Izmaiņas varēs īstenot gadījumā, ja tās atbalstīs skolotāji un vecāki.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums ir pagarināt mācību gada garumu Latvijā par divām nedēļām – vai nu divas nedēļas jūnijā, vai divas augusta nedēļas, lai samazinātu skolēnu noslogotību. Tas nozīmē, ka būtu jāveic grozījumi Vispārējās izglītības likumā un jāpārskata visi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri saistīti ar mācību gada garumu.

Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. “Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad, iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem,” iepriekš skaidroja Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Taču, sākot no 2013./2014.mācību gada, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads – tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, raksta diena.lv.

Avots: nra.lv /Zane Plone

Nepieciešamības gadījumā vēstniecības arī nodrošinājušas uzturēšanos viesnīcās, iegādājušas drēbes un pārtiku, kā arī apmaksājušas medicīniskos pakalpojumus. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā ir līdzekļi, lai katram ārzemēs grūtā situācijā nonākušajam varētu nopirkt biļeti vai palīdzēt kā citādi finansiāli. Ārkārtas situācijā nelaimē nonākušajam ar ĀM starpniecību ir iespēja vērsties pēc palīdzības pie tuviniekiem vai paziņām, lai sagādā nepieciešamo naudas summu, ko ĀM ir iespēja operatīvi pārskaitīt.

ĀM Konsulārā departamenta direktore Līga Bergmane cer, ka jau šovasar, sākoties tūrisma sezonai, materiālās palīdzības fonds darbosies. Tas palīdzēs ārvalstīs nelaimē nonākušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Fonda izveidei ir nepieciešami 50 000 latu, bet, kamēr notiek attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu saskaņošana, līdzekļi vēl nav paredzēti.

ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis brīdina, ka cilvēki, izbraucot uz ārzemēm, ne vienmēr rūpīgi izlasa, piemēram, līgumu ar tūrisma firmu un tikai akūtās situācijās attopas, ka viņiem nav noformēta apdrošināšana un ir jāmaksā par medicīniskajiem pakalpojumiem. Topošais fonds ļaus palīdzēt arī šādos gadījumos, taču piešķirtais aizdevums būs jāatmaksā.

«Tas nav dāvinājums, tas ir aizdevums, bet, ja cilvēks nokļuvis ārkārtas situācijā ārzemēs, tad viņam aizdevums ir svarīgs,» piebilst A. Teikmanis. Materiālās palīdzības fonda aizdevumu varēs piešķirt, ja slimības, ievainojuma, nelaimes gadījuma, noziedzīga nodarījuma, dabas katastrofas vai citu iemeslu dēļ cilvēks ārzemēs būs palicis bez naudas, lai varētu apmaksāt savu atgriešanos Latvijā. Vienai personai varēs piešķirt līdz 2000 latu, maksimālā summa būs jāatmaksā pusgada laikā. Ja kāds izvairīsies no līdzekļu atmaksas, tad tos piedzīs tiesu izpildītājs.

A. Teikmanis arī informē, ka sadarbībā ar Satiksmes ministriju tiek izskatīta iespēja ar īsziņas starpniecību informēt ceļotājus par konsulāro palīdzību katrā valstī.

Avots: nra.lv /Antra Gabre

Šo mērķu piepildīšanai tuvāko trīs gadu laikā nepieciešami vairāk nekā seši miljoni latu. Mediķi norāda, ka valstij jādara viss, lai saglabātu jauno cilvēku reproduktīvo veselību – lai viņi varētu ieņemt un laist pasaulē veselus bērnus. Daudz kritiskāk izsakās Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne. Viņa demogrāfijai veltītā diskusijā, runājot par māšu un zīdaiņu mirstību, Saeimā atzina: neredzu progresu desmit gadu garumā. 2010. gadā reģistrētas piecu māšu nāves, kas ir kritisks, nepieņemams skaitlis, tāpat kā augstie zīdaiņu mirstības rādītāji.

