnetiq Bank”
Šodien, 19. aprīlī, AS "LPB Bank" oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS "Magnetiq Bank", vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti. Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā...
Lasīt tālākFinanšu revīzijas 2023: pirmo reizi visi Valsts kontroles atzinumi bez iebildēm
Kopumā 2023. gada finanšu revīziju rezultāti ir vērtējami pozitīvi – visi 26 atzinumi ir bez iebildēm, ieteikumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis vairāk nekā uz pusi....
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālāk40 % iedzīvotāju šogad plāno mājokļa remontu
Remontēt savu mājokli šogad plāno 40 % Latvijas iedzīvotāju, savukārt 23 % atklāj, ka uzlabojumi viņu dzīvesvietai būtu nepieciešami, taču šobrīd tam pietrūkst finanšu līdzekļu,...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālāk