Viens no lielākajiem picēriju tīkliem Latvijā „Pica Lulū” nosūtījis vēstuli Zemkopības ministrijai, aicinot to MK noteikumos par marķējumu iekļaut obligātu prasību – uz visu piegādājamo vai līdzi ņemamo ēdienu iepakojumiem norādīt produktu sastāvdaļas. Šobrīd uz tirdzniecības vietās esošajiem pārtikas produktiem attiecas ļoti stingras likumdošanas prasības attiecībā uz marķējumu, savukārt šādu nosacījumu nav attiecībā uz gataviem ēdieniem, kas tiek piegādāti vai iepakoti līdzi ņemšanai.

Līdz ar to pircējiem nav iespējams iegūt informāciju, kādas sastāvdaļas ir produktā, piemēram, vai ir siers vai siera izstrādājums, kā arī vai produkts nesatur alergēnus, kas atsevišķai iedzīvotāju grupai var būt veselībai bīstami.

Atklātu un caurspīdīgu sastāvdaļu uzskaitījumu marķējumā šobrīd jau paredz Eiropas Komisija regula, uz kuras pamata drīzumā ir jābūt izstrādātiem jauniem marķējuma noteikumiem. Tādēļ „Pica Lulū” aicina Zemkopības ministriju jau savlaicīgi uzsākt šo diskusiju un iekļaut skaidri definētas un nepārprotamas prasības izstrādājamos MK noteikumos.

Pircējam ir tiesības zināt, kas iekļauts līdzpaņemtā vai piegādāta ēdiena sastāvā

„Pica Lulū” norāda, ka patlaban spēkā esošos pārtikas preču marķēšanas noteikumus var interpretēt neviennozīmīgi, jo tie nenosaka kā obligātu prasību picu un citu ātro uzkodu izstrādājumu piegādātājiem iekļaut marķējumu ar sastāvdaļām.

Tajā pašā laikā saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 4.pantu, patērētājam pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas jādod iespēja novērtēt preces vai pakalpojuma derīgumu un atbilstību, kā arī jāsaņem pilnīga informācija par preci vai pakalpojumu. Viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc nepieciešams norādīt marķējumā sastāvdaļas, ir, lai pircējam būtu pieejama informācija par alergēnu klātbūtni produktā.

Liisa E. Ruģelis, „Pica Lulū” mazumtirdzniecības attīstības direktore: „Sekojot līdzi LR Pārtikas un veterinārā dienesta rekomendācijām, esam spēruši būtisku soli pircēju informēšanā un esam pirmie un pašreiz vienīgie picas izstrādājumu nozarē, kas uz piegādājamo picu iepakojuma norāda produktu sastāvdaļas. Mūsuprāt, pircējam ir tiesības zināt, kādas sastāvdaļas ir produktā – vai tā ir īsta gaļa vai siers, kāda ražotāja milti tiek izmantoti u.tml. Piemēram, „Pica Lulū” ir viena no retajām picērijām Latvijā, kas izmanto izmaksu ziņā dārgāku, bet īstu sieru, nevis produktu, kas ir siera izstrādājums. Tāpat būtiski ir norādīt, vai produktā ir alergēni, jo daļai cilvēku tie var ir izraisīt alerģisku reakciju bez prognozējamām sekām.”

Prasībām – uz marķējuma obligāti norādīt produkta sastāvdaļas – ir jābūt vienlīdz stingrām un pircējam caurspīdīgām visām ātro uzkodu kategorijām, neatkarīgi, vai tās tiek pārdotas tirdzniecības vietās vai arī veiktas to piegādes pēc pircēja norādītas adreses.

Marķējuma prasības uz iepakojuma veicinātu kvalitātes uzlabošanos

Liisa E. Ruģelis uzskata, ka obligātas marķējuma prasības uz ēdiena iepakojuma veicinātu produktu kvalitātes uzlabošanos, jo pircējam svarīgāka par cenu būtu produktā izmantotās sastāvdaļas, kas savukārt būtu stimuls ražotājam netaupīt uz kvalitāti.

Liisa E. Ruģelis: „Esam pārliecināti, ka tas arī sekmētu, ka tiktu dota priekšroka Latvijā audzētām un ražotām sastāvdaļām. Tāpat svarīgi uzsvērt caurspīdīgumu un atklātību, lai pircējs varētu iegūt objektīvu informāciju par produktu, ko tas lieto uzturā un vai tas nenodarīs kaitējumu viņa uzturam, piemēram, neizraisīs alerģisku reakciju. Turklāt mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka šāda marķējuma izveide un līmēšana uz iepakojuma nav apgrūtinoša un laikietilpīga, kā arī praktiski neatstāj nekādu ietekmi uz produkta pašizmaksu.”

Pirms vairākiem gadiem šī diskusija tika uzsākta Eiropas Komisijas līmenī, kā rezultātā šīs prasības tika iekļautas EK regulā. Balstoties uz šo regulu, Latvijai ir jāizstrādā jauni marķējuma MK noteikumi, kam jāstājas spēkā jau tuvākajos gados.

Saeima un valdība nav spējusi pilnībā realizēt Satversmes tiesas lēmumu, kas pārtrauktu cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju diskrimināciju, kā rezultātā daudzi piespiedu kārtā tiek izvietoti pansionātos. Tomēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne sola, ka robs tiks aizpildīts jau tuvākajā laikā.

Satversmes tiesa 2010. gada nogalē pieņēma lēmumu, ka Civillikuma norma (tā paredz, ka garā slimos, kam trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju, atzīst par rīcības nespējīgiem un tiesiski nespējīgiem pārstāvēt sevi un pārvaldīt savu mantu un ar to rīkoties) neatbilst Satversmes 96. pantam. Tas noteic, ka «ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību».

Satversmes tiesa secināja, ka no Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet valsts pienākums paredzēt tādus rīcībspējas ierobežošanas mehānismus, kas ietver individuālu situācijas izvērtējumu un katrai konkrētajai situācijai piemērotākā ierobežojuma izvēli. «Regulējums, kas neparedz nekādas robežsituācijas un nosaka vienīgi pilnīgu rīcībspējas atņemšanu, cilvēktiesību prasībām neatbilst,» secināja Satversmes tiesa. Tiesa uzskatīja, ka personas rīcībspēja nav ierobežojama vairāk, nekā tas nepieciešams pašas personas tiesību aizsardzībai.

Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu šī Civillikuma norma zaudēja spēku šā gada 1. janvārī, taču likumdevējs nav aizpildījis radušos robu likumos, un tagad ir situācija, kas rada nesaprašanos, kā rīkoties. «Tagad vieni uzskata, ka rīcībspējas pilnīga ierobežošana vairs nav iespējama, bet citi – ka, ņemot vērā jauna regulējuma trūkumu, sadzīvē līdz likuma grozījumu pieņemšanai jāizmanto jau spēku zaudējušās Civillikuma normas,» teica I. Čepāne un piebilda, ka likuma grozījumi tomēr ir nepieciešami, lai tiesas spriedums varētu stāties spēkā pilnībā.

Nemierā ar esošo situāciju ir Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem Zelda direktore Ieva Leimane-Veldmeijere. Viņa Neatkarīgajai norādīja, ka novecojušā un starptautiskajām normām neatbilstošā tiesiskā regulējuma dēļ pārmērīgi tiek ierobežotas cilvēku tiesības uz pašnoteikšanos un dzīvesvietas izvēli.

«Līdz šim, ja cilvēku atzina par rīcības nespējīgu, viņš nevarēja pieņemt nevienu lēmumu bez aizgādņa piekrišanas. Tas attiecās gan uz darbavietas izvēli, gan dzīvesvietu,» teica I. Leimane-Veldmeijere. Šo normu ļaunprātīgi izmantojot cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju aizgādņi, kas pretēji starptautiski pieņemtajām normām pret aizbilstamo gribu izvieto viņus pansionātos, paši iedzīvodamies dzīvojamā platībā. Speciāliste zināja stāstīt, ka pagājušā gada 31. decembrī pansionātos aizgādņu pieņemto lēmumu dēļ atradās 1100 cilvēku. Jaunajiem likuma grozījumiem vajadzētu noteikt, ka dzīvesvietas izvēle ir katras personas izvēle un aizgādņiem pār to nevar būt varas.

