• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
08/01/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Eiropas Komisija (EK) gatavojas liberalizēt norēķinu karšu tirgu, kā vienu no iespējam apspriežot banku savstarpējas komisijas maksas samazināšanu.

Šis lēmums ietekmēs ne tikai bankas, bet arī tirgotājus un karšu lietotājus, jo no šīs komisijas maksas lieluma ir atkarīga tirgotājam piemērotā nodeva, ko savukārt ietver tirdzniecības uzcenojumā un kuru galarezultātā samaksā pircējs.

Maksājumu kartes ir visparastākais un visbiežāk lietotais elektroniskās maksāšanas instruments privātklientu maksājumos. Eiropas Savienībā ar kartēm tiek veikti trešā daļa maksājumu un šī tendence plešas plašumā. Arī Latvijā maksājumu kartes ir populārs norēķināšanās līdzeklis. Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka 2012. gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā strādājošās bankas bija izsniegušas 2,38 miljonus maksājumu karšu, un tās pieņem 20 730 tirdzniecības vietās. Pērn trešajā ceturksnī ar maksājumu kartēm veikti 33,026 miljoni pirkumu par kopējo summu 496 miljoni latu.

EK ir secinājusi, ka maksājumu karšu straujā izplatība nav veicinājusi ne karšu apkalpošanas izmaksu, ne starpbanku nodevu kritumu. «Šo maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas bieži ir neskaidras gan patērētājiem, gan tirgotājiem. Patērētāji reti apzinās pilnās izmaksas, tas ir, ne tikai tās izmaksas, kas tiem tieši jāmaksā, bet arī izmaksas maksājumu saņēmējiem – tirgotājiem, kuri savukārt savas darījumu izmaksas parasti ietver piedāvāto preču un pakalpojumu cenās.

Galarezultāts ir tāds, ka visiem patērētājiem vairāk jāmaksā par pirkumu, lai segtu, piemēram, karšu norēķinu reālās izmaksas,» teikts likumdošanas iniciatīvas apspriežamajā Zaļajā grāmatā ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu. Tas mudinājis EK uzsākt likumprojekta izstrādi, lai nodrošinātu lētus un drošus elektronisko maksājumu risinājumus. Kā vienu no iespējām apspriež starpbanku maksājumu nodevas samazināšanu.

EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga Neatkarīgajai skaidroja, ka starpbanku maksājumu nodevas Eiropas Savienībā regulē Maksājumu pakalpojumu direktīva. Pašlaik EK analizē dažādas iespējas, kā uzlabot etirdzniecību, lai tā kļūtu draudzīgāka maziem un vidējiem uzņēmumiem. «Griestu noteikšana starpbanku maksājumu nodevām ir tikai viena no iespējām, kā uzlabot šo tirgu, un tiek uzklausīti iesaistīto pušu viedokļi. Līdz ar to nav iespējams pateikt, vai EK piedāvās griestu ieviešanu vai ne, – to uzzināsim otrajā ceturksnī,» sacīja S. Jemberga.

Latvijā pieejamas apmēram 167 dažādas maksājumu kartes (gan norēķinu kartes, gan kredītkartes), liecina portāla gudriem.lv apkoptā informācija. Gada maksa par kartes lietošanu svārstās no 2 līdz 1500 latiem gadā, un tikai astoņām kartēm nav paredzēta gada maksa.

Taču tās nav vienīgās kartes izmaksas, kas ir jāsedz kartes lietotājam. Lai gan iepērkoties veikalā, par karšu apstrādi no pircēja neiekasē papildu maksu, tas nenozīmē, ka šis process neko nemaksā.

Banka, kas veikalā nodrošina iespēju norēķināties ar kartēm (ir uzstādījusi savus POS termināļus), maksā citām bankām par iespēju pieņemt maksājumus ar šo citu banku izdotajām kartēm. Savukārt no tirgotājiem banka, kas uzstādījusi POS termināļus, saņem maksu par karšu maksājumu apkalpošanu un POS termināļu izmantošanu.

Tirgotāji šo nodevu ierēķina preces uzcenojumā, un rezultātā par to samaksā pircējs.

Latvijā ar banku kartēm var norēķināties jau apmēram 20 gadus, un visus šos gadus iesaistītās puses – bankas un tirgotāji – paši noteica spēles noteikumus. Konkurences padome, izpētot šo tirgu, 2011. gadā secināja, ka īsti godīgi šie spēles noteikumi nav bijuši, un par aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksu par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlika šīm bankām naudas sodu kopumā 5,5 miljonu latu apmērā. KP norāda – lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. KP secināja, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem.

