Jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem aicināti reģistrēties un sākt priekšvēlēšanu kampaņu, lai kļūtu par 2012.gada Jauniešu Saeimas deputātiem. 100 pārliecinošāko, interneta balsojumā lielāko atbalstu guvušo ideju autori aprīļa beigās pulcēsies Saeimā, lai no Saeimas tribīnes ar vienaudžiem diskutētu par sev aktuālām tēmām. Personīgā līdzdalība un pieredze ļaus jauniešiem labāk iepazīt parlamenta ikdienas darbu un izprast politiskos procesus parlamentārajā demokrātijā.

„Jauniešu ceļš uz Jauniešu Saeimu būs līdzīgs kā ikviena deputāta ievēlēšana Saeimā. Vispirms šis ceļš sākas ar iesaistīšanos, savu ideju un spēju pierādīšanu domubiedriem. Tālāk idejas tiek pakļautas sabiedrības vērtējumam caur Saeimas vēlēšanām,” raksturo Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. „Jauniešiem gūtā pieredze, gan piedaloties Jauniešu Saeimas vēlēšanās, gan arī niansēti iepazīstot parlamentārā darba ikdienu, būs vērtīgs ieguldījums ceļā uz nākotnes profesionālo izaicinājumu virsotnēm,” pauž Solvita Āboltiņa.

Pieteikties projektam un balsot par idejām var Jauniešu Saeimas oficiālajā mājaslapā www.jauniesusaeima.lv līdz 18.martam. Reģistrēties dalībai projektā, kā arī balsot par jauniešu piedāvātajām idejām var ikviens portāla Draugiem.lv lietotājs.

100 jaunieši, kuru idejas interneta balsojumā gūs visvairāk balsu, kļūs par Jauniešu Saeimas deputātiem. No jauniešu idejām taps deklarāciju projekti, ar kuriem jaunie deputāti strādās Jauniešu Saeimas dienā, radot vienotu noslēguma dokumentu, kas apkopos Latvijas jauniešu šī gada prioritātes. Jauniešiem būs iespēja mācīties pierādīt savas idejas pamatotību, tās ieviešanas nepieciešamību un meklēt kompromisus.

Projekta centrālais notikums būs 27.aprīlī, kad ievēlētie 2012.gada Jauniešu Saeimas deputāti sanāks Saeimas namā.

Jauniešu Saeimas deputāti 27.aprīlī strādās četrās komisijās: Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Eiropas lietu komisijā.

Komisijas vadīs Saeimas deputāti – komisiju priekšsēdētāji – kopā ar līdzpriekšsēdētājiem no jauniešu vidus. Jaunieši arī izveidos Saeimas Prezidiju, kas apstiprinās Jauniešu Saeimas sēdes darba kārtību. Sēdi vadīs Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

„Lai saprastu, ka starpnacionālajās attiecībās kaut kas nav kārtībā, nebija jārīko šis provokatīvais referendums. Ar simts reizes mazākiem līdzekļiem varēja veikt kvalitatīvu socioloģisko pētījumu,” pauž topošās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Vērtējot referenduma rezultātus, komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka rezultāti ir interpretējami ļoti dažādi, un tas ir sliktākais, kas notiek – turpinās cīņa par rezultātu interpretēšanu. Tās ir divas dažādas lietas – cienīt krievus un krievu valodu vai piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu, norāda I.Latkovskis.

„Problēma, kas sabiedrībā saskatāma jau 20 gadus – mums ir grūti atrast vērtības, kas mūs vieno – vai mums ir vienāds skatījums uz to, kas mēs esam pašlaik un kur mēs redzam savu valsti nākotnē,” pauž I.Latkovskis.

Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka būtu nepieciešams kvalitatīvs pētījums, lai skaidri definētu, kas tad īsti ir pamatā krievu neapmierinātībai ar dzīvi Latvijā. „Šobrīd gan no tautas, gan no politiķu puses dzirdam diezgan vispārīgus un pretrunīgus apgalvojumus. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai jārunā ar integrācijas institūcijām par iespējām organizēt tādu pētījumu. Jo īpaši sarežģīts ir Latgales jautājums,” atzīst I.Latkovskis

Kā svarīgākos sabiedrības saliedētības jautājumus, pie kuriem strādās komisija, I.Latkovskis norāda nepieciešamību bērniem jau no mazām dienām apgūt latviešu valodu un kultūru, attīstīt mazākumtautību kultūru, tāpat nodrošināt labvēlīgākas iespējas mācīties latviešu valodu.