Resursu centra vadītāja norādīja, ka Saeimas iecerētais daļējas rīcībspējas ierobežošanas variants ir vislabākais. Šādā gadījumā cilvēkam rīcībspēja tiktu ierobežota tikai kādā konkrētā sfērā, piemēram, darbavietas izvēlē vai darbībās ar finansēm. Turklāt ierobežotajiem cilvēkiem tiesa noteiktu nevis aizgādni, bet atbalsta personu, kas sniegtu padomus noteiktajā sfērā un apstiprinātu pieņemto lēmumu, nevis rīkotos vienpersoniski it kā aizgādībā esošās personas interesēs. Citur pasaulē likums ir definējis virkni sfēru, kurā cilvēkam var ierobežot rīcības spēju. Latvijā to varētu darīt tiesa, taču, ņemot vērā, ka topošais likumprojekts parlamentā pieņemts tikai pirmajā lasījumā, daudz kas var mainīties.

Speciāliste arī uzslavē likumā iestrādāto normu, ka personas rīcībspēja tiek ierobežota uz laiku, jo ikviens var izveseļoties vai uzlabot savas iemaņas. Šādā gadījumā vajadzētu izveidot ekspertu grupu, kas noteiktos intervālos izvērtē situāciju un pieņem situācijai atbilstošu lēmumu.

Lai personām, kas atzītas par rīcības nespējīgām līdz 2011. gada 31. decembrim, dotu iespēju atgūt vismaz daļēju rīcībspēju, likumprojekts paredz pārejas noteikumus: no 1. janvāra tās uzskatāmas par personām ar ierobežotu rīcībspēju, kuras ir tiesiski nespējīgas pašas sevi pārstāvēt darījumos ar mantu, izņemot ikdienas, neliela apmēra darījumus. Savukārt aizgādnim ir pienākums līdz 2014. gada 31. decembrim iesniegt pieteikumu tiesā, lai pārskatītu aizgādnībā esošās personas rīcībspējas ierobežojumu.

Avots: nra.lv

Sociālās apdrošināšanas likuma normas, kas paredz apdrošināšanu pensijām tikai tad, ja par cilvēku faktiski veiktas sociālās iemaksas, atbilst Satversmei un nepārkāpj iedzīvotāju sociālās tiesības, paziņojusi Satversmes tiesa.

Spriedumā tiesa raksta, ka likumdevējs, ieviešot faktisko sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību, ir veicis pasākumus pensiju sistēmas stabilizēšanai un izveidojis pienācīgu mehānismu šīs kārtības īstenošanai, turklāt personām ir paredzēta iespēja līdzdarboties sava pensijas kapitāla veidošanā un uzkrāšanā.

No šā gada izmaiņas likumā Par sociālo apdrošināšanu paredz, ka persona ir apdrošināta pensijām tikai tad, ja darba devējs ir faktiski nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja darba devējs nav tās faktiski veicis, bet tikai deklarējis, persona, sasniedzot pensijas vecumu, pati varēs tās nomaksāt. Tā var gadīties situācijās, kad darba devējs no cilvēka algas ietur sociālās iemaksas, budžetā nenomaksā, bet cilvēkam «ir tiesības» nomaksāt vēlreiz šo summu. Šī norma Saeimā tika pieņemta steigā (2010. gada decembra beigās), un tā stājās spēkā jau 2011. gada 1. janvārī.

Pieteikuma iesniedzēji Satversmes tiesā – 20 Saeimas opozīcijas deputāti – norādīja, ka sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu tiesības nedrīkst saistīt ar to, vai cita persona – darba devējs – ir vai nav pienācīgi pildījusi likumā noteiktos pienākumus. Personai esot tiesības paļauties uz to, ka visas valsts institūcijas ievēros likumus, proti, valsts institūcijas nodrošinās sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu. Satversmes tiesa lietu izskatīja atklātā tiesas procesā, pieaicinot vairākus dalībniekus – Saeimas deputātus, valsts iestāžu speciālistus, arī ekspertus.