KP lēmumam nepiekrita 14 bankas un pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā tiesā. Vēl trīs no šīm bankām – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, A/s Norvik banka un a/s Citadele banka – piekrita mierizlīgumam un apņēmās samaksāt soda naudu, Neatkarīgo informēja Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova. Mierizlīgums paredz, ka bankas var maksāt samazinātu soda naudu. Pārējās bankas joprojām turpinās tiesvedību – šobrīd tajā tiek gaidīts pirmās instances tiesas spriedums, sacīja I. Kabanova.

***

VIEDOKĻI

Ivars Andiņš, Maxima Latvija preses sekretārs:

– Visticamāk, ka starpbanku maksājumu nodevas samazināšana, tāpat kā jebkuru tarifu samazināšana, atstātu pozitīvu ietekmi. Taču, lai prognozētu precīzāk, šobrīd ir par maz informācijas par iespējamām izmaiņām – ko tieši un par cik nodevu plānots samazināt.

Laura Podskočija, SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste:

– Kopumā iniciatīvu, kuras mērķis ir samazināt starpbanku komisijas maksu par maksājumiem ar karti, vērtējam pozitīvi. Taču, lai sniegtu plašāku komentāru, nepieciešams detalizētāk iepazīties ar konkrēto Eiropas Komisijas piedāvājumu. Rimi veikalos visā Latvijā klientiem ir iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm par jebkuru pirkumu – neatkarīgi no maksājuma summas.

Una Petrauska, zvērināta advokāte:

– Kaut arī mērķis ir cēls – vairot karšu izplatību un veicināt elektronisko maksājumu lietošanu, tomēr EK iecerētā pieeja – viens izmērs der visiem pilnībā piemirst par katra nacionālā tirgus individuālajām īpatnībām, kas piemīt katrai dalībvalstij, īpaši tādos mazos tirgos kā Latvija, kur katra mazāka izmaiņa var ieviest būtiskas sekas spēles nosacījumos. Turklāt šāda pieeja apliecina, ka EK neuzticas iesaistīto pušu (bankas, tirgotāji u. c.) spējai pašiem noteikt vispiemērotākos spēles nosacījumus, kaut arī līdzšinējā pieredze Latvijā rāda, ka mūsu tirgus funkcionē ļoti labi. Latvijas karšu maksājumu tirgus jau šobrīd ir ļoti attīstīts. Eiropā nav daudz valstu, kur teju katrā mazākajā veikaliņā, restorānā un taksometrā pieņemtu maksājumu kartes. Mēs kalpojam par piemēru citiem, tādēļ nav īsti saprotams iemesls, kādēļ būtu jāregulē, jāmaina un jālabo kaut kas, kas jau tāpat strādā un attīstās labi un kalpo citiem par piemēru.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

390 skatījumi




Video

Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli

16/04/2024

Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Ieviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā

16/04/2024

Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Braže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu

16/04/2024

Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...

Lasīt tālāk
Video

LIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji

15/04/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministra amatam izvirza diplomāti Baibu Braži

15/04/2024

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Specreisu lietā nožēloju tikai to, ka stāsts nav aizgājis par lietas būtību

15/04/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Nesen aizvadīta pēdējā darba nedēļa ārlietu ministram Krišjānim Kariņam. Atklātībā nākušie fakti par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu viņam kā premjeram komandējumos lidojot...

Lasīt tālāk
Video

Futbola federācijai nav skaidra plāna, kā finansēt stadionu Lucavsalā

15/04/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Latvijas Futbola federācija jau vairāk nekā 10 gadus meklē atbildi uz jautājumu, kur varētu atrasties nacionālais stadions. Līdz šim visi iesāktie projekti izgāzušies, jo vienmēr sastapušies...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ kļūs aukstāk, palaikam gaidāmi nokrišņi

15/04/2024

Šonedēļ ik palaikam gaidāms lietus, un, ieplūstot aukstākai gaisa masai, nedēļas otrajā pusē vietām nokritīs arī sniega pārslas. Pirmdiena lielā daļā valsts iesāksies ar mākoņainu...

Lasīt tālāk
Video

PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību

12/04/2024 | Autors: Publicitātes materiāls

Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā palaikam līs un pūtīs brāzmains vējš

12/04/2024

Turpmākajās dienās Latvijā būs pavasarīgi silts, termometra stabiņš nepārsniegs +15° atzīmi, palaikam līs un pūtīs brāzmains vējš. Piektdienas naktī debesis aizklās bieza mākoņu...

Lasīt tālāk