Iedzīvotāji iespējas Latvijā atrast labu darbu vērtē ļoti kritiski, liecina DNB Latvijas barometra apkopotie dati par pagājušā gada decembri.

To, ka šīs iespējas ir labas («drīzāk labas» un «ļoti labas»), decembrī norādīja 5% aptaujāto, kas ir nedaudz biežāk nekā novembrī (3%), bet to, ka tās ir kopumā sliktas («drīzāk sliktas» un «ļoti sliktas») teica gandrīz 3/4 iedzīvotāju (71%, novembrī – 74%). Bet 2009. un 2010. gadā vairāk nekā 80% respondentu iespējas atrast labu darbu uzskatīja par praktiski nereālām, piemēram, 2009. gada septembrī tā uzsvēra pat 92% aptaujāto.

«Tiesa gan, nevaru īsti piekrist pētījuma veicējiem par noformulēto jautājumu, nekur nav īsti paskaidrots, ko nozīmē «labs darbs», un katrs to var interpretēt savādāk. Ja būtu jautājums – kā tiek vērtētas iespējas šobrīd atrast darbu – dati, iespējams, nebūtu tik pesimistiski,» norāda pētījuma eksperte Margarita Dunska.

Lai arī aptaujāto vērtējums par iespējām valstī atrast labu darbu ir kopumā kritiskāk vērtētais indikators, tomēr arī atbildēs uz citiem jautājumiem, piemēram, par Latvijas ekonomisko stāvokli, ģimenes materiālo stāvokli, valdības darbu, dominē negatīvisms. «Un šāda skepse, neticība, negatīva attieksme iezīmējās jau pirms krīzes, kad tika uzsākta šāda ikmēneša iedzīvotāju aptauja. Negatīva attieksme pret visu valstī un sev apkārt notiekošo valdīja jau tā saukto trekno gadu laikā, un, krīzei sākoties, tā tikai palielinājās,» teic M. Dunska. Viņa turpina: «Lai arī vairākums pauž neapmierinātību ar valdības darbu [decembrī 77%] un ekonomisko stāvokli Latvijā raksturo kā sliktu [69%], mēs tik un tā ļoti paļaujamies uz valdī- bu un nemitīgi ceram, ka nāks jauni politiķi un visu vērsīs par labu, bet paši neko nedarām.

Avots: nra.lv /Līga Nestere

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien vienojās, ka līdz 1. aprīlim Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar saviem ostu pārvaldes reformas piedāvājumiem un tad arī tiks atvērts likums Par ostām, dodot startu jaunām, daudz pamatotākām debatēm par nepieciešamajām reformām. Ostu likuma iespējamā grozīšana, saskaroties dažādām interesēm – gan politiskām, gan ekonomiskām, visticamāk, būs ļoti skaļa un konfliktu pilna.

Pirmās konflikta dzirkstis uzzibsnīja jau tad, kad Zatlera Reformu partijas pārstāve Sandra SondoreKukule paziņoja par nepieciešamību uzlabot ostu pārvaldi, samazinot tajā pašvaldību lomu. Šis viņas piedāvājums sastapās ar pretestību un asu kritiku ne tikai no valsts ostu pārvaldēm, bet arī no satiksmes ministra Aivja Roņa, kas šādam redzējumam nepiekrita.

Komisijas sēdē pieaicinātie ārvalstu lobiji un komersanti norādīja, ka ostas ir jāreformē, panākot komersantiem ērtāku un līdz ar to arī ekonomiski pamatotāku ostu pārvaldi.

Proti, kā izskanēja komisijas sēdē, šobrīd ostu pārvaldes, pieņemot konkrētam komersantam saistošus lēmumus, to darot bez pašu komersantu klātbūtnes. Neesot arī pieņemams, ka ostu pārvalžu lēmumi nav pārsūdzami administratīvajā tiesā un bieži tiekot pasludināti par nepārsūdzamiem. Neesot normāli arī tas, ka ostu iekšienēs valda nevienlīdzība par ostu infrastruktūras pieejamību. Tāpēc esot jāpanāk, ka ikvienam komersantam, strādājot ostā, tās infrastruktūra, piemēram, ceļi un dzelzceļi, ir pieejami pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citiem komersantiem.

Par šiem jautājumiem vienisprātis bija gan komisijas parlamentārieši – neraugoties uz piederību koalīcijai vai opozīcijai – un pieaicinātie ministri, tajā skaitā bezpartejiskais satiksmes ministrs A. Ronis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Paredzams, ka šķēpi tiks lauzti par pašvaldību ietekmes mazināšanu ostās. Saeimas komisijas sēdē bija pieaicināti gan Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā, gan Baltijas asociācijas Transports un loģistika pārstāvji, kas klātesošos centās pārliecināt par to, ka ar steigu ostu pārvaldes jāatbrīvo no pašvaldību ietekmes.