Tiesa secināja: pieņemot apstrīdētās normas, likumdevējs nav ierobežojis personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā, jo tiesības uz pensijas izmaksu tādā apmērā, kādā persona līdzdarbojusies pensijas kapitāla uzkrāšanā, sociālās iemaksas.

Tiesa vērtējusi arī principus, uz kādiem balstīta Latvijā pastāvošā pensiju sistēma, un secinājusi: tā kā otrais un trešais pensiju līmenis prasa personas līdzdarbību pensijas kapitāla uzkrāšanā, tad atbildība par pienācīgu pensijas apmēru jāuzņemas arī pašai personai. Satversmes tiesa arī izteikusi savu viedokli par sociālā budžeta stabilitāti. Tiesa kritizē likumdevēju, kas vilcinās risināt šī budžeta stabilitātes problēmas, un tas rada sabiedrības interešu un pamattiesību pārkāpšanas risku.

Arī tiesas procesā tika diskutēts, vai pašlaik darba ņēmējam ir pietiekami daudz iespēju ietekmēt sociālo iemaksu veikšanu un vai valsts līmenī nodrošināts, lai cilvēks sevi var aizstāvēt. Jāuzsver, ka tikai pēc Saeimas Juridiskā biroja iniciatīvas, likums tika papildināts ar normu, ka cilvēkam, ja viņš konstatē, ka par viņu nodokļi nav maksāti, ir tiesības pašam tos samaksāt.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas neatceļ darba devēja pienākumu veikt sociālās iemaksas, un neatbrīvo likumdevēju no pienākuma izveidot mehānismu, lai sociālās iemaksas tiktu pienācīgi iekasētas. Darbinieks var pievērst darba devēja vai valsts institūciju uzmanību tam, ka likumā noteiktais pienākums nav izpildīts. Personas tiesības ierosināt darba devēja maksātnespējas procesu tiesa gan atzina par neefektīvu mehānismu.

Interesants ir Satversmes tiesas secinājums par likuma daļu, kas paredz, ka persona, sasniedzot pensijas vecumu, ir tiesīga veikt sociālās iemaksas pensijām, ja darba devējs tās nav veicis. Šo likuma sadaļu tiesa atzinusi par «dispozitīvu», proti, persona var izvēlēties, vai tā veiks vai neveiks sociālās iemaksas. Tikai pati persona, izvērtējot visus apstākļus, var pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu par nepieciešamību papildināt savu pensijas kapitālu ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras darba devējs nav veicis un valsts institūcijas vēl nav iekasējušas. Šī norma neuzliek personai pienākumu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo persona var arī gaidīt, līdz valsts institūcijas piedzīs no darba devēja tā neveiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, secina tiesa. Šī norma pat esot personai labvēlīga.

Avots: nra.lv

Līdz Lieldienām Saeima varētu pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kas pēdējo 14 gadu laikā nav uzlabots un vairākos punktos ir morāli novecojis. Jaunais likums atļaus dubultpilsonību, un palīdzēs saturēt kopā latviešu nāciju, skaidro likumprojekta autori.

«Ceram uz Saeimas aktīvu rīcību, lai likuma grozījumus pieņemtu pēc iespējas ātrāk,» saka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Jāuzsver, ka šiem grozījumiem nav saistības ar centieniem panākt krievu valodai oficiālu otrās valsts valodas statusu Latvijā. G. Bērziņš norāda, ka nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumdošanā neparedzot dubulto pilsonību. «Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ tik svarīgi ir pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs,» uzsver tieslietu ministrs.

Pēc grozījumu pieņemšanas personai vienlaikus ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām. Ar šo punktu likuma autori padomājuši par tiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši laulību rezultātā.

Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem, ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. «Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā,» akcentē G. Bērziņš. Līdz šim bērnam pilsonība tika piešķirta gadījumā, ja abi viņa vecāki ir pilsoņi, taču turpmāk norma vairs nedarbosies un pietiks, ja tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis.

Dubultpilsonību varēs iegūt arī ārzemēs dzīvojošie latvieši, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90. gadu vidū. Līdz ar likuma grozījumu viņi varēs noformēt dubultpilsonību atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.

Avots: nra.lv

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma sākumdeklarēšanas likumu, kas paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzsver, ka „kopā ar Saeimas Juridisko biroju un atbildīgajām institūcijām ir paveikts apjomīgs darbs, un sākumdeklarēšanu nākamajā gadā varēs uzsākt. Jaunais likums uzliek pienākumu iedzīvotājiem deklarēt savu mantu un fiksēt skaidras naudas apjomu, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas kropļo konkurenci un traucē korupcijas apkarošanai”.

Jaunais likums paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00. Tas būs jādara, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.

Likumā noteikts, ka personai deklarācijā uzrādītā skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 tūkstošus latus, būs jāiemaksā kredītiestādē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. Attiecīgi noteikumi Ministru kabinetam būs jāizdod līdz nākamā gada 1.februārim.

Tāpat likumā paredzēta iespēja fiziskām personām legalizēt ienākumus, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un par kuriem nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šādiem iepriekš nedeklarētiem ienākumiem tiks piemērota iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme 15 procentu apmērā, kas būs jāiemaksā valsts budžetā. Nodoklis būs jāsamaksā 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas, un maksājumu varēs sadalīt trīs maksājumu reizēs, ja nodokļa kopsumma pārsniegs 1 500 latus.

Saskaņā ar jauno regulējumu legalizēt varēs tikai tos ienākumus, uz kuriem attiecas likums „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, un deklarēt negodīgi vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus, piemēram, no narkotiku tirdzniecības, nebūs iespējams.

Sākumdeklarēšana attieksies uz Latvijas rezidentiem – pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kam izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā. Sākumdeklarēšana neattieksies uz valsts amatpersonām, kas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz ikgadējo deklarāciju, taču šīm personām būs saistošs nosacījums par skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, iemaksu kredītiestādē.

Deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz vienu reizi – no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, un to varēs iesniegt personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu vai sūtot pa pastu ierakstītā vēstulē.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Avots: nra.lv

Pērn 42% mazo un vidējo uzņēmumu ir mēģinājuši iegūt finanšu aizņēmumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

2010. gadā vispopulārākais ārējā finansējuma piesaistīšanas avots bija aizņēmumi no uzņēmuma īpašniekiem vai vadītājiem (19% gadījumu no visiem iegūtajiem finansējuma avotiem), pretēji situācijai 2007. gadā, kad visbiežāk tika izmantots līzings (23%). 2010. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, līzinga izmantošana bija sarukusi divas reizes, un arī nākotnē uzņēmumi neplāno palielināt līzinga izmantošanu. 2010. gadā strauji saruka iegūtie aizņēmumi no bankām vai citiem finanšu uzņēmumiem, bet turpmāk uzņēmēji tos atkal plāno izmantot daudz aktīvāk.

8% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka pērn bija neveiksmīgi mēģinājuši iegūt finanšu aizņēmumu. Galvenais finanšu aizņēmuma neizsniegšanas iemesls bija tas, ka uzņēmumam jau ir pārāk daudz aizņēmumu vai liels parāds, kā arī nepietiekams ķīlas apjoms. Apkopojot uzņēmumu atbildes par iemesliem, kas nosaka vajadzību pēc ārējā finansējuma, kā vissvarīgākais iemesls tika minēta nepieciešamība nodrošināt uzņēmuma turpmāko darbību (48%), kā arī uzņēmuma darbības attīstīšana vietējā tirgū (22%).

Uzņēmumi tika arī lūgti novērtēt izmaiņas finansēšanas jomā pēdējo gadu laikā. Lielākā daļa uzņēmēju atzina, ka viņu uzņēmuma finansiālais stāvoklis, kā arī banku vēlme sniegt finansējumu ir pasliktinājusies vai ievērojami pasliktinājusies (attiecīgi 74 un 66% respondentu).

Aptaujā tika noskaidroti arī uzņēmuma izaugsmi ierobežojošie faktori. Uzņēmēji atzina, ka vissvarīgākie no tiem ir vispārējā ekonomiskā situācija, likumdošana un fiskālā politika, kā arī ierobežots pieprasījums vietējā tirgū. Aptaujas rezultāti balstās uz 326 respondentu atbildēm.

Avots: nra.lv

Saeima kā galveno argumentu, Satversmes tiesā aizstāvot pieņemtos grozījumus likumā Par sociālo apdrošināšanu, izmanto sociālā budžeta deficītu un tam draudošo bankrotu.

Savukārt šīs likuma normas apstrīdētāji tiesā norāda, ka likumi Latvijā tiek mainīti ačgārni un netiek ņemts vērā izvērtējums, kā normas ietekmē cilvēkus – darba ņēmējus.

Satversmes tiesa otrdien atklātā procesā sāka izskatīt lietu par personas tiesībām uz sociālo drošību, ka darba devējs nav pienācīgi veicis sociālās iemaksas vai tās nav veicis vispār (procesā izsludināts pārtraukums līdz novembra beigām).

No šā gada likumā par sociālo apdrošināšanu ir spēkā norma, saskaņā ar kuru strādājošie pensijām ir apdrošināti tikai tādā gadījumā, ja par viņiem faktiski ir veiktas sociālās iemaksas. Līdz šim darbinieki bija sociāli apdrošināti arī gadījumos, ja sociālās iemaksas bija tikai deklarētas. Tas pasargāja cilvēkus gadījumos, ja negodīgs darba devējs no algas ieturēja nodokli, bet valstij nenomaksāja.

Lietas izskatīšanā pieaicināta virkne ekspertu – Saeimas deputāti, starp kuriem ir gan tie, kuri par šādu normu likumā nobalsoja, gan arī tie, kuri balsoja pret un vēlāk vērsās tiesā, Labklājības un Finanšu ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti un citi.

Saeima šos grozījumus pieņēma pēc lielām diskusijām, jo Saeimas Juridiskais birojs jau pašā sākumā brīdināja par iespējamu tiesas procesu. Jāņem vērā, ka likuma norma, kas būtiski maina darba ņēmēja sociāli apdrošinātas personas statusu (proti, ja sociālās iemaksas ir tikai deklarētas, cilvēks nav apdrošināts pensijai), sākotnēji neparedzēja iespēju darba ņēmējam pašam samaksāt šo nodokli, ja viņš atklāj, ka sociālās iemaksas par viņu nav veiktas. Taču pēcāk grozījumi tika uzlaboti.

Tomēr, kā tiesā norādīja pieteikuma iesniedzēju pārstāvis advokāts Eduards Ikvilds, nav saprotams, kāpēc darbiniekam darba devēja vietā ir jāveic sociālas iemaksas, ja valsts to tieši darba devējam ir uzlikusi par pienākumu. Otrkārt, darba ņēmējs (izņēmums ir pašnodarbinātie) nemaz nevar pats nomaksāt nodokļus. «Ieviešot šādu sistēmu, Saeima ar savu lēmumu samazina cilvēku paļāvību tam, ka valsts spēj nodrošināt nodokļu iekasēšanu, bet negodīgiem darba devējiem rada motivāciju nemaksāt daļu nodokļu, zinot, ka darbinieki paši varēs samaksāt, ja darba devējs nenomaksās,» norāda E. Ikvalds. Pēc viņa domām, tas ir spilgts piemērs varas attiecībām ar ierindas pilsoni. Advokāts arī minēja apstākli, ka cilvēkiem nemaz nav pieejama informācija, kā viņam rīkoties gadījumos, ja atklājas nodokļu nemaksāšana.

Savukārt no Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa, kas pārstāv Saeimas viedokli, viedokļa izklāsta izriet, ka galvenais arguments, kā jau tika paredzēts, būs sociālā budžeta deficīts. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Saeima vispār pieņem šādas normas. Pēc G. Kusiņa teiktā, nākamgad sociālajā budžetā būs 14 miljonu iztrūkums, bet 2013. gadā – jau 160 miljoni latu (ieguvums no konkrētās normas gadā tiek lēsts ap 4 miljoniem latu). Saeimas aizstāvība arī stingri balstās uz faktu, ka cilvēki brīvi varot pārbaudīt, vai un kādas sociālās iemaksas darba devējs par darbinieku veic, un, ja cilvēki piekrīt algai aploksnē, valstij nav jāgarantē nekādas sociālās apdrošināšanas tiesības. Tomēr uz jautājumu, kādas ir reālās iespējas cilvēkam rīkoties, ja viņš atklāj, ka nodokļi netiek maksāti, atbilde ir: rosināt attiecīgā uzņēmuma maksātnespēju, vērsties tiesā vai pašam samaksāt nodokļus. Tieši šī pēdējā iespēja visvairāk mulsina – darba devējam ir tiesības no darbinieka algas noskaitīt sociālā nodokļa daļu, viņš var budžetā to nepārskaitīt, bet darba ņēmējs ir «tiesīgs» samaksāt šo nodokli vēlreiz.

Avots: nra.lv

Divās nedēļās, no 1. novembra līdz 14. novembrim, par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījušies 39 258 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā informācija.

Ziņas par parakstu vākšanā piedalījušos vēlētāju skaitu CVK apkopo reizi nedēļā, otrdienās. Informācija par saņemto parakstu skaitu pašvaldībās ir pieejama CVK interneta vietnē www.cvk.lv .

Parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai ilgs līdz 30.novembrim, un parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Parakstu vākšanas mērķis ir noskaidrot, cik vēlētāju atbalsta Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu parlamentā. Līdz ar to atšķirībā no tautas nobalsošanas parakstu vākšanā iespējams parakstīties tikai par atbalstu grozījumiem, nevis nobalsot pret. Vēlētājiem, kuri piedalījušies parakstu vākšanas pirmajā kārtā un par Satversmes grozījumu projektu parakstījušies pie notāriem vai bāriņtiesā, atkārtoti parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Šie paraksti tiks pieskaitīti kopējam Satversmes grozījumu atbalstītāju skaitam. Pavisam parakstu vākšanas pirmajā kārtā piedalījušies 12 533 vēlētāji.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.

Avots: nra.lv

Steidzamības kārtā vēl līdz šā gada beigām kopā ar citiem pensiju likuma grozījumiem plānots izskatīt Labklājības ministrijas (LM) piedāvātās izmaiņas pensijas aprēķināšanā, kas skar pensijas sākumkapitālu. Ja to nepaspētu izdarīt, lielākajai daļai cilvēku, kas nākamgad dotos pensijā, tās būtu ievērojami mazākas. LM apgalvo, ka tā nav aizmāršība, bet laikus pamanīta netaisnība, ko piedāvāts labot parlamentam.

Situācija saistīta ar visai sarežģīto pensijas aprēķināšanas formulu, kas cilvēkam, kurš nav iedziļinājies pensiju aprēķināšanas aizkulisēs, sākotnēji šķitīs nesaprotama. Proti, pensiju likumā ir ierakstīta formula, kā rēķināt pensiju, kur viens no elementiem ir mūža laikā uzkrātais pensijas kapitāls. Pārejas periodā, kāds ir pašlaik, kapitālam tiek pieskaitīts sākumkapitāls par padomju laikos (kopumā līdz pat 1996. gadam) nostrādāto posmu. Šā sākumkapitāla aprēķināšanā ņem vērā cilvēka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tikai par četriem gadiem – no 1996. līdz 1999. gadam.

Pašlaik pensiju likums – līdz 2011. gada 31. decembrim, tas ir, līdz šā gada beigām – nosaka vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga šajos četros gados (no 1996. līdz 1999. gadam) bija mazāka par vidējo algu valstī tajā laikā, ņemt vērā 48 mēnešu vidējo algu valstī. Proti, tā palielinot šo cilvēku pensijas, jo daudziem šajos gados algas bija ļoti mazas. Taču šī sistēma, kā norāda LM, ir spēkā tikai līdz šā gada beigām, tāpēc varētu sanākt, ka jau nākamgad lielai daļai pensionāru pensija tiek aprēķināta daudz zemāka, nekā ja viņi ietu pensijā tagad.

Ar rosinājumu pagarināt vēl uz diviem gadiem šādu kārtību Saeimā nākusi klajā pati LM. Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidro: ja cilvēkam alga šajos četros gados nav bijusi vai tā bijusi ļoti maza, rēķinot pensiju, ņem vērā vidējo algu valstī, piemēram, 2010. gadā no visām jaunpiešķirtajām pensijām 71% gadījumā tika piemērota vidējā alga valstī par 1996.–1999. gadu, savukārt šā gada pirmajā pusgadā – tās bija 66,5% pensiju. «Nav ilūziju, ka nākamā gada pensionāriem būs labāka situācija,» spriež J. Muižniece, «mēs modelējām situāciju, un atsevišķos gadījumos pensija varētu samazināties pat uz pusi.» LM piedāvā parlamentam grozīt likumu un līdz 2013. gada 31. decembrim pagarināt esošo pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtību.

Tomēr kāpēc tikai tagad, kad līdz gada beigām palicis tikai pusotrs mēnesis, LM nāk klajā ar šo priekšlikumu? LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks apgalvo, ka tā nav aizmāršība, vienkārši, skatoties visas normas, kuru darbība beidzas šogad, izpētīta arī šī. Visticamāk, sākotnēji bija domāts, ka jau šā gada beigās pensionāru situācija būs daudz labāka, bet, analizējot datus, izrādījies, ka tā vis nav. Šie četri gadi ir ļoti nozīmīgi pensijas aprēķināšanā (no pensionāriem gan ļoti bieži atskan kritika, ka uz visu padomju laika darba stāžu attiecina algu tikai par četriem gadiem, kas daudziem ļāvis iedzīvoties milzīgās pensijās).

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, sākuma kapitāla atvieglojums bija piemērots aptuveni 66 procentiem no vecuma pensijām, kas tika piešķirtas 2011. gada deviņos mēnešos. Līdz ar to lielākā vai mazākā mērā pensijas apmērs, ja netiktu veiktas izmaiņas, būtu mazāks aptuveni divām trešdaļām jaunpiešķirto vecuma pensiju.

Avots: nra.lv

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs uzskata, ka steidzami jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kas pašvaldībai ļautu efektīvi cīnīties ar negodprātīgiem publisko pasākumu rīkotājiem. Šobrīd spēkā esošais Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums pašvaldībai šādas tiesības nedod. Izpilddirektors vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu veikt konkrētus grozījumus minētājā likumā.

Uz šādu soli J.Radzeviču mudināja Pašvaldības policijas sniegtā informācija par saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām un notikumu vietas apsekošanas rezultātiem SIA „Game Serviss Group” organizētajā atrakciju parkā pie tirdzniecības centra „Elkor Plaza”, Brīvības gatvē 201. Pārbaužu laikā konstatēta skaļas mūzikas atskaņošana pēc plkst. 23.00, t. i., pēc saskaņotā atrakciju parka darba laika. Turklāt konstatēts, ka pie atrakciju parka kases izvietotā informācija par parka darba laiku atšķiras no saskaņotā laika. Piemēram, sestdienās un svētdienās darba laiks ir patvaļīgi pagarināts līdz plkst. 24.00. Konstatēts arī, ka atrakciju darbības laikā bieži uz vietas neatrodas par drošību atbildīgais darbinieks. Par konstatētajiem pārkāpumiem policija uzsākusi administratīvo lietvedību, taču policija arī lūdz pašvaldību risināt jautājumu par atrakciju parka darbības ierobežošanu.

„Pašvaldības rokas saista likums, kas, konstatējot šāda veida pārkāpumus, liedz domei atcelt izsniegto atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pēc likuma izmaiņām pašvaldība nekavējoties pārtrauks šādu un līdzīgu patvaļīgu karuseļu organizatoru darbību. Uzskatu, ka pilsētā nav vietas tādiem uzņēmējiem,” saka pilsētas izpilddirektors.

Avots: nra.lv