Kopumā jāsecina: drīz visas diskusijas par demogrāfiju nonāks strupceļā, jo cilvēkiem apniks klausīties uzrunas un neredzēt konkrētu rīcību. Tāpēc diemžēl Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) teiktais, ka «šī diskusija parlamentā ir apliecinājums Saeimas politiskajai vēlmei un gatavībai risināt jautājumus, kas saistīti ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu», nesasniedz dzirdīgas ausis.

Apkopotie dati par dzimstību liecina, ka 2011. gadā piedzimis vismazākais bērnu skaits pēdējo vismaz desmit gadu laikā, un to būtiski nevarējis ietekmēt pat trīnīšu brīnums (arī šogad jau piedzimuši pirmie trīnīši). Pēc demogrāfa Ilmāra Meža teiktā, demogrāfisko problēmu risināšana no parlamenta un valdības puses būtu prioritāte, ja tam piešķirtu arī naudu. «Pašlaik tā ir lozunga veida prioritāte, tāpēc jāturpina spiediens uz politiķiem. Neesot naudas, bet mēs esam bagātāki nekā Āfrikas valstis un pat Eiropā neesam vistrūcīgākie,» saka I. Mežs. Apzinīgākās valstis (ar to domāts tādas, kas rūpējas par demogrāfiju) ģimenēm ar bērniem novirza trīs četrus procentus no gada budžeta, savukārt Latvija – tikai vienu. «Kā Igaunija spēj atrast divreiz vairāk līdzekļu, lai veicinātu bērnu dzimstību, bet Latvija nevar?» jautāja demogrāfs. Pētniece Anda Karnīte norāda, ka ceturtā daļa iedzīvotāju vēlētos trīs un vairāk bērnu, tāpēc «mūsu atbildība ir izdomāt, kā panākt, lai šīs vēlmes īstenotos». Viens no iemesliem ir nestabilitāte ienākumos – «nezinu, vai varam atļauties vairāk bērnu», tāpat arī sievietes uzskata, ka ir pārāk jaunas, lai radītu bērnus.

Biedrība Papardes zieds, kas organizēja diskusiju, vēlas uzsvērt veselības nozīmi demogrāfijas veicināšanā. Pēc mediķu domām, jāmaina ļoti būtiskas lietas, jo Latvija ne tikai dzimstības ziņā ir pēdējās vietās Eiropā, bet arī ņemot vērā zīdaiņu veselību un mātes mirstību. «Pašlaik pirmais bērns sievietēm Latvijā dzimst 29 gados, tas ir apmēram desmit gadu pēc dzimumattiecību uzsākšanas, tas ir ļoti ilgs laiks, un, ja šajā laikā sievietes nedomā par savu veselību, tas ļoti tieši ietekmē viņu spēju vēlāk ieņemt un dzemdēt bērnu,» saka ginekoloģe, Papardes zieda prezidente Dace Matule. Piemēram, augstais saslimstības rādītājs ar hlamidiozi, kas var draudēt sievietei ar neauglību vai ārpusdzemdes grūtniecību.

Veselības ministrija nākusi klajā ar vairākiem konkrētiem priekšlikumiem tieši veselības jomā, piemēram, atbildot uz ārstu un PVO satraukumu par zīdaiņu un mātes mirstību, plānots ieviest perinatālā un mātes mirstības audita sistēmu, lai būtu iespējams operatīvi ieviest izmaiņas sistēmā. VM arī plānojusi iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai, bet valsts apmaksātos pakalpojumos – neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras.

***

Dzimušo skaits Latvijā

2005: 21 497

2006: 22 264

2007: 23 273

2008: 23 948

2009: 21 677

2010: 19 219

2011: 18 620

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: nra.lv /Inga Paparde

Liela daļa slimnīcu nolēmušas rīkoties kardināli un šādus līgumus neparakstīt.

