Šī un arī nākamā mācību gada garums netiks mainīts, tomēr par 2013./2014. mācību gada ilgumu vēl nav izlemts. Ja tiks pieņemtas kādas izmaiņas saistībā ar mācību gada pagarināšanu, tas tiks paziņots, informē Izglītības un zinātnes ministrijas ministra palīdze Ilze Grīnfelde.

Izmaiņas varēs īstenot gadījumā, ja tās atbalstīs skolotāji un vecāki.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums ir pagarināt mācību gada garumu Latvijā par divām nedēļām – vai nu divas nedēļas jūnijā, vai divas augusta nedēļas, lai samazinātu skolēnu noslogotību. Tas nozīmē, ka būtu jāveic grozījumi Vispārējās izglītības likumā un jāpārskata visi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri saistīti ar mācību gada garumu.

Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. “Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad, iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem,” iepriekš skaidroja Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Taču, sākot no 2013./2014.mācību gada, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads – tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, raksta diena.lv.

Avots: nra.lv /Zane Plone

Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), lai veicinātu dzimstību, piedāvā kompensēt recepšu medikamentus 25 procentu apmērā bērniem līdz divu gadu vecumam, izveidot centralizētu spermas banku, kompensēt medikamentus neauglības ārstēšanai un ieviest citus pakalpojumus.

Šo mērķu piepildīšanai tuvāko trīs gadu laikā nepieciešami vairāk nekā seši miljoni latu. Mediķi norāda, ka valstij jādara viss, lai saglabātu jauno cilvēku reproduktīvo veselību – lai viņi varētu ieņemt un laist pasaulē veselus bērnus. Daudz kritiskāk izsakās Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne. Viņa demogrāfijai veltītā diskusijā, runājot par māšu un zīdaiņu mirstību, Saeimā atzina: neredzu progresu desmit gadu garumā. 2010. gadā reģistrētas piecu māšu nāves, kas ir kritisks, nepieņemams skaitlis, tāpat kā augstie zīdaiņu mirstības rādītāji.

Kopumā jāsecina: drīz visas diskusijas par demogrāfiju nonāks strupceļā, jo cilvēkiem apniks klausīties uzrunas un neredzēt konkrētu rīcību. Tāpēc diemžēl Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) teiktais, ka «šī diskusija parlamentā ir apliecinājums Saeimas politiskajai vēlmei un gatavībai risināt jautājumus, kas saistīti ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu», nesasniedz dzirdīgas ausis.

Apkopotie dati par dzimstību liecina, ka 2011. gadā piedzimis vismazākais bērnu skaits pēdējo vismaz desmit gadu laikā, un to būtiski nevarējis ietekmēt pat trīnīšu brīnums (arī šogad jau piedzimuši pirmie trīnīši). Pēc demogrāfa Ilmāra Meža teiktā, demogrāfisko problēmu risināšana no parlamenta un valdības puses būtu prioritāte, ja tam piešķirtu arī naudu. «Pašlaik tā ir lozunga veida prioritāte, tāpēc jāturpina spiediens uz politiķiem. Neesot naudas, bet mēs esam bagātāki nekā Āfrikas valstis un pat Eiropā neesam vistrūcīgākie,» saka I. Mežs. Apzinīgākās valstis (ar to domāts tādas, kas rūpējas par demogrāfiju) ģimenēm ar bērniem novirza trīs četrus procentus no gada budžeta, savukārt Latvija – tikai vienu. «Kā Igaunija spēj atrast divreiz vairāk līdzekļu, lai veicinātu bērnu dzimstību, bet Latvija nevar?» jautāja demogrāfs. Pētniece Anda Karnīte norāda, ka ceturtā daļa iedzīvotāju vēlētos trīs un vairāk bērnu, tāpēc «mūsu atbildība ir izdomāt, kā panākt, lai šīs vēlmes īstenotos». Viens no iemesliem ir nestabilitāte ienākumos – «nezinu, vai varam atļauties vairāk bērnu», tāpat arī sievietes uzskata, ka ir pārāk jaunas, lai radītu bērnus.

