Vakar, 16.februārī, uzsākot pirmo darba vizīti Polijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš kā pirmo apmeklēja Varšavas Universitāti, kur tikās ar tās rektori profesori Katažinu Čalasiknsku-Macukovu, kā arī Baltu filoloģijas katedras pasniedzējiem un studentiem.

Valsts prezidents pateicās Varšavas Universitātes vadībai un klātesošajiem Poznaņas Universitātes Baltoloģijas nodaļas pārstāvji par piedāvāto iespēju šajās augstskolās studēt latviešu valodu, kā arī iegūt bakalaura un maģistra grādu baltistikas specialitātē. “Man ir prieks, ka šodien Varšavas un Poznaņas universitātes ir starp tām nedaudzajām augstākās izglītības mācību iestādēm, kur ārvalstīs iespējams apgūt latviešu valodu akadēmiskā līmenī. Es patiesi augstu vērtēju katras šādas programmas ieguldījumu latviešu valodas stiprināšanā un popularizēšanā,” uzrunā mācībspēkiem un studentiem teica Andris Bērziņš. “Esmu lepns, ka arī Latvijā Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā akadēmisko bakalaura studiju apakšprogrammu Starpkultūras sakari Latvija-Polija,” piebilda Valsts prezidents.

Vienlaikus Valsts prezidents izteica pateicību visiem Varšavas Universitātes darbiniekiem un studentiem par nenovērtējamo ieguldījumu līdz šim lielākās “Latviešu – poļu vārdnīcas” tapšanā, kura tika svinīgi prezentēta Baltistikas zāles atklāšanas ceremonijas laikā 2011. gada nogalē.

Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas un Polijas likteņi gadsimtiem ilgi ir bijuši cieši saistīti, mūsu valstis ir piedzīvojušas un pārdzīvojušas līdzīgus vēstures izaicinājumus, tāpēc šodien mūs vieno īpašas saites un kopīgi mērķi: “Mūsu valstu attiecības raksturo konstruktīva un intensīva sadarbība politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un izglītības jomā. Latvija uzskata Poliju par svarīgu reģionālo spēlētāju un ļoti nozīmīgu stratēģisko partneri starptautiskajā līmenī, ar kuru vēlamies turpināt padziļināt sadarbību,” teica Valsts prezidents.

Universitātes apmeklējuma noslēgumā Valsts prezidents abu augstskolu mācībspēkiem pasniedza grāmatu dāvinājumu, kā arī apsveica Varšavas Universitāti ar iegūto atzinību kā 2010./2011. mācību gada labākajai Polijas universitātei.

Kopumā Polijā latviešu valodu šobrīd studē vairāk kā simts studentu. Varšavas Universitātē apgūstot baltisktiku studenti apgūst arī Baltijas vēsturi, kultūru un literatūru. Savukārt Poznaņas Universitātē studenti savos pētnieciskajos darbos koncentrējas uz valodas zinātnes studijām.

Avots: nra.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš no 16. līdz 18.februārim darba vizītē apmeklēs Polijas Republiku, kuras laikā tiksies ar Polijas Republikas prezidentu Broņislavu Komorovski (Bronisław Komorowski), Polijas Republikas premjerministru Donaldu Tusku (Donald Tusk), apmeklēs Varšavas universitāti, bet Krakovā atklās Latvijas Republikas goda konsulātu.

16.februārī Valsts prezidentam paredzētas divpusējās tikšanās ar Polijas Republikas prezidentu Broņislavu Komorovski, kuras laikā paredzēts pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības.

Valsts prezidents apmeklēs Varšavas universitātes Polonistikas fakultāti, kur tiksies ar Varšavas universitātes un Poznaņas universitātes Baltistikas katedru pasniedzējiem un studentiem, kā arī ar Latvijas studentiem, kas mācās Varšavas universitātē.Šī ir viena no nedaudzajām Eiropas augstskolām, kur iespējams studēt latviešu valodu.

Paredzēts, ka Polijas Republikas Kultūras un Nacionālā mantojuma ministrs Bogdans Zdrojevskis (Bogdan Zdrojewski) Valsts prezidentam nodos kultūras vērtības, kas II Pasaules kara rezultātā nonāca Polijas teritorijā. Tie būs Hansa Meiera (Hans Meyer) 1596.gadā darināti vēlīnās renesanses septiņu žuburu bronzas svečturi, kas paredzēti Svētā Pētera luterāņu baznīcai Rīgā un Tobiasa Heintzes (Tobiasz Heintze), Kurzemes hercogistes galma galdnieka, 1617.gadā darināta inkrustēta ozolkoka lasāmpults no Jelgavas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīcas (no Jelgavas muzeja krājumiem).

17.februārī Valsts prezidentam paredzēta tikšanās ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, kuras laikā pārrunās abu valstu ekonomisko sadarbību.

Savukārt 17.februāra pēcpusdienā Valsts prezidents ieradīsies Krakovā, kurā atklās Latvijas Republikas goda konsulātu Krakovā. Vienlaikus ar Valsts prezidenta vizīti Krakovā notiks biznesa forums, kurā piedalīsies Latgales pašvaldību un uzņēmuma pārstāvji.

Vizītes noslēgumā, 18.februārī, Valsts prezidents Latvijas vēstniecībā Varšavā piedalīsies tautas nobalsošanā.

Avots: nra.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā izsaka gandarījumu par 2011.gada 1.decembrī Saeimā steidzamības kārtā pieņemto Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, kas jau 12.decembrī tika iesniegts izsludināšanai.

Vienlaikus vēstulē abām amatpersonām Valsts prezidents pauž bažas par to, vai visas likuma normas ir pietiekami izsvērtas, samērīgas un sasniegs izvirzīto mērķi, kā arī – vai valsts institūcijas spēs nodrošināt tām uzlikto pienākumu izpildi. Andris Bērziņš izsaka aicinājumu nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar pietiekamiem resursiem šā likuma izpildes nodrošināšanai, tai skaitā, lai atbildīgās institūcijas nepieļautu, ka nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums pārvērstos par noziedzīgi iegūtu ienākumu legalizācijas instrumentu.

Nosūtītajā vēstulē Valsts prezidents norāda, ka pieņemtajā likumā nav ietverti visi svarīgākie priekšnoteikumi skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanai un iemaksāšanai kontā kredītiestādē, bet tie deleģēti Ministru kabinetam. „Ņemot vērā līdzšinējo argumentēto Satversmes tiesas nostāju vairākās lietās, Saeimai tomēr būtu jāatturas no likumā lemjamu jautājumu plašas deleģēšanas Ministru kabinetam. Laika trūkums un nespēja vienoties nav attaisnojošs kritērijs,” uzsver Andris Bērziņš.

Valsts prezidents norāda, ka pienākums deklarēšanas nolūkā iemaksāt skaidras naudas uzkrājumu kredītiestādē var nesasniegt savu mērķi un no šo nosacījumu ievērošanas, visticamāk, būs iespējams izvairīties. Šīs problēmas kontekstā Valsts prezidents vērš uzmanību uz Saeimas 2011.gada 1.decembra sēdes stenogrammu, kurā redzams, ka Saeima ir apzinājusies un vērtējusi šo jautājumu atbilstību Satversmes 90. un 105.pantam: „To neņemšana vērā var radīt riskus tiesvedību riskus un arī personu mantiska rakstura prasības pret valsti.”

Avots: nra.lv

Valsts prezidentam Andrim Bērziņam atlikušas tikai dažas dienas, līdz viņš būs spiests izsludināt sākumdeklarēšanas likumu. Tomēr savu kritisko viedokli par šo 15 gadus veidoto normatīvo aktu viņš neslēpj.

Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! viņš atzina, ka nule kā steidzamības kārtā pieņemtais sākumdeklarēšanas likums ir vajadzīgs, taču viņam nav pieņemama likumā iekļautā prasība, ka skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, jāpārskaita banku kontos. Savu viedokli viņš pamato ar pašlaik sabiedrībā valdošo neuzticību banku sistēmai, kuru, izplatot dažādas baumas, izmanto arī negodprātīgi iedzīvotāji.

Valsts prezidenta preses dienestā Neatkarīgajai pastāstīja, ka, neraugoties uz iebildumiem, prezidents tuvākajās dienās tomēr likumu izsludinās, jo saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, viņam nav tiesību neizsludināt steidzamības kārtā pieņemtus likumus.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietniece Diāna Veidemane nevēlējās vērtēt prezidenta izteikumus, taču norādīja, ka likumu veidojusī darba grupa izvērtējusi visus aspektus un atzinusi šo prasību par pamatotu. «Arī mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šai prasībai likumā ir jābūt, pretējā gadījumā nebūs iespējams realizēt iecerēto kontroli,» teic speciāliste.

Pievienojoties Valsts prezidenta viedoklim, D. Veidemanei oponē arī ekonomiste Raita Karnīte, kura savulaik piedalījusies nulles deklarācijas likuma izveidē. Viņa uzskata, ka jaunizveidotais likums paredzēts pārāk šaurai iedzīvotāju grupai – noteiktu turības pakāpi sasniegušajiem, turklāt tas veidots nesamērīgi sarežģīts.

«Ne jau no lielajiem rodas nedeklarēšanas gadījumi, jo visvairāk tādu ir mazajā algu sektorā. Un tā no mazajām kripatiņām salasās lieli apjomi. Nezinu, kāpēc to negrib atzīt un ir nepārtrauktas raganu medības, jo tās lielās summas rodas no cilvēkiem, kas strādā bez līgumiem un saņem aplokšņu algas,» teic ekonomiste. Arī viņa brīdina par grūtībām cilvēkus pārliecināt, lai tie pārskaita savus uzkrājumus bankām.

Kategorisks savā vērtējumā par šīs prasības nepieciešamību ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. «Tas nozīmētu, ka visa likuma jēga tiktu degradēta, jo KNAB iepriekšējās pārbaudes un to rezultāti liecina, ka savu mantisko stāvokli un tā izmaiņas personas visbiežāk pamato tieši ar iespējamās skaidrās naudas esamību. Personas, kuras līdz šim nav deklarējušas savu mantisko stāvokli, var aizbildināties ar skaidrās naudas uzkrājumiem, kuri ir nepārbaudāmi,» Neatkarīgajai atzīst

A. Vilks un piebilst, ka šīs normas atcelšana pavērstu iespēju deklarēt neesošus naudas uzkrājumus, tādējādi nodrošinoties pret pārbaužu pasākumiem nākotnē.

Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas biedrs Jānis Ozoliņš uzskata, ka likumam jāstājas spēkā ar Valsts prezidenta apšaubīto normu, bet par kārtību, kā skaidrā nauda jāpārskaita uz banku kontiem, atbildība jāuzņemas valdībai un Ministru kabinetam.

«Šo normu virza Finanšu ministrija, par kuru tā diezgan stipri pastāvēja, neraugoties uz Saeimas juridiskā biroja iebildumiem. Kopējās diskusijas rezultātā nonācām pie tā, ka valdība uzņemas atbildību par skaidrās naudas iemaksas kārtības izstrādāšanu,» teic J. Ozoliņš. Šī norma bijusi ministrijas stingra prasība, jo, to ieviešot, iecerēts pārvarēt «ēnu ekonomikas lūzuma punktu». Cilvēcīgi viņš gan sapratīs tos, kas negribēs ieskaitīt naudu bankas kontos, uzskatot to par riskantu.

Avots: nra.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā Neatkarīgajai par eirozonas nākotni, Krājbankas krahu, attieksmi pret valsts valodu un nākamā gada valsts budžetu.

– Vakar un šodien notiek nozīmīgs ES galotņu samits, kurā tiek lemts par eirozonas nākotni. Sakiet, kāds ir jūsu redzējums uz ES kā iespējamu federāciju, kur nacionālām valstīm tiek nozīmīgi mazināta ietekme uz to budžetiem, secīgi, arī uz visu valsts politiku? Vai Latvijai ir pieņemama federālisma tendenču pastiprināšanās?

– Manuprāt, Latvijai ir ļoti svarīgi eirozonu skaroši lēmumi, jo mūsu valsts valūta ir piesaistīta eiro. Šinī kontekstā mums ir ļoti svarīgi tiekties uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Jo arī tajos plānos, kas iezīmējas eirozonas reformēšanā, problēmas un sankcijas var rasties tikai tām valstīm, kuras necenšas dzīvot Māstrihtas kritēriju ietvaros.

– Jums šķiet, ka šādi mehānismi – sodi un sankcijas pret valstīm, kas neievēro noteiktu budžeta disciplīnu – būs efektīvi?

– Ja šādu principu nepieņem, tad vienotas valūtas nevar būt. Tad tas ir jāatmet.

– Varbūt nevajag arī vienotu valūtu Eiropā?

– Mums kā mazai valstij – vienota Eiropas valūta ir noteikti nepieciešama. Lielas valstis var darīt, kā grib, tām kā lielām eksportētājvalstīm var būt izdevīga arī citāda situācija.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir teikusi, ka tie, kas ir pievienojušies Eiropas Savienībai, piecdesmit gadu laikā ir dzīvojuši mierīgi. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais – miers. Pēc manas vizītes Afganistānā mana galvenā atziņa ir, ka miers ir pats svarīgākais. Ja tas ir, tad par visu pārējo var runāt un vienoties.

Noliegt Eiropas Savienību un tās sasniegumus nebūtu loģiski. Tās kopējās valūtas uzturēšana prasīs zināmus valstu brīvības ierobežojumus. Bet, ja grib šajā savienībā atrasties, tad ar to ir jārēķinās. Tas ir kompromiss starp brīvību un stabilitāti. Ja gribi būt stabils, tad tev ir mazāk brīvības.

– Tad jūs esat drošs par eiro nākotni?

– Jā.

Tas gan nenozīmē, ka Latvija 2014. gadā noteikti tiks uzņemta eirozonā. Bet par to, ka Latvijai jātiecas uz eirozonas prasību, Māstrihtas kritēriju ievērošanu, tas ir noteikti.

Man jāteic, ka Eiropā jau ir uzticības, nevis finanšu parādu krīze. Ja mēs paskatāmies uz Eiropas valstu parādiem, tie jau ir tikai par kapeiku lielāki, nekā bijuši iepriekš. Tie nav situācijas pasliktināšanās galvenais iemesls.

– Šodien mediķi protestē pie Saeimas ēkas pret 2012. gada budžetu. Ko jūs viņiem teiktu? Savulaik Saeimā visai cieši iestājāties, piemēram, par mazo lauku slimnīcu likteni.

– Mans aicinājums mediķiem ir savas nozares ietvaros skatīties, kur un kā tiek izmantoti līdzekļi. Manuprāt, algas ārstiem ir noteikti jānodrošina. Jo, ja nav cilvēku, ja tie nesaņem pienācīgu atalgojumu, tad tehniskais nodrošinājums kļūst bezjēdzīgs.

Būdams Saeimā, es iestājos par mazo slimnīcu saglabāšanu, jo tas ir arī būtiski reģionam un tā cilvēkiem. Ja, piemēram, Alūksnē nav slimnīcas, tad drīz vairs nebūs arī pašas Alūksnes, nebūs cilvēku, kas tur dzīvo. Nepareizas saimniekošanas sekas, vērtējot tikai rentabilitāti, var jau vērot ar dzelzceļa tīklu un pasažieru vilcienu maršrutu likvidēšanu. Kā Mazsalacā nav dzelzceļa, tā cilvēki pamazām šo vietu pamet.

Runājot par 2012. gada valsts budžetu, ir jāvērtē, cik reāls ir 2,5% ieņēmumu pieaugums. Ja tas ir reāls, tad veidosies pārpalikumi, kurus varēs novirzīt tām nozarēm, kurām trūkst līdzekļu.

– Jūs par šādu budžetu balsotu?

– Viss atkarīgs no tā, vai es būtu pozīcijā vai opozīcijā.

- Un kā jūs ieteiktu balsot, ja jums tiktu prasīts, Zaļo un zemnieku savienībai, jūsu kādreizējai frakcijai?

– Esot prezidenta amatā, es nevaru šādus ieteikumus sniegt, man jābūt objektīvam.

– Kā jūs vērtējat ZZS kā opozīciju? Solījās būt asa un konstruktīva, bet nu vismaz asumu nekādu nemana. Tāda diezgan ļengana.

– Man šķiet, ka līdz šim brīdim asa un konstruktīva nav bijusi neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām. Neesmu jutis pietiekami aktīvu darbību. Budžets būs pirmais pārbaudījums, pēc kura varēs novērtēt pozīcijas un opozīcijas efektivitāti..

Par ZZS runājot, es domāju, ka šajā frakcijā ir pieredzējuši politiķi, bijušie ministri, un viņu iebildes pret budžetu, ja tādas būs, būs izsvērtas un loģiskas.

– Jūs bijāt visnotaļ skeptisks par esošo koalīciju, kas balstās arī uz Olšteina sešnieku. Faktiski, jums pat izrādījās taisnība, kad prognozējāt, ka uz Olšteinu nevar paļauties – pēdējie notikumi ar amata prasīšanu to apliecina. Jūs uzskatāt, ka šī koalīcija ir ilgtspējīga?

– Budžeta pieņemšanas process skaidrāk parādīs atbildi uz šo jautājumu par koalīcijas ilgtspēju. Par Olšteina sešnieku es savas domas neesmu mainījis – šos cilvēkus juridiski nekas nesaista un viņus nevar vērtēt kā politiski vienotu kopumu.

– Pieļaujat koalīcijas paplašināšanu?

– Esošā Saeima vēl nav sevi parādījusi. Pie šīs sarunas būtu jāatgriežas nākamās nedēļas otrajā pusē, kad budžets būs pieņemts un koalīcija būs sevi parādījusi kā stabilu vai nestabilu. Visu jau rāda praktiskie darbi. Ja darbi atbildīs vārdiem, tad koalīcija būs, ja nē – tad nebūs.

– Vai Saskaņas centrs ir sev aizvēris durvis uz pozīciju, atsevišķiem tās pārstāvjiem un Rīgas mēram Nilam Ušakovam parakstoties par krievu valodu kā otru valsts valodu?

– Es brīnos par daudzu politiķu tuvredzīgu pieeju daudzām lietām. Tiešām, šāda rīcība neveicina sabiedrības saliedēšanas procesu.

Lai gan, no otras puses, es arī lieku lielas cerības uz politiķiem, ka viņi paveiks savu darbu sabiedrības saliedēšanā. Sabiedrības saliedētības komisija, ar kuru es tikos, ir iezīmējusi savus uzdevumus, un vismaz tie deputāti, kas tajā piedalās, pauda apņēmību šo sabiedrības saliedētību veicināt. Politiķi ir vismaz gatavi diskutēt par šo jautājumu.

– Sabiedrība jūt šo politiķu diskusiju?