Nacionālā veselības dienesta piedāvātie līgumi slimnīcām paredz ievērojamu finansējuma samazinājumu. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs informē, ka pašlaik ir piesaistīts jurists, lai slimnīcu atteikumam parakstīt līgumus būtu juridisks pamats. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, līgumu neparakstot viena mēneša laikā, slimnīcas faktiski atsakās no tām paredzēto funkciju izpildes. Tas nozīmētu iestāžu slēgšanu. No valsts puses tiekot uzsvērts, ka prioritārs ir likums par budžetu, taču biedrība uzskata, ka tas nav augstāks par citiem likumiem, tajā skaitā Satversmē pausto, ka iedzīvotājiem ir jāsniedz medicīniskā palīdzība nepieciešamajā apmērā. Finansējuma līgumos šis apmērs nav noteikts, un skaidrs, ka ar šādu piedāvājumu nekādu kvalitāti slimnīcas nodrošināt nevarēs, klāsta J. Kalējs.

Pietiek tikai 70%

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī valdes priekšsēdētāja Egija Silniece informē, ka ar piedāvāto finansējumu pietiktu tikai apmēram 70% pacientu ārstēšanai. Atbilstoši līgumam uz pusi samazināts tarifs terapijas profila, arī reanimācijas pacientu ārstēšanai. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana izmaksā vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās samaksāt tikai 115 latu. «Tādu līgumu slimnīca parakstīt nevar. Mēs nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs un pateikt, ka viss ir kārtībā,» uzsver E. Silniece.

Tikmēr Jēkabpils reģionālās slimnīcas aprēķini rāda, ka viena pacienta ārstēšana, ieskaitot speciālās programmas, izmaksā vidēji 357 latus. Taču, saliekot kopā visām programmām paredzēto finansējumu, sanāk, ka šogad uz vienu pacientu vidēji būs 255 lati. «Tas ir 100 latu iztrūkums uz vienu pacientu!» situāciju raksturo slimnīcas vadītājs Ivars Zvidris. Slimnīca ir gatava parakstīt tikai ekonomiski pamatotu līgumu vai arī strikti precizētu – kas par šādu naudu slimnīcai būtu jānodrošina. Lai politiķi to publiski pasaka. «Turklāt tas viss notiek ar roku izgriešanas metodēm – ja mēneša laikā līgumus neparakstīsim, mūs met ārā,» neizpratnē ir I. Zvidris.

Kā iegādāties preces?

Vidzemes slimnīcu visvairāk uztrauc tarifā iekļautais nepietiekamais finansējums medikamentu un medicīnas preču iegādei. Slimnīcas vadītāja Ingūna Liepa norāda, ka visas iekšējās rezerves ir izsmeltas – visas pozīcijas ir vairākkārtīgi pārskatītas. «Bet medikamenti mums jāpērk par tādām cenām, kādas tās ir.» Ja medikamenti būšot jāpērk, iekļaujoties piedāvātā tarifa ietvaros, tad slimnīca to nespēs un jebkurš piegādātājs varēšot pieprasīt slimnīcas maksātnespēju.

Arī Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis akcentē draudošo maksātnespēju, jo pie pašreizējā finansējuma slimnīca katru mēnesi strādā ar apmēram 100 000 latu zaudējumiem.

Samazinās ambulatorais finansējums

Daļa slimnīcu uztraucas arī par samazināto finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem, arī diagnostikas izmeklējumu veikšanai un dienas stacionāram. Piemēram, Vidzemes slimnīcā valsts apmaksātu ambulatoro palīdzību varēs saņemt tikai viens onkoloģiskais pacients nedēļā. Ambulatorais finansējums ievērojami samazināts arī visām trijām Kurzemes slimnīcām – Ventspilī ar filiāli Talsos, Liepājā un Kuldīgā –, kas būtiski pasliktinās veselības aprūpes pieejamību šā reģiona iedzīvotājiem.

Latvijas Slimnīcu biedrība ir nosūtījusi vēstuli premjerministram un veselības ministrei. «Tagad bumbiņa ir valsts pusē,» nosaka J. Kalējs. Tikmēr Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa norāda, ka šie jautājumi pašlaik tiek risināti un līgumu parakstīšanai vēl ir laiks līdz februāra beigām. Šobrīd līgumus ir parakstījušas 10 no 39 veselības aprūpes iestādēm. Tikmēr no Slimnīcu biedrības gaida konkrētus aprēķinus un ar skaitļiem pamatotu informāciju, kas pierādītu, ka piedāvātie tarifi ārstēšanai ir nepietiekami.

Avots: nra.lv /Kristīne Klauze

Tā kā references medikamentu – to, kuru cenu valsts ņem vērā kompensējot, cenas kritušās, pērkot citus medikamentus, pacientiem jāmaksā lielāka starpība.

Jaunā sistēma paredz, ka kompensējamo medikamentu sarakstā no šā gada 1. februāra konkrētām saslimšanām ir noteikts tikai viens – vislētākais – medikaments. Jaunajiem pacientiem, kuri tikai no šā gada sāk lietot kompensējamās zāles, ārsts drīkst izrakstīt tikai medikamenta vispārīgo nosaukumu un aptiekām jāizsniedz tikai lētākais medikaments. Savukārt vecajiem pacientiem, kuriem kompensējamās zāles izrakstītas jau agrāk, ārsts drīkst turpināt rakstīt konkrēto zāļu nosaukumu, aptiekās pacientam izsniegs tieši to, ko ārsts izrakstījis, arī ja šīs zāles nav vislētākās, un valsts kompensēs daļu no medikamenta izmaksām (valsts kompensē tikai lētākā medikamenta cenu – tā saukto references cenu). Tas gan neattiecas uz jaunajiem pacientiem – viņu gadījumā, ja ārsts būs izrakstījis konkrētu zāļu nosaukumu, visbiežāk, konkrēta ražotāja zāles, tad valsts nekompensēs neko.

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka jaunajā Kompensējamo zāļu sarakstā 600 zālēm ir samazinātas cenas līdz pat 37 procentiem. Sarakstam pievienotas arī 104 zāles, kas līdz šim nebija iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Kopumā no 1. februāra sarakstā ir 1387 zāles un 149 medicīniskās ierīces. NVD vēlreiz apliecina, ka pacientiem, kuriem pirmoreiz mūžā izraksta kompensējamos medikamentus, ārstam jāraksta zāļu vispārīgais nosaukums. Ja aptiekā izsniegtās lētākās zāles nesniegs vēlamo terapeitisko efektu, tad ārsts, norādot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, varēs izrakstīt citas zāles, sākot ar nākamajām lētākajām attiecīgā vispārīgā nosaukuma zālēm.

Jaunā izrakstīšanas kārtība ir veidota ar mērķi veicināt lētāku zāļu izrakstīšanu un iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā. Tas veicināšot sīvāku konkurenci farmācijas firmu starpā, kas, piedāvājot arvien zemākas cenas, vēlas iegūt savam medikamentam lētākās zāles statusu, norāda NVD. Prognozējams, ka jaunā kārtība ļaus ietaupīt 1,7 miljonus latu.

Lai gan valsts atbildīgās iestādes norāda, ka attiecībā uz vecajiem pacientiem izmaiņu nav, vairāki pacienti pauž neizpratni, kāpēc par zālēm no februāra būs jāmaksā vairāk, ja valstī tiek sludināts, ka zāles paliek lētākas. Paciente Mārīte Neatkarīgajai stāsta, ka viņai aptiekā skaidrots: no februāra būs vairāk jāmaksā par kompensējamām zālēm. Uz jautājumu, kāpēc, aptiekā nevarējuši konkrēti atbildēt, tāpēc paciente sapratusi, ka tas saistīts ar jauno sistēmu. Viņa jau vairākus gadus lieto kompensējamos medikamentus, arī asinsvadu saslimšanas dēļ. Viens no medikamentiem jau iepriekš nomainīts uz lētāku, taču tagad, izrādās, tas ir dārgākais, un valsts kompensē citu. «Man aptiekā parēķināja, ka visi medikamenti no februāra būs dārgāki par pārdesmit santīmiem, bet viens no tiem par latu,» stāsta Mārīte. Viņai aptiekā ieteikts izpirkt visu receptēs ierakstīto (tās izrakstītas uz diviem mēnešiem), lai februārī nebūtu jāmaksā vairāk.

NVD speciāliste Laura Lapiņa atzīst, ka šāda situācija ir iespējama. Valsts kompensē lētāko medikamentu, tāpēc, ja pacientam izrakstīts dārgāks medikaments, viņam ir jāpiemaksā. Tā kā no februāra samazinājušās cenas (atsevišķos gadījumos pat par trešdaļu), arī valsts kompensējamā daļa ir mazāka attiecībā pret dārgākiem medikamentiem, un līdz ar to pacientiem jāpiemaksā vairāk. Proti, samazinājusies references cena, ko kompensē valsts. Kā risinājumu NVD speciālisti piedāvā sarunu ar ārstu, lai gadījumā, ja pacients nevēlas maksāt vairāk, ārsts izrakstītu lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu.

Iespējams, izpratnes par jauno sistēmu vēl nav arī ārstiem. Paciente Anita, kurai pēc insulta jālieto vairāki medikamenti, no kuriem vairāki ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā, stāsta, ka ārsts, izrakstot recepti, sacījis: man jāraksta vispārīgais zāļu nosaukums, jo citādi jūs nesaņemsiet valsts kompensāciju. Paciente zāles lieto jau kopš pagājušā gada. «Tā kā ārsts man izrakstīja šo nosaukumu, aptiekā man izsniedza lētāko, izrādās, tikai divi šādi medikamenti ir sarakstā, man jālieto tagad otrais, Latvijā ražotais,» Neatkarīgajai stāsta paciente, lai gan viņai būtu tiesības lietot to pašu, ko iepriekš saņēmusi vairākus mēnešus. Viņa izpētījusi, ka cenas starpība gan neesot liela, tikai 20 santīmu… «Vai tiešām dēļ tā tagad jāmaina medikaments, kāpēc arī jaunie pacienti nevar izvēlēties?» jautā Anita. Viņa gan nolēmusi lietot to, ko ārsts izrakstījis, jo izpētījusi arī sastāvu, atšķiras tikai tas, ka viena ražotāja zālēm klāt ir laktoze.

***

Kā mainījušās zāļu cenas atsevišķiem medikamentiem

Diagnožu grupa Zāļu vispārīgais nosaukums Zemākā aptiekas cena* no 2011. g. jūlija Zemākā aptiekas cena no 2012. g. februāra % samazinājums Kompensācijas apmērs, % Pacienta piemaksa no 2011. g.1. jūlija Pacienta piemaksa no 2012. g.1. februāra

Asinsrites sist. slimību grupa Atorvastatinum 10 mg 3,25 2,90 11% Kardioloģija 75% 0,81 0,72

Angioplastija 100% 0,00 0,00

Clopidogrelum 75 mg 8,08 5,05 37,5% Kardioloģija 75% 2,02 1,26

Angioplastija 100% 0,00 0,00

Psihiatrija Olanzapinum

10 mg 27,87 18,03 35% Šizofrēnija 100% 0,00 0,00

Audzēji (pretsāpju) Fentanylum 0,1 mg/h 40,08 37,04 7,6% Audzēji 100% 0,00 0,00

Audzēji (pretsāpju) Bicalutamidum 50 mg 42,36 29,70 30% Audzēji 100% 0,00 0,00

* visas cenas norādītas latos

Avots: Nacionālais veselības dienests

Avots: nra.lv /Inga Paparde

To, ka šīs iespējas ir labas («drīzāk labas» un «ļoti labas»), decembrī norādīja 5% aptaujāto, kas ir nedaudz biežāk nekā novembrī (3%), bet to, ka tās ir kopumā sliktas («drīzāk sliktas» un «ļoti sliktas») teica gandrīz 3/4 iedzīvotāju (71%, novembrī – 74%). Bet 2009. un 2010. gadā vairāk nekā 80% respondentu iespējas atrast labu darbu uzskatīja par praktiski nereālām, piemēram, 2009. gada septembrī tā uzsvēra pat 92% aptaujāto.

«Tiesa gan, nevaru īsti piekrist pētījuma veicējiem par noformulēto jautājumu, nekur nav īsti paskaidrots, ko nozīmē «labs darbs», un katrs to var interpretēt savādāk. Ja būtu jautājums – kā tiek vērtētas iespējas šobrīd atrast darbu – dati, iespējams, nebūtu tik pesimistiski,» norāda pētījuma eksperte Margarita Dunska.

Lai arī aptaujāto vērtējums par iespējām valstī atrast labu darbu ir kopumā kritiskāk vērtētais indikators, tomēr arī atbildēs uz citiem jautājumiem, piemēram, par Latvijas ekonomisko stāvokli, ģimenes materiālo stāvokli, valdības darbu, dominē negatīvisms. «Un šāda skepse, neticība, negatīva attieksme iezīmējās jau pirms krīzes, kad tika uzsākta šāda ikmēneša iedzīvotāju aptauja. Negatīva attieksme pret visu valstī un sev apkārt notiekošo valdīja jau tā saukto trekno gadu laikā, un, krīzei sākoties, tā tikai palielinājās,» teic M. Dunska. Viņa turpina: «Lai arī vairākums pauž neapmierinātību ar valdības darbu [decembrī 77%] un ekonomisko stāvokli Latvijā raksturo kā sliktu [69%], mēs tik un tā ļoti paļaujamies uz valdī- bu un nemitīgi ceram, ka nāks jauni politiķi un visu vērsīs par labu, bet paši neko nedarām.

Avots: nra.lv /Līga Nestere

Uzskatot, ka šāda sistēma ir nedemokrātiska un ierobežo dažādu viedokļu pārstāvniecību, vēlēšanu tiesību eksperti vēlas šo sistēmu mainīt.

Mēģinājums mainīt 2004. gadā noteikto 5% barjeru Rīgas pašvaldības vēlēšanās bija jau 2005. gadā, kad Kristīgo demokrātu savienība (KDS) vērsās Satversmes tiesā ar aicinājumu atcelt barjeru. Partijas līderis Andris Teikmanis uzskatīja, ka šāda norma ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Barjera liedz pašvaldībās iekļūt lielākam partiju skaitam, kas nozīmē, ka tur iekļuvušie deputāti nevar pārstāvēt visu pilsētnieku intereses. Satversmes tiesa šo prasības pieteikumu noraidīja, norādot, ka prasītāji nav spējuši sniegt pietiekamu juridisko argumentāciju.

Pašlaik diskusija par 5% barjeru pašvaldību vēlēšanās ir atsākusies un Tiesībsarga biroja vecākais juriskonsults, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks aicinās šo jautājumu izvērtēt Saeimas Juridiskajai komisijai.

Viņš un vairāki domubiedri ir pārliecināti, ka iebildumi par to, ka barjeras atcelšana draud ar lēmumu pieņemšanu apgrūtinoša partiju skaita iekļūšanu pašvaldībās, neiztur kritiku, jo demokrātijā nav jācenšas pulcēt līdzīgu viedokļu pārstāvjus, bet gan jāsadzīvo un jāmeklē kompromisi starp dažādiem viedokļiem. Turklāt šī prasība esot pretrunā Satversmei. A. Dravnieks, kurš aizvadītā gadsimta nogalē piedalījies vēlēšanu likumu izstrādē, gan norāda, ka sākumā ir jāiegulda darbs, lai šo ideju iesaistītās puses pieņemtu konceptuāli, un tikai tad jāķeras pie jautājuma juridiskās puses formulējuma.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka piecu procentu barjerai pašvaldību vēlēšanās reāla nozīme ir tikai Rīgā, kur domē ir 60 deputātu. Pārējās astoņās republikas pilsētās, piemēram, Jūrmalā un Rēzeknē, pašvaldības deputātu skaits saskaņā ar likumu nevar pārsniegt 15.

Viņš atzīst, ka norma pieņemta, lai novērstu nepieciešamību veidot ļoti plašas koalīcijas, kas varētu apgrūtināt pašvaldības darbu, bet barjera samazina dažādu interešu un viedokļu pārstāvniecību. «Tās demokrātijas kļūst mazliet mazāk,» norāda A. Kaktiņš. «Pašvaldības risina saimnieciskas dabas jautājumus – kad cilvēki balso pašvaldību vēlēšanās, apsvērumu kopums ir diezgan atšķirīgs no tā, kāds tas, ir vēlot parlamentu. Cilvēkiem ir cita atskaites sistēma. Tādēļ man šķiet, ka pašvaldību vēlēšanās šī barjera būtu jāatceļ. Saprotams, ka politiķiem nepatīk šāds piedāvājums, jo ar šādu instrumentu var samazināt konkurenci no apakšas.»

A. Kaktiņš atgādina sen zināmo patiesību, ka demokrātija nav saimnieciski visefektīvākais varas modelis, taču pasaules vēsture pierādījusi, ka demokrātijas neefektivitāte īstermiņā ilgtermiņā transformējas «lielos ieguvumos sabiedrībai».

To, ka procentuālo barjeru noteikšana ļauj apšaubīt likumā noteikto – vēlēšanas ir proporcionālas –, atzīst arī politologs Ivars Ījabs. «No politikas teorijas viedokļa, proporcionālajā vēlēšanu sistēmā iegūstot 1% balsu, tu iegūsti vienu procentu no mandātiem,» skaidro politologs, kas atzīst – ieviestās barjeras proporcionalitāti vēlēšanās ierobežo. Taču viņš uzskata, ka diskutēt, vismaz pagaidām, pamats ir tikai par barjeras «augstumu».

I. Ījabs uzskata, ka barjeras atcelšana vai nesamērīga tās samazināšana draudētu ar pārāk nestabilām koalīcijām, kurās lēmumu pieņemšana būtu atkarīga no atsevišķiem deputātiem, bet tas daudz vairāk paaugstinātu korupcijas riskus.

Nekādus iemeslus barjeras atcelšanai nesaskata Rīgas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. «Domāju, ka barjera praksē ir pierādījusi – tā ir nepieciešama, bet arī ar visu barjeru Jūrmalā ir ievēlēts nesamērīgs skaits partiju, un mēs visi zinām, cik nestabilas ir Jūrmalas domes koalīcijas,» saka politiķis.

Viņš atzīst, ka barjeras atcelšana radītu lielāku pārstāvniecību dažādiem viedokļiem, bet tas traucētu pilsētas saimnieciskajai darbībai.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šobrīd ir izstrādājusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā par ātruma pārsniegšanu, un tos, visticamāk, tuvākajā laikā izskatīs Saeimā.

Pašlaik policija piemēro vienu soda veidu visiem pārkāpumiem no viena līdz divdesmit kilometriem stundā (km/h) virs atļautās normas: brīdinājumu (administratīvais sods) vai naudas sodu, nepiešķirot pārkāpumu uzskaites punktus.

