Gints pie Ministru Kabineta dzīvo visu cauru dienu, neskatoties uz laika apstākļiem, naktis pavadot teltī, kas uzcelta uz asvalta, jo pilsētas zālājos uzturēties aizliedz likums.

Kā apgalvo Gints, ar šī streika palīdzību viņš grib panākt, lai Latvijā tiktu ieviesta mažoritārā vēlēšanu sistēma un pašreizējā Saeima atkāptos.

Gintu atbalsta arī rīdzinieki, ik pa laikam kāds atnes siltu ūdeni vai kādu segu, zeķes un, kas galvenais – sniedz morālu atbalstu.

Foto: Edijs Pālens

Studenti sākotnēji pulcējās pie MK ēkas, lai pēc tam dotos gājiena uz Saeimu, kur, izkliedzot dažādus saukļus, aicināja Saeimu atdot izglītībai atņemto naudu. Tāpat tika pieprasīta Izglītības un Zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisija.

Studenti savu interešu aizstāvībai bija izgatavojuši arī dažadus plakātus, kas apliecināja studentu nespēju izdzīvot un samaksāt maksu par augstāko izglītību. Pikets turpinjās vairākas stundas.

Lai arī cilvēku skaits nesasniedz plānotos 1000, klātesošie skaļi pauž savu attieksmi pret valdības paveikto, nosodot varasvīru orientāciju tikai uz valūtas fonda prasībām, neņemot vērā tautas primārās vajadzības.

Līdz ar 2010.gada valsts budžeta projektu Saeima lems arī par atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas galīgajam lasījumam sagatavotajiem grozījumiem 70 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu, un diviem jauniem likumprojektiem – Publisko aģentūru likumprojektu un likumprojektu „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”.

„Budžeta komisija gandrīz divu nedēļu laikā vairākās sēdēs ir izvērtējusi turpat 1400 priekšlikumu, kurus iesnieguši gan deputāti un citas Saeimas komisijas, gan arī Saeimas Juridiskais birojs un Ministru kabinets. Komisijai šis darba posms bija ļoti sarežģīts, vairākiem likumprojektiem mēs esam izstrādājuši savus priekšlikumus, lai tos uzlabotu,” skaidro Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš atzīst, ka „budžets nākamajam gadam nav ideāls, un to pat var uzskatīt par skarbu. Tomēr tas ir labākais, kāds pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir iespējams. Nākamā gada budžeta pieņemšana būs signāls gan mums pašiem, gan arī tiem, kuri Latviju vēro citās zemēs, par to, ka mēs spējam vienoties. Latviešu tauta ir pārcietusi divus pasaules karus, un mēs esam sīksta tauta – pārcietīsim un pārdzīvosim arī šo laiku”.

Motociklisti sākotnēji riņķoja ap Ministra Kabineta ēku. Pēc tam atstājuši savus spēkratus pie Rīgas pils, devās demonstrācijā uz Saeimu, kur pauda savu neizpratni par izteikto plānu paaugstināt motoiklu nodevu no 3 uz 24 latiem. Motobraucēju vidū bij arī sabiedrībā zināmas personas, kā Pauls Timrots, Frīdis, Aivars Brīze, Elita Veidemane, Raivis Vidzis un citi.

Ar protestētājiem aprunāties iznāca arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kā arī uzrunu teica satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, kuram protestētaji uzdāvināja moociklu, tādējādi palīdzot ministram izprast motociklistu problēmas.

Kā jau ziņots, iepriekš deputāti plānoja motocikla nodevu paaugstināt pat līdz 100 latiem, pēc tam summu samazinot līdz 50 latiem. Šobrīd noteiktā summa sastāda 24 latus.

Foto: Edijs Pālens

Šogad desmit mēnešu laikā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā bojāgājušo ir par 49 mazāk nekā 2008. gadā. Līdz ar to situācija satiksmes drošības jomā ir uzlabojusies.

„Tas liecina, ka ar uzviju esam izpildījuši Veronas deklarācijā nosprausto mērķi jau šogad,” Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē teica satiksmes ministrs Kaspars Gerhards. Viņš uzsvēra, ka šie rādītāji ir Satiksmes ministrijas (SM), Iekšlietu ministrijas (IeM), Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), kā arī Valsts policijas un citu institūciju pozitīvās sadarbības iznākums.

Arī CSDD Informātikas daļas priekšnieka vietnieks Aldis Lāma apstiprināja, ka provizoriski Latvijas ceļu negadījumu statistikas dati liecina, ka jau šogad pastāv iespēja izpildīt starptautiskās deklarācijas mērķi – 2010. gadā bojāgājušo skaitu valstī samazināt līdz 279.

CSDD direktors Andris Lukstiņš prognozēja, ka papildus jau stingrākiem sodiem par auto vadīšanu reibumā, tuvākajā laikā tiks palielinātas sankcijas gājējiem par atstarotāju nelietošanu diennakts tumšajā laikā. Statistikas dati liecina, ka katrs trešais ceļu negadījumā mirušais ir gājējs.

Lukstiņš informēja sēdes dalībniekus, ka nesen valdībā ir atbalstīti noteikumi, kas uzlabos autoskolu uzņēmējdarbību Latvijā un palielinās to atbildību, sagatavojot profesionālus un satiksmei gatavus transportlīdzekļa vadītājus. Piemēram, turpmāk motociklu vadītājiem būs jāapgūst speciāla teorētiska apmācība, neskatoties uz to, ka viņam ir B vai citas kategorijas vadītāja apliecība. Tas nepieciešams, jo pastāv būtiskas nianses motociklu un auto vadīšanā.

Foto: Edijs Pālens

LMT prezidents Juris Binde: „LMT ir uzņēmies rūpes par bērnu dzirdes veselības uzlabošanu Latvijā. Mazie nevar gaidīt, kad valstij parādīsies nauda, tāpēc LMT nodrošina bērnus ar klausīšanās iekārtām, kas ir vitāli svarīgas viņu uztveres un komunikācijas spēju attīstībai. Vairāku gadu laikā LMT ieguldījums dzirdes veselības uzlabošanā Latvijā pārsniedz jau pusmiljonu latu. Mums ir patiess gandarījums redzēt, ka bērni, kas iepriekš saņēmuši LMT dāvinātās dzirdes palīgiekārtas, ir sasnieguši lielu progresu savā attīstībā un spējuši labāk iekļauties vienaudžu kolektīvā.”

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe: „Visiem bērniem, kam LMT šodien uzdāvināja modernos klausīšanās iekārtu komplektus, ir noteikta diagonoze – nedzirdība. Lai varētu sadzirdēt, viņi izmanto kohleāros implantus – palīgierīci, kuras viena daļa tiek ieoperēta pacienta galvā, bet otra atrodas virs auss ārpusē. Taču fona trokšņi, skaņas atstarošanās un attālums no skolotāja līdz katra bērna dzirdes palīgiekārtai – kohleārajam implantam – ir tie faktori, kas šiem bērniem rada vislielākās grūtības. Jaunie LMT dāvinātie klausīšanās iekārtu komplekti minimizēs traucējumus un līdz ar to ļaus bērniem labāk uztvert skolotāju teikto un mācīties. LMT būtisko lomu bērnu dzirdes veselības uzlabošanā apliecina fakts, ka daļai bērnu, kuri šodien saņēma modernās klausīšanās iekārtas, iepriekš LMT nodrošinājis arī kohleāros implantus.”

Foto: Edijs Pālens

Foto: Edijs Pālens