• Tweet

Asu Eiropas Savienības amatpersonu kritiku kārtējo reizi izpelnījusies Ungārija. Pirmdienas pievakarē šīs valsts parlaments, kurā dominē labējās partijas Fidesz deputāti, pieņēmis jaunus grozījumus konstitūcijā, ievērojami ierobežojot Konstitucionālās tiesas pilnvaras.

Domstarpības starp Budapeštu un Briseli pēdējo trīs gadu laikā, kopš Ungārijā pie varas ir premjerministrs Viktors Orbāns, uzliesmo regulāri.

V. Orbāna vadītais Fidesz turpina izmantot to, ka kopā ar nelielo Kristīgo demokrātu partiju valdošajai koalīcijai ir vairāk nekā pārliecinošs vairākums parlamentā, vēsta AP. Par grozījumiem konstitūcijā (starp citu, tā ir jau ceturtā reize, kad tiek grozīts valsts pamatlikums, kas stājās spēkā 2012. gadā) nobalsojuši 265 deputāti, 11 ir balsojuši pret, bet 33 atturējušies. Pirms balsojuma parlamenta sēžu zāli pameta lielākās opozīcijas partijas – sociālistu – deputāti, bet šīs partijas aktīvisti vakar no biroja balkona un saviem dzīvokļiem izkarināja melnus karogus, simboliski sērojot par demokrātijas sakāvi Ungārijā.

Valdošās partijas ierosinātie un deputātu apstiprinātie grozījumi ievērojami samazina Konstitucionālās tiesas tiesības. Turpmāk tai nebūs pilnvaru anulēt likumus, ja to pieņemšanu atbalstījušas vismaz divas trešdaļas parlamenta deputātu un tie iestrādāti konstitūcijā. Tāpat noteikts, ka tiesa, vērtējot parlamenta pieņemtos likumus, turpmāk nedrīkstēs iedziļināties to satu

rā – tai atļauts tikai izlemt, vai likumi pieņemti pareizi no procesuālā viedokļa. Parlamentā apstiprinātajiem konstitucionālajiem grozījumiem turpmāk veto nedrīkstēs uzlikt valsts prezidents – ja vien viņam nebūs iebildes pret procesuāliem jautājumiem, prezidenta pienākums būs šos likumus izsludināt. Vēl viens ne mazāk svarīgs aspekts – Konstitucionālajai tiesai vairs nebūs atļauts atsaukties uz lēmumiem, kas pieņemti pēdējo

20 gadu laikā, kopš pastāv šī institūcija. «Līdz ar to visa tiesas prakse tiek uzsākta faktiski no baltas lapas,» norāda Reuters.

Reuters uzsver, ka pēdējo gadu laikā Konstitucionālā tiesa faktiski bijusi vienīgā struktūra, kas spējusi pretoties V. Orbāna un Fidesz diktātam. Tā noraidījusi vairākus valdošās partijas virzītus un apstiprinātus likumus. Tiesai bijušas iebildes gan pret prezidenta vēlmi mainīt vēlētāju reģistra izveidošanas kārtību, gan pret likumu, saskaņā ar kuru bezpajumtniekus var sodīt par nakšņošanu sabiedriskās vietās, gan lēmumu, saskaņā ar kuru par budžeta līdzekļiem studējošo Ungārijas augstskolu absolventiem obligāti vairāki gadi jānostrādā dzimtenē pēc norīkojuma. Konstitucionālā tiesa arī iebildusi pret konstitūcijas normu, kurā ģimene definēta kā vīrieša un sievietes laulība, norādot, ka šis formulējums ir pārāk šaurs un diskriminē citus partnerību veidus. Pēdējās lielās domstarpības starp premjeru un tiesu izcēlās pagājušajā nedēļā, kad tiesa par nekonstitucionālu atzina valdības lēmumu, saskaņā ar kuru par 10% tika samazinātas energoresursu cenas patērētājiem – šo likumu apstrīdēja privātās enerģētikas kompānijas. «Tiesas lēmums ir skandalozs, un valdība šādu situāciju nepieņems. Mēs cīnīsimies, nāksim klajā ar jauniem priekšlikumiem un panāksim to, ka energoresursu cenas tiks samazinātas un bagātās kompānijas nopelnīs mazāk,» pirmdien, īsi pirms balsojuma par izmaiņām konstitūcijā paziņoja V. Orbāns. AFP norāda, ka viņš izmantojis ierasto paņēmienu, uzrunājot plašus elektorāta slāņus un uzsverot, ka valdība dara visu iespējamo, lai samazinātu iedzīvotāju tēriņus, bet traucē tieši tiesa.