«Ja tiks pieņemti grozījumi, būtiskākās izmaiņas būs šādas: fiksējot ar fotoradaru braukšanas ātruma pārsniegšanu, naudas sods būs jāmaksā tad, ja tas būs lielāks par 11 kilometriem stundā virs noteiktās normas,» skaidro CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe. Tāpat kā līdz šim – par to netiks piešķirti soda punkti. Bet, ja policija būs tā, kas konstatēs, ka autovadītājs braucis līdz desmit kilometriem stundā virs atļautās normas, tad autovadītājs saņems brīdinājumu, bet soda punktus – ne. Ja ātrums būs no 11 līdz 20 kilometriem stundā virs atļautā, ir iespējami varianti: vai nu brīdinājums, vai naudas sods, bet arī šajā gadījumā soda punktus nepiešķirs.

Nereti autovadītāji iebilst pret fotoradara uzrādīto ātrumu, uzskatot, ka tas ir neprecīzs. «Radaru pieļaujamā kļūda ir noteikta +3 km/h, ja ātrums ir līdz 100 km/h, un +3%, ja ātrums ir virs 100 km/h. Kļūda vienmēr tiek aprēķināta par labu vadītājam, proti, atņemta no fiksētā ātruma,» norāda Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Juberte.

Uz to, vai sods jāmaksā vainīgajam autobraucējam vai automašīnas īpašniekam gadījumos, ja pārkāpumu fiksējis fotoradars, atbilde ir īsa – īpašniekam. Ja pie stūres bijis kāds cits braucējs, Ceļu policija to neskaidro. Ja īpašniekam neizdodas piedzīt uzlikto sodu no vainīgā, viņam ir tiesības vērsties tiesā un mēģināt pierādīt, ka viņš nav bijis vainīgais. Ar fotoradariem fiksēto pārkāpumu sodi uzrādīsies CSDD bāzē, kamēr tie netiks apmaksāti.

Lai nebūtu netīkami pārsteigumi, autovadītāji jau laikus var noskaidrot, kur varētu atrasties radari, izpētot Valsts policijas mājaslapā ievietoto karti. Kartē tiek atzīmētas visas iespējamās vietas, kur viņus varētu nofotografēt. Vairākums šo pārvietojamo bildētāju gan izvietoti Rīgā un tās rajonā, turklāt nu jau vairākums autobraucēju ir ievērojuši vietas, kur tie ir visbiežāk. Šos tehniskos līdzekļus maina ik dienu, bet 30 no tiem ir mulāžas, kas gan jebkurā mirklī var pārtapt par funkcionējošiem radariem.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe

Tās laikā ikvienam interesentam būs iespēja ziņot par pārkāpumiem interneta vidē, saņemt psiholoģisku atbalstu gadījumos, ja zvanītājs cietis no prettiesiskām darbībām interneta vidē, kā arī uzdot jautājumus par interneta drošību.

Akcijas laikā var zvanīt un jautāt par dažādu problēmu un pārkāpumu veidiem virtuālajā pasaulē, tostarp emocionālo pazemošanu, saskarsmi ar pornogrāfiska satura materiāliem, seksuāla rakstura ziņu vai video saņemšanu, vardarbību vai saskarsmi ar ekstrēma satura materiāliem. Tāpat arī noteikti jāinformē par pedofilu aktivitātēm un finanšu krāpniecības gadījumiem.

Akcijas laikā palīdzību varēs saņemt arī cilvēki, kuriem iestājusies atkarība no interneta vai arī cilvēki, kuri vēlas uzzināt vairāk par droša kontakta veidošanas apsvērumiem sociālajos portālos u.tt.

Uzticības tālruni 116111 var sazvanīt katru darba dienu no plkst. 8:00 līdz 23:00, sestdienās no plkst. 8:00 līdz 22:00, bet svētdienās no plkst. 10:00 līdz 22:00.

Uzticības tālrunis ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

Avots: nra.lv