Biedrība Papardes zieds, kas organizēja diskusiju, vēlas uzsvērt veselības nozīmi demogrāfijas veicināšanā. Pēc mediķu domām, jāmaina ļoti būtiskas lietas, jo Latvija ne tikai dzimstības ziņā ir pēdējās vietās Eiropā, bet arī ņemot vērā zīdaiņu veselību un mātes mirstību. «Pašlaik pirmais bērns sievietēm Latvijā dzimst 29 gados, tas ir apmēram desmit gadu pēc dzimumattiecību uzsākšanas, tas ir ļoti ilgs laiks, un, ja šajā laikā sievietes nedomā par savu veselību, tas ļoti tieši ietekmē viņu spēju vēlāk ieņemt un dzemdēt bērnu,» saka ginekoloģe, Papardes zieda prezidente Dace Matule. Piemēram, augstais saslimstības rādītājs ar hlamidiozi, kas var draudēt sievietei ar neauglību vai ārpusdzemdes grūtniecību.

Veselības ministrija nākusi klajā ar vairākiem konkrētiem priekšlikumiem tieši veselības jomā, piemēram, atbildot uz ārstu un PVO satraukumu par zīdaiņu un mātes mirstību, plānots ieviest perinatālā un mātes mirstības audita sistēmu, lai būtu iespējams operatīvi ieviest izmaiņas sistēmā. VM arī plānojusi iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai, bet valsts apmaksātos pakalpojumos – neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras.

***

Dzimušo skaits Latvijā

2005: 21 497

2006: 22 264

2007: 23 273

2008: 23 948

2009: 21 677

2010: 19 219

2011: 18 620

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: nra.lv /Inga Paparde

120 kilogramu smagu vīrieti grib iestūķēt sestās klases skolnieka biksēs – šādi spilgti salīdzinājumi izskanējuši Latvijas Slimnīcu biedrības dalībnieku diskusijās par valsts piedāvātajiem nepietiekamajiem finanšu nosacījumiem šim gadam.

Liela daļa slimnīcu nolēmušas rīkoties kardināli un šādus līgumus neparakstīt.

Nacionālā veselības dienesta piedāvātie līgumi slimnīcām paredz ievērojamu finansējuma samazinājumu. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs informē, ka pašlaik ir piesaistīts jurists, lai slimnīcu atteikumam parakstīt līgumus būtu juridisks pamats. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, līgumu neparakstot viena mēneša laikā, slimnīcas faktiski atsakās no tām paredzēto funkciju izpildes. Tas nozīmētu iestāžu slēgšanu. No valsts puses tiekot uzsvērts, ka prioritārs ir likums par budžetu, taču biedrība uzskata, ka tas nav augstāks par citiem likumiem, tajā skaitā Satversmē pausto, ka iedzīvotājiem ir jāsniedz medicīniskā palīdzība nepieciešamajā apmērā. Finansējuma līgumos šis apmērs nav noteikts, un skaidrs, ka ar šādu piedāvājumu nekādu kvalitāti slimnīcas nodrošināt nevarēs, klāsta J. Kalējs.

Pietiek tikai 70%

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī valdes priekšsēdētāja Egija Silniece informē, ka ar piedāvāto finansējumu pietiktu tikai apmēram 70% pacientu ārstēšanai. Atbilstoši līgumam uz pusi samazināts tarifs terapijas profila, arī reanimācijas pacientu ārstēšanai. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana izmaksā vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās samaksāt tikai 115 latu. «Tādu līgumu slimnīca parakstīt nevar. Mēs nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs un pateikt, ka viss ir kārtībā,» uzsver E. Silniece.

Tikmēr Jēkabpils reģionālās slimnīcas aprēķini rāda, ka viena pacienta ārstēšana, ieskaitot speciālās programmas, izmaksā vidēji 357 latus. Taču, saliekot kopā visām programmām paredzēto finansējumu, sanāk, ka šogad uz vienu pacientu vidēji būs 255 lati. «Tas ir 100 latu iztrūkums uz vienu pacientu!» situāciju raksturo slimnīcas vadītājs Ivars Zvidris. Slimnīca ir gatava parakstīt tikai ekonomiski pamatotu līgumu vai arī strikti precizētu – kas par šādu naudu slimnīcai būtu jānodrošina. Lai politiķi to publiski pasaka. «Turklāt tas viss notiek ar roku izgriešanas metodēm – ja mēneša laikā līgumus neparakstīsim, mūs met ārā,» neizpratnē ir I. Zvidris.

Kā iegādāties preces?

Vidzemes slimnīcu visvairāk uztrauc tarifā iekļautais nepietiekamais finansējums medikamentu un medicīnas preču iegādei. Slimnīcas vadītāja Ingūna Liepa norāda, ka visas iekšējās rezerves ir izsmeltas – visas pozīcijas ir vairākkārtīgi pārskatītas. «Bet medikamenti mums jāpērk par tādām cenām, kādas tās ir.» Ja medikamenti būšot jāpērk, iekļaujoties piedāvātā tarifa ietvaros, tad slimnīca to nespēs un jebkurš piegādātājs varēšot pieprasīt slimnīcas maksātnespēju.

Arī Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis akcentē draudošo maksātnespēju, jo pie pašreizējā finansējuma slimnīca katru mēnesi strādā ar apmēram 100 000 latu zaudējumiem.

Samazinās ambulatorais finansējums

Daļa slimnīcu uztraucas arī par samazināto finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem, arī diagnostikas izmeklējumu veikšanai un dienas stacionāram. Piemēram, Vidzemes slimnīcā valsts apmaksātu ambulatoro palīdzību varēs saņemt tikai viens onkoloģiskais pacients nedēļā. Ambulatorais finansējums ievērojami samazināts arī visām trijām Kurzemes slimnīcām – Ventspilī ar filiāli Talsos, Liepājā un Kuldīgā –, kas būtiski pasliktinās veselības aprūpes pieejamību šā reģiona iedzīvotājiem.

Latvijas Slimnīcu biedrība ir nosūtījusi vēstuli premjerministram un veselības ministrei. «Tagad bumbiņa ir valsts pusē,» nosaka J. Kalējs. Tikmēr Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa norāda, ka šie jautājumi pašlaik tiek risināti un līgumu parakstīšanai vēl ir laiks līdz februāra beigām. Šobrīd līgumus ir parakstījušas 10 no 39 veselības aprūpes iestādēm. Tikmēr no Slimnīcu biedrības gaida konkrētus aprēķinus un ar skaitļiem pamatotu informāciju, kas pierādītu, ka piedāvātie tarifi ārstēšanai ir nepietiekami.

Avots: nra.lv /Kristīne Klauze

Pacientiem, kuri kompensējamās zāles saņēma jau agrāk, proti, līdz ar jaunās sistēmas iedarbināšanu, šogad var nākties maksāt par zālēm vairāk – ja vien viņi neatteiksies no iepriekš lietotā medikamenta un nesāks lietot valsts noteiktās vislētākās zāles.

Tā kā references medikamentu – to, kuru cenu valsts ņem vērā kompensējot, cenas kritušās, pērkot citus medikamentus, pacientiem jāmaksā lielāka starpība.

Jaunā sistēma paredz, ka kompensējamo medikamentu sarakstā no šā gada 1. februāra konkrētām saslimšanām ir noteikts tikai viens – vislētākais – medikaments. Jaunajiem pacientiem, kuri tikai no šā gada sāk lietot kompensējamās zāles, ārsts drīkst izrakstīt tikai medikamenta vispārīgo nosaukumu un aptiekām jāizsniedz tikai lētākais medikaments. Savukārt vecajiem pacientiem, kuriem kompensējamās zāles izrakstītas jau agrāk, ārsts drīkst turpināt rakstīt konkrēto zāļu nosaukumu, aptiekās pacientam izsniegs tieši to, ko ārsts izrakstījis, arī ja šīs zāles nav vislētākās, un valsts kompensēs daļu no medikamenta izmaksām (valsts kompensē tikai lētākā medikamenta cenu – tā saukto references cenu). Tas gan neattiecas uz jaunajiem pacientiem – viņu gadījumā, ja ārsts būs izrakstījis konkrētu zāļu nosaukumu, visbiežāk, konkrēta ražotāja zāles, tad valsts nekompensēs neko.

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka jaunajā Kompensējamo zāļu sarakstā 600 zālēm ir samazinātas cenas līdz pat 37 procentiem. Sarakstam pievienotas arī 104 zāles, kas līdz šim nebija iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Kopumā no 1. februāra sarakstā ir 1387 zāles un 149 medicīniskās ierīces. NVD vēlreiz apliecina, ka pacientiem, kuriem pirmoreiz mūžā izraksta kompensējamos medikamentus, ārstam jāraksta zāļu vispārīgais nosaukums. Ja aptiekā izsniegtās lētākās zāles nesniegs vēlamo terapeitisko efektu, tad ārsts, norādot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, varēs izrakstīt citas zāles, sākot ar nākamajām lētākajām attiecīgā vispārīgā nosaukuma zālēm.

Jaunā izrakstīšanas kārtība ir veidota ar mērķi veicināt lētāku zāļu izrakstīšanu un iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā. Tas veicināšot sīvāku konkurenci farmācijas firmu starpā, kas, piedāvājot arvien zemākas cenas, vēlas iegūt savam medikamentam lētākās zāles statusu, norāda NVD. Prognozējams, ka jaunā kārtība ļaus ietaupīt 1,7 miljonus latu.

Lai gan valsts atbildīgās iestādes norāda, ka attiecībā uz vecajiem pacientiem izmaiņu nav, vairāki pacienti pauž neizpratni, kāpēc par zālēm no februāra būs jāmaksā vairāk, ja valstī tiek sludināts, ka zāles paliek lētākas. Paciente Mārīte Neatkarīgajai stāsta, ka viņai aptiekā skaidrots: no februāra būs vairāk jāmaksā par kompensējamām zālēm. Uz jautājumu, kāpēc, aptiekā nevarējuši konkrēti atbildēt, tāpēc paciente sapratusi, ka tas saistīts ar jauno sistēmu. Viņa jau vairākus gadus lieto kompensējamos medikamentus, arī asinsvadu saslimšanas dēļ. Viens no medikamentiem jau iepriekš nomainīts uz lētāku, taču tagad, izrādās, tas ir dārgākais, un valsts kompensē citu. «Man aptiekā parēķināja, ka visi medikamenti no februāra būs dārgāki par pārdesmit santīmiem, bet viens no tiem par latu,» stāsta Mārīte. Viņai aptiekā ieteikts izpirkt visu receptēs ierakstīto (tās izrakstītas uz diviem mēnešiem), lai februārī nebūtu jāmaksā vairāk.

NVD speciāliste Laura Lapiņa atzīst, ka šāda situācija ir iespējama. Valsts kompensē lētāko medikamentu, tāpēc, ja pacientam izrakstīts dārgāks medikaments, viņam ir jāpiemaksā. Tā kā no februāra samazinājušās cenas (atsevišķos gadījumos pat par trešdaļu), arī valsts kompensējamā daļa ir mazāka attiecībā pret dārgākiem medikamentiem, un līdz ar to pacientiem jāpiemaksā vairāk. Proti, samazinājusies references cena, ko kompensē valsts. Kā risinājumu NVD speciālisti piedāvā sarunu ar ārstu, lai gadījumā, ja pacients nevēlas maksāt vairāk, ārsts izrakstītu lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu.

Iespējams, izpratnes par jauno sistēmu vēl nav arī ārstiem. Paciente Anita, kurai pēc insulta jālieto vairāki medikamenti, no kuriem vairāki ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā, stāsta, ka ārsts, izrakstot recepti, sacījis: man jāraksta vispārīgais zāļu nosaukums, jo citādi jūs nesaņemsiet valsts kompensāciju. Paciente zāles lieto jau kopš pagājušā gada. «Tā kā ārsts man izrakstīja šo nosaukumu, aptiekā man izsniedza lētāko, izrādās, tikai divi šādi medikamenti ir sarakstā, man jālieto tagad otrais, Latvijā ražotais,» Neatkarīgajai stāsta paciente, lai gan viņai būtu tiesības lietot to pašu, ko iepriekš saņēmusi vairākus mēnešus. Viņa izpētījusi, ka cenas starpība gan neesot liela, tikai 20 santīmu… «Vai tiešām dēļ tā tagad jāmaina medikaments, kāpēc arī jaunie pacienti nevar izvēlēties?» jautā Anita. Viņa gan nolēmusi lietot to, ko ārsts izrakstījis, jo izpētījusi arī sastāvu, atšķiras tikai tas, ka viena ražotāja zālēm klāt ir laktoze.