Konstitūcijas grozījumos apstiprināti gan valdības likumi par studentiem un bezpajumtniekiem, tāpat norādīts, ka politiskās reklāmas turpmāk būs iespējams izvietot tikai valsts medijos, bet parlamentam piešķirtas tiesības lemt par reliģisko kopienu statusu, turklāt tam nebūs jāizskaidro savu lēmumu pamatojums. Valdošās koalīcijas politiķi gan centušies uzsvērt, ka grozījumi konstitūcijā ir galvenokārt tehniski, bet opozīcijas pārstāvji uzskata, ka tādējādi tiek paātrināts 2010. gadā uzsāktais uzbrukums Ungārijas demokrātiskajām struktūrām. Sociālistu partijas vadītājs Atila Mešterhāzi pirms balsojuma norādījis, ka V. Orbāna mērķis ir «atriebties Konstitucionālajai tiesai, studentiem, opozīcijas partijām un visiem pārējiem, kuri nerīkojas pēc valdības prāta». Bet Ungārijas Helsinku komitejas līdzpriekšsēdētāja Marta Pardavi ir pārliecināta, ka «vairs nav šaubu par Ungārijas konstitucionālo demokrātiju – tādas vienkārši nav».

Pirmdienas vakarā vairāki simti demonstrantu sarīkoja protesta akciju pie prezidenta Jānoša Ādera rezidences, aicinot viņu uzlikt veto grozījumiem, un atgādinot, ka pēc to stāšanās spēkā viņam šādas iespējas vairs nebūs.

AP gan norāda, ka prezidents, kas tiek uzskatīts par V. Orbāna sabiedroto, pašlaik atrodas vizītē Vācijā un atteicies komentēt grozījumus konstitūcijā. Reuters atgādina, ka protesta demonstrācijas vairākās Ungārijas pilsētās notika arī pagājušās nedēļas nogalē, taču īpaši masveidīgas tās neesot bijušas. «Ir skaidrs, ka neko daudz panākt mēs nespēsim. Tomēr esam atnākuši, jo tas tomēr ir labāk, nekā sēdēt mājās un neko nedarīt,» sarunā ar Reuters sacījis 23 gadus vecais protestētājs Benjamins Mārkušs. Viņš piebildis, ka opozīcija esot pārāk vāja un sašķelta, lai spētu pretoties premjera un viņa partijas diktātam.

Ungārijas valdošās partijas pozīciju nostiprināšana izraisījusi kārtējos aizrādījumus no ES amatpersonu puses. Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes kopīgajā paziņojumā teikts, ka apstiprinātie konstitūcijas grozījumi rada satraukumu par likuma varu un Eiropas demokrātijas standartiem Ungārijā. «Mēs sagaidām, ka Ungārijas varasiestādes sadarbosies ar Eiropas institūcijām, lai apspriestu izskanējušo satraukumu par šo grozījumu atbilstību Eiropas vērtībām un ES tiesību normām,» teikts paziņojumā, ko parakstījuši EK prezidents Žozē Manuels Barrozu un EP ģenerālsekretārs Tūrbjērns Jaglanns. Jāpiebilst, ka Ž. M. Barrozu pagājušonedēļ bija telefonsaruna ar V. Orbānu, kurā Ungārijas premjers tika aicināts atlikt grozījumu apstiprināšanu, līdz tiem savu vērtējumu dos Venēcijas komisija. Tomēr V. Orbāns ne tikai nav ieklausījies šajā lūgumā, bet arī kārtējo reizi pārmetis Briselei, ka tā jaucas Ungārijas iekšējās lietās.

Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Aleksanders Labsdorfs jau aicinājis EK izmeklēt «sistemātisko Eiropas vērtību pārkāpšanu», ko piekopj Ungārijas valdība. Reuters prognozē, ka gluži tāpat kā iepriekšējo domstarpību gadījumos (ES bija neapmierināta arī ar mediju un centrālās bankas neatkarības ierobežošanu Ungārijā), Brisele, visticamāk, draudēs ar Ungārijai paredzēto Eiropas fondu līdzekļu iesaldēšanu. Vēl pirms dažiem mēnešiem šķita, ka par labu instrumentu varēs izmantot Ungārijas vēlmi pēc starptautiskā aizdevuma, taču marta sākumā Ungārijas valdībai izdevās izvietot vērtspapīrus 3,25 miljardu dolāru vērtībā, un pašlaik tai aizdevums nav nepieciešams.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš