Piektdien, 6.janvārī, klātesot kultūras ministrei Žanetei Jaunzemei-Grendei, būvējamajā Austrumlatvijas reģionālajā daudzfunkcionālajā centrā Rēzeknē tiks svinēti spāru svētki. Pasākumā plkst. 12.00 piedalīsies arī Rēzeknes pilsētas domes vadība un speciālisti, projekta sadarbības partneri, būvnieki un būvuzraugi. Aicināti arī masu mediju pārstāvji.
Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle jeb Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs. Tas ir viens no pilsētas drosmīgākajiem realizējamiem projektiem. Šobrīd ēkā jau var apjaust telpu izvietojumu un iztēloties kā šeit izskatīsies. Pašreizējās aplēses liecina, ka centra būvdarbi noslēgsies šā gada vasarā.
Ir veiksmīgi pabeigta ēkas pamatu un ārējo inženiertīklu izbūve, veikta Mazās zāles betonēšana, turpinās darbs pie Lielās zāles celtniecības, kā arī ēkai piegulošās teritorijas labiekārtošanas, noslēgušies piektā un sestā stāva betonēšanas darbi.
Reģionam nozīmīgā kultūras būve iecerēta kā daudzfunkcionāls objekts, kurā ir divas akustiskās koncertzāles (viena no tām būs piemērota kino demonstrēšanai), telpas un aprīkojums semināru un konferenču rīkošanai, telpas profesionālajam orķestrim, Dzimtsarakstu nodaļai, kafejnīcai. Pašvaldības uzsver, ka centra izbūve paver iespējas ne tikai uzlabot kultūrpakalpojumu klāstu reģionā, tas ir arī viens no veidiem, kā veicināt investīciju piesaisti pilsētai. Latgaliešiem daudzfunkcionālā koncertzāle dos iespēju baudīt dažādus mākslinieciski augstvērtīgus pasākumus.
Jau ziņots, ka Rēzeknē uzsākta Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība, piesaistot ES fondu un valsts līdzfinansējumu. Būvniecības darbus par 10,5 miljoniem latu veic konkursa kārtībā izraudzītais uzņēmums „ARČERS”, tā pamatā ir SIA „Vizuālās modelēšanas studijas” izstrādātais projekts ar devīzi „Zīdaste”.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) izveidotā krīzes komanda šī gada 9.janvārī dosies uz Krāslavu, lai sniegtu psiholoģisko palīdzību septiņu traģiskajā autoavārijā bojāgājušo jauniešu ģimenēm, skolasbiedriem un pedagogiem.

Pašlaik psihologi apkopo nepieciešamo informāciju, lai varētu sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu. Konsultāciju laikā krīzes komanda informēs bojāgājušo jauniešu ģimenes, skolasbiedrus un pedagogus par turpmāko iespējamo psiholoģisko un emocionālo palīdzības saņemšanu.

Atgādinām, ka krīzes komanda tika izveidota 2009. gada nogalē, lai sniegtu bezmaksas psiholoģisko atbalstu bērniem ārkārtas krīzes situācijā visā Latvijas teritorijā. Krīzes komandā ir 5 psihologi un 5 Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori, kas ir speciāli apmācīti šim darbam.

Komanda tika izveidota, jo pašvaldībās krasi samazinājās atbalsta personāls, kas varētu nekavējoties reaģēt krīzes situācijās. Komandas darbības pieredze rāda, ka neatliekama psiholoģiskā palīdzība ir nepieciešama ne tikai bērniem, bet arī pedagogiem, tuviniekiem un citiem pieaugušajiem, kas ir iesaistīti traģēdijās.

Pērn krīzes komandas psihologi snieguši palīdzību 16 gadījumos, tādējādi nodrošinot atbalstu 296 bērniem, 49 pedagogiem, 8 vecākiem un 4 organizāciju darbiniekiem.

Kopumā kopš 2009.gada palīdzība sniegta 31 gadījumā, nodrošinot psiholoģisko atbalstu 658 bērniem, 145 pedagogiem, 39 vecākiem un 4 organizāciju darbiniekiem.

Krīzes situācijas, kad iespējams saņemt krīzes komandas speciālistu palīdzību, ir tādi negadījumi, kuros iesaistīti vai cietuši bērni, piemēram, dabas katastrofas, transporta negadījumi, nelaimes gadījumi masu pasākumos, ugunsgrēki, seksuāla vardarbība, fiziski ievainojumi, smagi mantiski nodarījumi, pieaugušajiem – bērna nāve, bērna pašnāvība, slepkavība u.tml.

Ja ir noticis kritisks negadījums ar bērniem un nepieciešama minētās komandas palīdzība, darba laikā var zvanīt uz inspekcijas tālruni 67359128 vai uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116 111, kurš darba dienās strādā no 08:00 līdz 23:00, sestdienās no 08:00 līdz 22:00, bet svētdienās – no 10:00 līdz 22:00.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība parakstījusi sadarbības līgumu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Jēkabpils Uzņēmēju biedrību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, lai veicinātu pilsētas izaugsmi.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs norāda: vairākus gadus ir mēģināts saliedēt sociālos partnerus, tagad var izteikt gandarījumu, ka ir izdevies vienoties par aktīvu sadarbošanos visām iesaistītajām pusēm. «Lai realizētu mērķus pilsētas labklājības veicināšanai, nepieciešami domubiedri, un tie ir šie sociālie partneri, taču jāsaprot, ka rezultāts būs tikai tad, ja paši būsim aktīvi un kopīgi veidosim dialogu, tādēļ aicinu aktīvi iesaistīties pilsētas nākotnes plānu izstrādē, lai pilsēta varētu veiksmīgi attīstīties,» sacīja L. Salcevičs. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča savukārt sacīja: «Bieži aizmirstam, ka svarīgākais ir sarunāties un vienoties, tādēļ šis līgums ir solis uz savstarpēju līdzdarbošanos. Pašvaldībām, ņemot vērā valdības lēmumus, nākamie gadi būs ļoti grūti, tādēļ būtiski ir saskaņot un vienoties par principiem, kādas būs Jēkabpils prioritātes nākotnē.» Jēkabpils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētāja Ilona Studāne, kas pārstāv Jēkabpils vietējos uzņēmējus, sacīja, ka ar lielu prieku un cerībām raugās uz šo dokumentu un cer, ka tas dos iespēju arī uzņēmējiem aktīvi iesaistīties pilsētas attīstības veidošanā un nākotnē Jēkabpils būs tā vieta, kur arvien vairāk iedzīvotāji izvēlēsies palikt un dzīvot.

Līdzdarbības līguma mērķis ir saskaņota un Jēkabpils pilsētas interesēm atbilstoša problēmu risināšana sociālajos, nodarbinātības, teritoriālās plānošanas, infrastruktū-ras uzlabošanas un ekonomiskajos jautājumos, kas veicinātu uzņēmējdarbī- bu attīstību un sociālo stabilitāti.

Avots: nra.lv

Rīgas ielas rekonstrukcija Jēkabpilī uzjundījusi diskusijas par Otrajā pasaules karā kritušo karavīru pārbedīšanu, kas ļautu novākt arī daļai jēkabpiliešu netīkamo uz postamenta kapavietā uzmontēto padomju armijas lielgabalu.

Jautājumu par Rīgas ielas malā esošā lielgabala demontāžu un apbedījumu pārvietošanu Jēkabpils dome, sabiedrības daļas skubināta, visai negribīgi risina jau vairāk nekā desmit gadu, taču reālas darbības nav joprojām.