***

Kā mainījušās zāļu cenas atsevišķiem medikamentiem

Diagnožu grupa Zāļu vispārīgais nosaukums Zemākā aptiekas cena* no 2011. g. jūlija Zemākā aptiekas cena no 2012. g. februāra % samazinājums Kompensācijas apmērs, % Pacienta piemaksa no 2011. g.1. jūlija Pacienta piemaksa no 2012. g.1. februāra

Asinsrites sist. slimību grupa Atorvastatinum 10 mg 3,25 2,90 11% Kardioloģija 75% 0,81 0,72

Angioplastija 100% 0,00 0,00

Clopidogrelum 75 mg 8,08 5,05 37,5% Kardioloģija 75% 2,02 1,26

Angioplastija 100% 0,00 0,00

Psihiatrija Olanzapinum

10 mg 27,87 18,03 35% Šizofrēnija 100% 0,00 0,00

Audzēji (pretsāpju) Fentanylum 0,1 mg/h 40,08 37,04 7,6% Audzēji 100% 0,00 0,00

Audzēji (pretsāpju) Bicalutamidum 50 mg 42,36 29,70 30% Audzēji 100% 0,00 0,00

* visas cenas norādītas latos

Avots: Nacionālais veselības dienests

Avots: nra.lv /Inga Paparde

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 Starptautiskās Drošākas interneta dienas ietvaros 8. februārī rīkos ikgadējo akciju „Drošāka interneta diena”.

Tās laikā ikvienam interesentam būs iespēja ziņot par pārkāpumiem interneta vidē, saņemt psiholoģisku atbalstu gadījumos, ja zvanītājs cietis no prettiesiskām darbībām interneta vidē, kā arī uzdot jautājumus par interneta drošību.

Akcijas laikā var zvanīt un jautāt par dažādu problēmu un pārkāpumu veidiem virtuālajā pasaulē, tostarp emocionālo pazemošanu, saskarsmi ar pornogrāfiska satura materiāliem, seksuāla rakstura ziņu vai video saņemšanu, vardarbību vai saskarsmi ar ekstrēma satura materiāliem. Tāpat arī noteikti jāinformē par pedofilu aktivitātēm un finanšu krāpniecības gadījumiem.

Akcijas laikā palīdzību varēs saņemt arī cilvēki, kuriem iestājusies atkarība no interneta vai arī cilvēki, kuri vēlas uzzināt vairāk par droša kontakta veidošanas apsvērumiem sociālajos portālos u.tt.

Uzticības tālruni 116111 var sazvanīt katru darba dienu no plkst. 8:00 līdz 23:00, sestdienās no plkst. 8:00 līdz 22:00, bet svētdienās no plkst. 10:00 līdz 22:00.

Uzticības tālrunis ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

Avots: nra.lv

Latvijas Infektoloģijas centrā saņemts ziņojums par gripas pacienta nāvi. Pacientam bija smagas hroniskas slimības, kas inficējoties ar gripu, izraisīja dzīvību apdraudošas komplikācijas un pacienta nāvi.

Pacientam laboratoriski bija apstiprināts B tipa gripas vīruss, nra.lv informē epidemioloģe Raina Nikiforova. Šis ir pirmais nāves gadījums ar gripu saslimušajiem šajā gripas sezonā.

Latvijas Infektoloģijas centra epidemiologu apkopotie gripas monitoringa dati liecina par pacientu skaita pieaugumu un šīs infekcijas izplatību.

Gripas intensitāte Latvijā (vidēji 14 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem) salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu (12 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem) pieaugusi par 15%.

Nevienā no gripas monitoringā iekļautajām pilsētām gripas intensitāte nepārsniedza 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir gripas epidēmijas slieksnis.

Saskaņā ar slimnīcu sniegto informāciju, pagājušajā nedēļā kopumā stacionēti 12 gripas pacienti: 11 pacienti ar gripu un 1 pacients ar gripas izraisītu pneimoniju. Septiņi pacienti hospitalizēti Daugavpilī, Rīgā – četri, Valmierā – viens.

Pasaules Veselības organizācija informē, ka Eiropas reģiona lielākajā daļā valstu gripas aktivitāte ir zema. Tomēr vairākas valstis ziņojušas par aktivitātes pieaugumu. Bulgārija, Islande, Malta un Spānija informēja par augstu gripas izplatības intensitāti un gripas aktivitātes pieaugumu. Pēc ģeogrāfiskās izplatības -par plašu gripas izplatību ziņoja divas valstis (Itālija un Spānija), par reģionālo gripas izplatību ziņoja 4 valstis, par lokālu vai sporādisku gripas izplatību ziņoja 29 valstis un tikai 9 valstīs gripas aktivitāte netika novērota.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

Puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos turpināt strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, kamēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) uz šādu soli gatavs ir tikai katrs trešais. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji ir daudz negatīvāk noskaņoti pret, piemēram, pensijas vecuma palielināšanu.