Pēc I.Latkovska domām ir svarīgi celt Latvijas pilsonības prestižu. Katram Latvijas iedzīvotājam jābūt pieejamai Latvijas pilsonībai, tur nevajag likt nevajadzīgus šķēršļus. Taču nedrīkst arī atteikties no elementārām prasībām. Kā līdzību komisijas priekšsēdētājs min prasības autovadītāju apliecības ieguvējiem, kuriem jāatbilst noteiktām prasībām, jo kā gan citādi viņi varētu būt droši ceļu satiksmes dalībniekiem. Tāpat arī pilsoņi ir vienotas valsts satiksmes dalībnieki.

Saeima ir nobalsojusi par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī, kas paredz Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidot par Sabiedrības saliedētības komisiju. Komisijas jaunais nosaukums stāsies spēkā sākot ar šī gada aprīli.

Avots:  Saeimas Kanceleja

Šodien, 15.februārī, par godu Latvijas konstitūcijas pieņemšanas 90.gadadienai tiks atklāta tematiska izstāde „Latvijas Republikas Satversmei – 90”.

Izstādi atklās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas Prezidija locekļi. Svinīgajā pasākumā aicināti piedalīties arī Ēnu dienas Saeimā dalībnieki.

Izstādē atspoguļots Satversmes tapšanas process un Satversmes turpmākā attīstība mūsu valstij svarīgos brīžos. Tāpat izstādē būs aplūkojams hronoloģisks Satversmes vēsturiskās attīstības pārskats kopš tās izstrādāšanas pirmsākumiem līdz pēdējiem grozījumiem, kas veikti 2009.gada aprīlī.

Ekspozīciju veido vēsturiskas fotogrāfijas un grāmatas, kā arī citi materiāli no Saeimas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondiem. Liela daļa no šiem materiāliem pēc izstādes slēgšanas interesentiem būs pieejami Saeimas bibliotēkā.

Latvijas Republikas pamatlikumu jeb Satversmi izstrādāja un pieņēma Satversmes sapulce 1922.gada 15.februārī tās priekšsēdētāja Jāņa Čakstes vadībā. Konstitūcija stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī. Pēc 1934.gada 15.maija valsts apvērsuma Satversmes darbība tika apturēta, bet ne atcelta. 1941.gada 17.jūnijā Latvija tika okupēta un prettiesiski iekļauta PSRS sastāvā.

Satversmes atjaunošanas posms iesākās 1990.gada 4.maijā, kad Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, nosakot, ka Latvijas valsts un tās Satversme savu darbību de iure nav pārtraukusi.

1991.gada 21.augustā Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, nosakot, ka mūsu valsts valstisko statusu nosaka 1922.gada 15.februāra Satversme. Tādējādi līdz ar Latvijas valstiskās suverenitātes pilnīgu atjaunošanu sākās ceļš uz pilnīgu Satversmes atjaunošanu.

Atjaunotā Satversme pilnā apjomā stājās spēkā 1993.gada 6.jūlijā, kad sanāca 5.Saeima, un kopumā tā grozīta vienpadsmit reizes – pēdējo reizi grozījumi Satversmē izdarīti 2009.gada 8.aprīlī, kad valsts pamatlikumā iekļauta iespēja vēlētājiem atsaukt Saeimu.

Apjomīgākos grozījumus Satversme piedzīvoja 1998.gada oktobrī, kad konstitūcija tika papildināta ar jaunu nodaļu par cilvēka pamattiesībām.

Izstāde „Latvijas Republikas Satversmei – 90” Saeimas namā būs apskatāma līdz 29.februārim.

Avots: nra.lv

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš pauž gandarījumu, ka pēc diskusijas Saeimas komisijās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pieņēmis lēmumu pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA). Komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka pirms nolīguma ratifikācijas jābūt visaptverošai diskusijai par ACTA.

„Man ir patiess gandarījums, ka ir sadzirdētas Saeimas Ārlietu komisijas un Cilvēktiesību komisijas organizētajās diskusijās sabiedrības pārstāvju paustās bažas par ACTA nolīguma varbūtējo ietekmi uz interneta lietotāju privātumu,” norāda O.Kalniņš.

Ņemot vērā plašo rezonansi, kādu sabiedrībā izraisījusi plānotā Latvijas pievienošanās ACTA nolīgumam, Saeimas Ārlietu komisija un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl pirms līguma iesniegšanas Saeimā rīkoja ACTA veltītas diskusijas ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem.

„Diskusijās pārliecinājāmies, ka sabiedrībā valda neizpratne un bažas par ACTA nolīguma būtību un iespējamajiem pamatbrīvību apdraudējumiem,” norāda komisijas priekšsēdētājs.

„Līdz ar to steigai ar ACTA ratifikāciju nav nekāda pamata – vispirms jāatbild uz sabiedrības uzdotajiem jautājumiem un jārīko plaša diskusija par šo būtisko starpvalstu līgumu. Pat ja sabiedrības pārstāvju bažām nav pamata, tās pienācīgi jāuzklausa un jāsniedz atbildes,” uzsver O.Kalniņš.

Lai vēl pirms izskatīšanas Saeimā uzklausītu pēc iespējas vairāk iesaistīto pušu viedokļus par Latvijas pievienošanos Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA), Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 1.februārī, uz sēdi aicinājusi atbildīgo valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

„Ņemot vērā plašo rezonansi, kādu sabiedrībā izraisījusi plānotā Latvijas pievienošanās tā dēvētajam pretpirātisma ACTA nolīgumam, rītdienas sēdē vēl pirms dokumenta iesniegšanas Saeimā vēlamies uzklausīt dažādu ekspertu viedokļus šajā jautājumā,” norāda komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka Saeimā atbildīgā par šī nolīguma ratifikācijas procesu būs Ārlietu komisija, līdzīgi kā tas ir ar citiem starptautiskiem līgumiem, tādēļ komisijas deputātiem jau laikus jāiegūst pēc iespējas plašāka informācija par ACTA nolīgumu.

„Lai arī rītdienas sēdē par šo jautājumu komisija nekādu lēmumu vēl nepieņems, tomēr būtiski ir sākt diskusiju, ļaujot viedokli un bažas paust arī nevalstiskā sektora un profesionālo asociāciju pārstāvjiem,” uzsver O.Kalniņš.

Komisijas sēdē aicināti piedalīties pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas, kā arī sociālo mediju aktīvisti, kuri aktīvi iestājas pret ACTA līgumu.

Avots:  Saeimas Kanceleja

Šodien Saeimas Juridiskās komisijas vadībā sāksies darba grupas izveide, kas strādās ar plašu izmaiņu veikšanu Latvijas Republikas Satversmē.

Darba grupa paralēli vērtēs gan jautājumu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, gan iniciatīvu par fiskālās disciplīnas definēšanu konstitūcijā, gan arī analizēs ierosmi aizliegt tautas nobalsošanu par nacionālas valsts pamatvērtībām, piemēram, valodu, demokrātiju un teritoriālo nedalāmību.

To sarunā ar Neatkarīgo atzina Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne.

Politiķe uzsvēra, ka darba grupā izskatāmie priekšlikumi ir ļoti būtiski un skar valstiskuma pamatprincipus, tādēļ deputātiem būšot jāstrādā ar vislielāko atbildību. I. Čepāne arī piebilda, ka, ņemot vērā jautājumu nopietnību, viņa Saeimas partijas ir aicinājusi darba grupai deleģēt politiķus ar juridisko izglītību vai vismaz lielu pieredzi parlamentā. Pašlaik Saeimas frakcijas jaunveidotajai darba grupai pieteikušas Ilmu Čepāni un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu no Vienotības, juristus Andreju Elksniņu un Ņikitu Ņikiforovu no Saskaņas centra, kādreizējo tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un valodnieci Vinetu Poriņu no Nacionālās apvienības, kā arī Ivetu Griguli un kādreizējo labklājības ministri Ilonu Jurševsku no zaļzemniekiem. Zatlera Reformu partiju darba grupā varētu pārstāvēt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis un tiesību doktore Inese Lībiņa-Egnere, tikmēr neatkarīgo deputātu grupa savus kandidātus vēl nav pieteikusi. I. Čepāne gan izteica nožēlu, ka nebūt ne visi partiju izvirzītie politiķi ir ar atbilstošu izglītību, tādēļ Juridiskās komisijas vadītāja aicināšot uz sēdēm arī plašu konstitucionālo ekspertu loku.

Pirms nedēļas Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ieceri labot Satversmes 73. pantu, nosakot, ka «tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus». Ar šo ierosmi ZZS vēlas skaidri definēt, ka tādas konstitucionālās vērtības kā valoda, karogs, himna, teritorija u. tml. ir negrozāmas. Kā zināms, šādas politiskās aktivitātes saistītas ar 18. februārī gaidāmo referendumu, kurā vēlētājiem būs jāpauž attieksme pret divvalodības ieviešanu Latvijā. Tāpat jāatgādina, ka Satversmes tiesa noraidīja Saeimas deputātu ierosmi iesaldēt referendumu, līdz likumdevēji paudīs striktu attieksmi pret konstitucionālo pamatvērtību negrozāmību. Tikmēr Saeima vakar noraidīja ZZS iniciatīvu, kas paredzēja Satversmes tiesai (ST) piešķirt tiesības vērtēt, vai tautas nobalsošanai virzītais Satversmes grozījumu projekts neapdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus. Pēc likumprojekta iesniedzēju ieskata, tieši Satversmes tiesa varētu kvalificēti un autoritatīvi izvērtēt, vai kāds tautas nobalsošanai virzāms jautājums primāri garantē tautai tiesības piedalīties likumdošanas procesos vai tomēr neatbilst konstitucionālajām vērtībām.

Avots: nra.lv

Otrdien, 24.janvārī Saeimā norisināsies kopīga Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde, kurā deputāti ar atbildīgajām amatpersonām diskutēs par alkoholisma ierobežošanas politiku Latvijā.

Sēde sasaukta, atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības vēstuli, kurā ziņots par būtiskākajām ar alkohola izplatību saistītajām problēmām – bērnu un jauniešu alkoholismu, alkohola kontrabandas tirgus palielināšanos, kā arī ar nelegālā alkohola izplatību un lietošanu, kas ik gadu prasa vismaz 150 cilvēku dzīvības un kura lietošanas seku ārstēšana izmaksā vairākus tūkstošus latu dienā no nodokļu maksātāju naudas.

Sēdē aicinātas piedalīties arī Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas atbildīgās amatpersonas, lai ziņotu par paveiktajiem un plānotajiem pasākumiem alkoholisma un nelegālā alkohola aprites ierobežošanai.

Avots: nra.lv

Gandrīz pusei Saeimas deputātu izveidoti konti mikroblogu vietnē Twitter. Šādu publicitātes veidu izvēlējušies vairāk nekā 40 Saeimas deputāti, liecina Saeimas frakciju sniegtā informācija.

No politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas Tviterī pārstāvēti deputāti Andrejs Klementjevs (@Klementjevs), Andrejs Elksniņš (@AndrejsElksnins) Ņikita Ņikiforovs (@Nikitich) un Vladimirs Reskājs (@VladimirReskajs).

Savukārt no Zatlera Reformu partijas frakcijas Tviterī privātie konti ir deputātiem Valdim Zatleram (@VZatlers), Valdim Liepiņam (@valdisliepins6), Jurim Viļumam (@jureits), Romualdam Ražukam (@RomualdsRazuks1) un Ingai Bitei (@IngaBit).

No frakcijas „Vienotība” Tviterī privātie konti izveidoti deputātiem Aleksejam Loskutovam (@Loskutovs), Dzintaram Zaķim (@DzintarsZakis), Lolitai Čigānei (@Lolita_Cigane), Edvardam Smiltēnam (@EdvardsSmiltens), Arvilam Ašeradenam (@Aseradens), Andrim Buiķim (@AndrisBuikis), Ingmāram Čaklajam (@IngmarsCaklais), Andrejam Judinam (@AndrejsJudins), Ojāram Kalniņam (@Ojars_E_Kalnins), Rasmai Kārkliņai (@RKarklina), Ainaram Latkovskim (@A_Latkovskis), Atim Lejiņam (@AtisLejins) un Jānim Reiram (@JanisReirs).

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakciju Tviterī pārstāv deputāti Einars Cilinskis (@EinarsCilinskis), Raivis Dzintars (@RaivisDzintars), Raivis Blumfelds (@RBlumfelds), Jānis Dombrava (@janisdombrava), Kārlis Krēsliņš (@kazus130445), Ilmārs Latkovskis (@IlmarsLat), Imants Parādnieks (@Paradnieks), Vineta Poriņa (@VinetaPorina), Dzintars Rasnačs (@DzintarsRasnacs) un Dāvis Stalts (@Stalts).

No Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas Tviterī ir deputāti Iveta Grigule (@IvetaGrigule), Raimonds Vējonis (@Vejonis), Ilona Jurševska (@IlonaJursevska), Uldis Augulis (@uldisaugulis), Kārlis Seržants (@SerzantsKarlis), Augusts Brigmanis (@ABrigmanis).

Savus kontus Tviterī izveidojuši arī Saeimas neatkarīgo deputātu grupas deputāti Jānis Upenieks (@UpenieksJanis), Elīna Siliņa (@Silina_Elina), Viktors Valainis (@ViktorsValainis), Klāvs Olšteins (@KlavsOlsteins) un Jānis Junkurs (@JanisJunkurs).

Tāpat kopš 2009.gada Tviterī izveidots un plašu sabiedrības interesi ieguvis arī Saeimas oficiālais konts @Jekaba11. Vairāk nekā 3700 sekotāju vidū ir gan privātpersonas un nevalstiskās organizācijas, gan plašsaziņas līdzekļi un valsts un pašvaldību iestādes.

Avots: nra.lv

Saeima sākusi darbu pie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātajām izmaiņām Satversmē, lai noteiktu konstitucionālās vērtības – tostarp valodu – kā negrozāmas.

Par piedāvātās diskusijas sākšanu šorīt nobalsoja 78 deputāti, pret bija četri, bet trīs – atturējās.

Jāatgādina, ka ZZS rosinājusi veit izmaiņas Satversmes 73.pantā, nosakot: “Tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus”.

Satversmes izmaiņas skatīs visas Saeimas komisijas.

Avots: nra.lv