Pamudina ielas remonts

Rosinājumu beidzot sākt rīkoties Jēkabpils Latviešu biedrība saskata pašlaik notiekošajā Rīgas ielas rekonstrukcijā un ir nosūtījusi pašvaldībai, Kultūras ministrijai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vēstuli, aicinot izskatīt iespēju Rīgas ielā apbedītos kritušos karavīrus pārbedīt Brāļu kapos Varoņu ielā un aizvākt no kara laikiem palikušo lielgabalu. Vēstulē minēts: «Latviešu biedrība uzskata, ka Otrā pasaules kara laikā kritušie 22. krievu armijas artilērijas pavēlnieks ģenerālmajors S. Kuprijanovs un 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkveži G. Šarikalovs un S. Gazejevs ir pelnījuši atdusēties mūžīgā mierā Brāļu kapos, nevis Rīgas ielas malā, kur valda dzīva satiksme. Tā ir necieņas izrādīšana cilvēkiem, kuri karā zaudējuši savas dzīvības.» Jēkabpils Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Grīnberga aicina Rīgas ielas malā esošo lielgabalu pārvietot uz citu vietu, uzskatot, ka tam nav nekādas kultūrvēsturiskas vērtības. «Tā ir varmācība, ieroču spēka demonstrēšana. Lielgabals kā jebkura vēstures liecība varētu atrasties piemērotākā vietā,» norāda M. Grīnberga.

Jāizrāda cieņa

Kā Neatkarīgajai skaidro Jēkabpils domes arhitekte Laura Krastiņa, visas puses saprot, ka karavīru apbedījumiem atrasties ielas malā ir necienīgi, turklāt līdzās ielas rekonstrukcijas laikā zemē tiek likta siltumtrase un netālu Krustpils saliņas brīvdabas estrādē notiek skaļi izklaides pasākumi. Pašvaldībā jau bijusi tikšanās ar Brāļu kapu komitejas pārstāvi Eiženu Upmani. Tiek vākti pārapbedīšanai nepieciešamie materiāli un dokumenti, tiek meklēta vieta apbedījumiem. Kā bilda L. Krastiņa, minētais jautājums tiks risināts sadarbībā ar Krievijas vēstniecību, jo šis objekts iekļauts sarakstā, par ko Latvijas un Krievijas valdības vienojušās kā par tādiem, kam piešķirams apbedījuma statuss, kādēļ pārbedīšana un lielgabala demontāža nevar notikt bez vienošanās augstāko amatpersonu līmenī. Savulaik Krievijas Federācijas vēstniecības pārstāvji, viesojoties Jēkabpils domē, neiebilduši pret pārbedīšanu un atzinuši, ka tas būtu loģiski, taču arī norādījuši uz atsevišķas vienošanās nepieciešamību. Diemžēl pagājuši vairāki gadi, sarunas augstākā līmenī tā arī nav notikušas un lielgabala lieta iestrēgusi atkal. Tajā pašā laikā jēkabpilieši prāto, ka varbūt zem lielgabala apbedījumu nemaz nav, un arī starpvalstu vienošanos ar tur iekļauto Jēkabpils objektu neviens neesot redzējis.

Militāristi palīdzēs

Jēkabpils dome ir saņēmusi arī kultūras ministres Sarmītes Ēlertes vēstuli, ka 2010. gada 3. jūnijā ir pieņemti grozījumi likumā Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Ministre raksta, ka rūpes par Krievijas apbedījumiem nodotas biedrībai Brāļu kapu komiteja, bet koordinējošās funkcijas veikšana uzticēta Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai, savukārt Krievijas un Latvijas attiecību jautājumi ir Ārlietu ministrijas kompetencē. S. Ēlerte par to esot informējusi aizsardzības ministru Ati Pabriku un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, rosinot organizēt tikšanos augstāko valsts amatpersonu līmenī, pieaicinot biedrības Brāļu kapu komiteja pārstāvjus, – stāsta Jēkabpils pilsētas galvenā arhitekte I. Buka.

Avots: nra.lv