Šie ir daži no speciāla Eirobarometra pētījuma secinājumiem par eiropiešu attieksmi pret sabiedrības novecošanu. Tas šogad ES ir īpaši aktuāls jautājums, jo 2012.gads ir pasludināts par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei.

Piektdien, 3.februārī, plkst. 15:00 ES mājā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) notiks gada atklāšanas pasākums, kurā piedalīsies labklājības ministre Ilze Viņķele, Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) vadītāja Inna Šteinbuka un Eiropas Parlamenta informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš. Pasākumā tiks paziņoti arī septiņu labas gribas vēstnieku vārdi. Sabiedrībā pazīstamie cilvēki visa gada garumā dalīsies savā pieredzē un zināšanās par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, un sadarbību starp paaudzēm. Latvija gada ietvaros izvirzījusi četras prioritātes – veicināt paaudžu sadarbību, celt vecākās paaudzes prestižu sabiedrībā, mazināt viņu diskrimināciju darba tirgū, kā arī sekmēt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu.

Lai atzīmētu Eiropas gada atklāšanu, EKP izveidojusi infografiku, kurā iespējams salīdzināt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem ar novecošanu saistītiem jautājumiem ar citām ES valstīm. Tā pieejama http://infogr.am/es/eiropa-noveco/. Infografikai ir Creative Commons licence, kas ļauj visiem to izmantot par brīvu, nemainot saturu.

Starptautiskais kafijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums Coffeebrewer Nordic A/S izsludinājis īpašu konkursu īstas kafijas cienītājiem no visas pasaules, aicinot piedalīties ikvienu – informē viņu produkcijas izplatītāji Latvijā – „Premium Coffee”.

„Grower`s cup” produkcija ir rūpīgi izraudzīta un piedāvā ekskluzīvu kafijas klāstu no visas pasaules. Kafija tiek lasīta rokām, kas nodrošina tās ekskluzivitāti, bet izsmalcināto garšu dod apstākļi, kādos ir augusi pati kafija, kā arī individualizētais grauzdēšanas process un pareiza kafijas uzglabāšana.

Šīs kafijas unikālais iepakojums, kas izmēra ziņā nav lielāks par burtnīcu, dod iespēju to paņemt līdzi ceļojumos, makšķerējot, uz darbu, kā arī pasniegt kā ekskluzīvu dāvanu.

Konkursa būtība ir dalīties ar interesantākajiem veidiem „Grower`s Cup” kafijas baudīšanā. Kā piemēram, kafijas servēšanu, turot iepakojumu zobos, liet kafiju tasītē no otrā stāva, kafijas baudīšana sniegā un citas interesantas idejas. Uzņēmums uzsver, ka iespējas ir bezgalīgas, ņemot vērā kafijas iepakojumu, un jebkura ideja tiks sirsnīgi pieņemta. Tomēr jāatceras, ka nevajag pakļaut nedz sevi, nedz kādu citu riska situācijām.

„Mums ir svarīgi redzēt mūsu kafijas cienītājus. Nav jābūt kautrīgiem, jo smieklīgas un romantiskas fotogrāfijas tiks vērtētas visaugstāk. Šis konkurss ir starptautisks un domāju, ka arī mūsu valsts var tikt pārstāvēta un iegūt labas pozīcijas un atpazīstamību,” atzīst „Premium Coffee” vadītājs Guntis Zemļickis

Bildes jāsūta uz starptautisko e-pastu – share@growerscup.com vai jāpievieno Facebook.com lapās. Šobrīd ir izveidotas divas lapas portālā Facebook.com:
http://www.facebook.com/GrowersCup.For.Real.Coffee.Lovers un
http://www.facebook.com/Outdoor.Coffee , kur šobrīd notiek konkurss par kafijas baudīšanu īpašos veidos un vietās.

Šobrīd „Grower`s Cup” kafiju iegādāties uzņēmumā „Premium Coffee”, Baldones ielā 6, Jūrmalā vai zvanot uz 22338180, 27098981, T/C „Spice” veikalā „Eventea” un tirdzniecības centrā „Stockmann”