– Vēl jau ne. Bet ceru, ka sajutīs. Es piekrītu Saskaņas centra deputātam Vladimiram Reskājam, kurš piedalījās mūsu sarunā un uzsvēra, ka sabiedrībā situācija ir citādāka nekā politiskajā vidē. Būtībā saskaņa vairāk ir jāveicina politiskajā vidē. Ikdienas dzīvē cilvēki vienmēr ir sapratušies.

– Jūs, būdams prezidents, vēl kādreiz nosauktu Nilu Ušakovu par premjeru, ja izveidotos tāda situācija?

– Es domāju, ka viņam vēl ir krietni jāaug. Un sevi jāparāda arī no pozitīvās puses. Ja tiešām pienāks tāds brīdis, ka būs šāds vērtējums jāsniedz, tad būs jāskatās, kā cilvēks ir sevi parādījis, ko praktiski paveicis. Vērtējums būs objektīvs un nevis atkarīgs no viena faktora.

– Jūs skarbi reaģējāt uz savāktajiem parakstiem par referendumu, sakot, ka nebūsiet prezidents, ja krievu valoda būs otra valsts valoda. Kā jūs to domājāt?

– Kas Latvijā ir valstiskums? Teritorija un valoda. Ja nav valodas, nav Latvijas. Manuprāt, valoda ir pamats valstiskumam, nav iespējams tālāk būvēt Latviju bez latviešu valodas. Ja veidosies tāda situācija, ka nav iespējams saglabāt un nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tad es varu uzskatīt, ka man nav izdevies veikt Valsts prezidenta darbu. Tad man amats jāatstāj.

– Vai referendumā par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu uzskatāt par iespējamu piedalīties?

– Es esmu savu viedokli jau paudis – ka redzu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Es personīgi nesaskatu jēgu piedalīties šajā referendumā, jo tas paredz jautājumu par citas valodas atzīšanu par valsts valodu.

Turklāt, manuprāt, mums vispār ir jānovērtē svešvalodu lietojums Latvijā. Es neko negribu pārmest Ministru kabinetam, bet kādā valodā notiek sarunas, piemēram, ar starptautiskajiem aizdevējiem? Angļu. Bet tāda ir dzīves realitāte. 2015. gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, viss notiks angļu valodā. Manuprāt, valsts pārvaldes līmenī varbūt vēl prevalē latviešu valoda, bet tā sāk nopietni atdot pozīcijas angļu valodai. Situācija vienalga veidojas tāda, ka mums agri vai vēlu prasīsies domāt par valodu lietojumu.

– Situācija prasīs domāt par oficiālas valodas statusu kādai svešvalodai?

– Jautājums par starpsaziņas valodu būs. Man kā cilvēkam, kas skolā mācījies vācu valodu, un vēl tagad katru dienu cenšos kaut ko palasīt vāciski, patiktu, ka Eiropā starpsaziņas valoda būtu vācu valoda, bet tā jau diez vai būs, jo vairākums orientējas uz angļu valodu. Bet jautājums par starpsaziņas valodu kļūs aizvien būtiskāks.

– Vai parakstu vākšanas procesā, aģitācijā par to saskatāt kādu Krievijas, ārēju ietekmi?

– Es uz šiem procesiem skatos savādāk. Visur pasaulē, ne tikai Latvijā, ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, priekšplānā nāk nacionālie jautājumi. Jo stabilāka būs ekonomiskā situācija, jo mazāk būs šādi sabiedrību šķeļošu jautājumu dienaskārtībā. Ekonomiskā stabilitāte arī nodrošinās cilvēku atgriešanos Latvijā, viņi saskatīs jēgu atgriezties.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv

Prezidenta lēmumam teikt savu svētku uzrunu Latvijas iedzīvotājiem 1. janvārī ir vienāds skaits atbalstītāju un noliedzēju. Kā zināms, Andris Bērziņš šogad neplāno teikt tradicionālo runu Ziemassvētkos un Vecgada naktī. Tā vietā prezidents savu svētku uzrunu Latvijas iedzīvotājiem teiks 1. janvārī.

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem tika lūgti novērtēt, vai viņi atbalsta šādas izmaiņas svētku uzrunas norisē. 41% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izmaiņas, ka LR Valsts prezidents svētku uzrunu teiks 1.janvārī, nevis Ziemassvētkos un Vecgada naktī. 13% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti atbalsta, savukārt 28% iedzīvotāju drīzāk atbalsta prezidenta uzrunas pārcelšanu uz 1.janvāri. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.

Tikpat daudz (41%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta Valsts prezidenta uzrunas pārcelšanu uz 1.janvāri – piektā daļa (21%) drīzāk neatbalsta, kā arī piektā daļa (20%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti neatbalsta prezidenta Jaungada apsveikuma runas pārcelšanu uz 1.janvāri.

18% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par LR Valsts prezidenta Jaungada runas pārcelšanu.

Avots: nra.lv

Valsts prezidents Andris Bērziņš Jaungada televīzijas uzrunu turpmāk teiks 1. janvārī, mainot iepriekšējo tradīciju uzrunāt Latviju īsi pirms gadu mijas. Uzruna paredzēta 1. janvārī pulksten 14:45 LTV1, uzreiz pēc Jaungada koncerta Vīnē, ko 2012. gadā diriģēs Mariss Jansons.

Valsts prezidents uzskata, ka gada sākuma uzrunai daudz atbilstošāks ir 1. janvāris, kas kalendārā tiek apzīmēta kā Jaungada diena. Vienlaikus šāds runas raidīšanas laiks dod iespēju to noklausīties tieši tai publikas daļai, kura to vēlas dzirdēt, analizēt un izmantot publikācijās vai ziņu raidījumos. Līdzšinējā tradīcija, kad Valsts prezidents uzrunāja skatītājus dažas minūtes pirms gadu mijas, faktiski sakrīt ar brīdi, kad ģimenēs un draugu lokā notiek gatavošanās Jaunā gada sagaidīšanai. Šis nav īsti piemērots brīdis nopietnu vērtējumu vai prognožu izteikšanai, ja runas teicējs vēlas, lai sabiedrība ieklausās sacītajā. Mirklis pirms gadu mijas ir pietiekami nozīmīgs katram individuāli, lai uz to ar mediju starpniecību nepretendētu valsts pirmā amatpersona. Katrai runai, lai tā sasniegtu savu mērķi, ir jāizskan ne tikai īstajā vietā, bet arī īstajā laikā.

Vienlaikus Valsts prezidents A.Bērziņš ir nolēmis atteikties no televīzijas apsveikumu teikšanas Ziemassvētkos, nosūtot tos visiem masu saziņas līdzekļiem rakstveidā. Neatkarīgi no tā, vai Ziemassvētki tiek svinēti kristīgās vai tautiskās tradīcijās, tie, pirmkārt, ir ģimenes svētki.

Avots: nra.lv

Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas šodien Rīgas pilī uz sarunu par pašreizējo situāciju koalīcijas veidošanā un iespējamo turpmāko politiķu rīcību tiek aicināti Zatlera reformu partijas, partijas „Vienotība” un Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvji (no katras partijas pa vienam pārstāvim).

Tikšanās notiks 13.00, nra.lv informēja Prezidenta preses dienestā.

Jau ziņots, ka esošās koalīcijas liktenis nav skaidrs pēc tam, kad seši deputāti nolēma atdalīties no Zatlera reformu partijas, tādējādi jaunveidojamajai koalīcijai no trim labējām partijām nodrošinot tikai 50 balsis iepriekš plānoto 56 vietā.

Avots: nra.lv

Pēc trim dienām Andrim Bērziņam aprit pirmās 100 dienas Valsts prezidenta postenī. Lai gan 10. Saeimas balsojums, ar kuru A. Bērziņš augstajā amatā aizstāja savu priekšgaitnieku Valdi Zatleru, izraisīja lielu satraukumu sabiedrībā, kā arī netieši provocēja milzīgas pārmaiņas Latvijas politiskajā vidē, tomēr triju mēnešu laikā A. Bērziņam ir izdevies savu tēlu jūtami uzlabot.

Trijos prezidentūras mēnešos A. Bērziņš ir paguvis gan apmeklēt vairākas Latvijas pilsētas, tostarp, Jūrmalu, Jelgavu un Liepāju, gan arī tikties ar vairākiem ārvalstu prezidentiem, t. i., ar saviem kolēģiem no Igaunijas, Lietuvas, Gruzijas, Somijas, Horvātijas u.c. Tāpat Valsts prezidents ir viesojies Ādažu militārajā bāzē, piedalījies Zemessardzes 20. gadadienai veltītajā militārajā parādē, bijis Aglonas svētkos, kā arī atklājis renovēto Mākslas muzeja Rīgas biržas ēku un arī atjaunoto Rīgas 40. vidusskolu. Viena no svarīgākajām jaunā valsts vadītāja ārvalstu vizītēm bijusi Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī tikšanās Briselē ar augstākajām Eiropas Savienības amatpersonām.

Tiesa, vislielāko sabiedrības uzmanību šajos trijos mēnešos piesaistījusi A. Bērziņa atteikšanās no prezidenta algas par labu Latvijas lauku skolām, kā arī nevēlēšanās izmantot Jūrmalas rezidenci, kurai turklāt tika noņemts arī iepriekšējā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzliktais slepenības statuss. Kā Neatkarīgajai klāstīja A. Bērziņa pārstāve Līga Krapāne, šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi turpmākajai rezidences izmantošanai, tostarp apsverot iespēju šo ēku izīrēt vai pārdot izsolē. Tāpat A. Bērziņš būtu gatavs pēc prezidentūras beigām atteikties no privilēģijām uz valsts apmaksātu dzīvokli, taču šī iecere pagaidām izteikta tikai kā varbūtība.

Milzīga uzmanība bijusi pievērsta arī A. Bērziņa aktivitātēm, organizējot atlaistās Saeimas darba kārtību. Kā zināms, pēc tautas lēmuma izteikt neuzticību 10. Saeimai tieši Valsts prezidents bijusi augstākā instance, kas veidojusi parlamenta sēžu darba kārtību un sasaukusi atlaistās Saeimas sēdes.

Ne mazāk lielu uzmanību sabiedrība pievērsa arī A. Bērziņa nostājai koalīcijas veidošanas procesā. Prezidents deva partijām konkrētu laiku, kurā tām bija jāizšķiras par sadarbību ar nacionālo apvienību vai kreisā flanga spēkiem.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums liecina, ka absolūtais vairākums jeb 84% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šādu stingru Valsts prezidenta nostāju vērtē pozitīvi, 5% drīzāk negatīvi, bet 2% iedzīvotāju – ļoti negatīvi. Gandrīz desmitajai daļai jeb 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Savukārt kopējo Valsts prezidenta A. Bērziņa tēlu šobrīd pozitīvi vērtē 42% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, 14% iedzīvotāju viņa veikumu pirmajos prezidentūras mēnešos vērtē drīzāk negatīvi, 5% – ļoti negatīvi, bet 39% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par pašreizējā valsts vadītāja darbību.

***

Viedoklis

Raita KARNĪTE, ekonomiste:

– Man Andris Bērziņš simpatizē ar to, ka nav baidījies par dažādām norisēm paust stingru, noteiktu savu personisko viedokli. Šāda attieksme negadās bieži, jo vairākums valstsvīru pauž iemācītas standartfrāzes, bet jaunā Valsts prezidenta teiktajā ir sadzirdama personiskā attieksme. Tas rada cieņu un cerību, ka viņš spēs sniegt kādu labumu mūsu valstij.

Avots: nra.lv