Latvijas Ostu asociācija savukārt uzskata, ka nav pamata pašvaldību ietekmes mazināšanai, turklāt pieļauj, ka visa politiskā ņemšanās ap ostām ir saistīta ar ASV Tirdzniecības palātas vēlmi kontrolēt Latvijas ostu darbību un pavērt ceļu to apšaubāmai privatizācijai. Izplatītajā paziņojumā Ostu asociācija norāda, ka «ASV tirdzniecības palāta Latvijā veic aktivitātes, lai Latvijā iniciētu sistēmas izveidi, kādas nav pašās ASV. ASV tirdzniecības palāta Latvijā ir piedāvājusi labi funkcionējošo ostu pārvalžu sistēmu pārveidot par vienu lielu un smagnēju uzņēmumu tieši pēc vājākus rezultātus sasniegušo kaimiņvalstu ostu piemēra. Pēc Amerikas Ostu pārvalžu asociācijas 2006. gadā publicētā pētījuma Jūras ostu vadība ASV un Kanādā, tikai divas (~1,5%) no visām 126 publiskajām ostu pārvaldēm ASV ir uzņēmumi. Pārējās formas ietver pašvaldības izveidotas institūcijas (~29%), ostas nodokļu rajona pārvaldes institūcijas (~43%), federālās zemes izveidotas pārvaldes institūcijas (~20%) vai novada izveidotas pārvaldes institūcijas (~6%). Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā runā par sistēmas maiņu caurspīdīguma palielināšanai, taču, kā redzams, pati ASV caurspīdīgumu savās ostās necenšas panākt ar ostas pārvaldīšanas uzņēmumu izveidi,» uzskata Latvijas Ostu asociācija.

Satiksmes ministrs A. Ronis nesteidzās piekrist, ka pašvaldību loma ostu pārvaldē būtu mazināma. Viņš arī iepriekš paudis viedokli, ka ir nevis jāsamazina pašvaldību ietekme ostu pārvaldē, bet gan ostu pārvaldē jādod mazāk vietas partiju ietekmei. Pašvaldībām ir plašāks redzējums par savu iedzīvotāju vajadzībām, bet politisko lomu un ilgtermiņa stratēģiju ostās varētu virzīt valdība un atbildīgo ministriju ierēdņi. Kā argumentu savam redzējumam ministrs piesauca faktu, ka, viņaprāt, Ventspils brīvostas kritikā pārāk liela loma atvēlēta tieši kādai konkrētai partijai, nevis konstruktīviem piedāvājumiem. «To ziloni prezentāciju laikā nevarēja nepamanīt,» teica ministrs. Viņš arī uzskata, ka liela daļa Latvijas ostu problēmu ir nevis to pārvaldīšanas modeļa dēļ, bet gan tāpēc, ka Latvija lielā mērā jau sasniegusi sava tranzīta maksimumu – mums ir infrastruktūras pieejamības deficīts un ritošā sastāva deficīts, un šīs problēmas esot jārisina kompleksi.

Komersantu intereses pārstāvošie komisijas sēdes dalībnieki arī pārmeta, ka šobrīd neesot skaidrs, ar ko tad īsti nodarbojas ostu pārvaldes. Piemēram, vai esot pieņemami, ka pārvalde sniedz pakalpojumus, kurus līdz šim snieguši privātuzņēmēji. Šim pārmetumam nepiekrita Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis, kas piesauca presē daudz aprakstīto Rīgas Brīvostas velkoņu epopeju. Osta velkoņu pakalpojumus sākusi sniegt tikai tāpēc, ka komersanta darbībā bijuši pārtraukumi, bet osta bez velkoņiem un ločiem nespējot darboties, tās darbība tiktu paralizēta. Tādēļ ir tikai normāli, ka osta rūpējas par savu eksistenci.

Sēdes noslēgumā parlamentārieši vienojās, ka līdz aprīlim Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar saviem ostu pārvaldes reformas piedāvājumiem un tad arī tiks atvērts ostu likums, dodot startu jaunām, daudz pamatotākām debatēm par nepieciešamajām reformām.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

Gatavojoties fizisku personu mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanai, valdība izdarījusi visus nepieciešamos grozījumus likumos, lai neviens nevarētu palikt nesodīts par likuma neizpildīšanu.

Līdz šim par likumā noteiktās mantiska rakstura deklarācijas nesniegšanu, ja to pieprasījusi atbildīgā valsts institūcija, vai nepatiesas informācijas norādīšanu deklarācijā varēja sodīt tikai saskaņā ar Krimināllikumu. Sodus par šādiem pārkāpumiem likums paredz bargus. Atkarībā no nodarījuma apmēriem grēcinieku var sodīt ar naudas sodu no 12 tūkstošiem latu līdz 30 tūkstošiem latu vai ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem.

Tagad izstrādāti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodus par mazākiem pārkāpumiem. Proti, par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā varēs sodīt ar naudas sodu, kas nepārsniedz 250 latu. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas kredītiestādē kārtības un termiņa neievērošanu – varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem.

Lai būtu skaidri ne tikai sodi par valsts noteiktās kārtības neievērošanu, bet arī tas, kā ievērot likumu, Ministru kabinets apstiprināja arī noteikumus, kas nosaka kārtību, kā skaidras naudas uzkrājumi būs jāieskaita kredītiestādēs.

***

Kā ieskaitīt?

Skaidrās naudas uzkrājumi, kuri pārsniedz 10 tūkstošus latu privātpersonām un 4 tūkstošus – amatpersonām, kredītiestādē jāpārskaita līdz 1. jūnijam pulksten 24.00, kad šo summu fiksēs valsts.

Naudu var ieskaitīt arī agrāk, norādot, ka darījums veikts saskaņā ar sākumdeklarēšanas likumu.

Ieskaitot līdzekļus kontā, netiek liegts brīvi rīkoties ar šo naudu, taču jāņem vērā, ka iemaksātā summa kontā vai kontos tiks fiksēta tikai 2012. gada 1. jūnija dienas beigās.

Deklarācijas iesniedzēji ir tiesīgi izvēlēties, kādā apjomā un kurā kredītiestādē vai kredītiestādēs veikt skaidras naudas uzkrājumu ieskaitījumu kontā vai kontos.

Ja naudas uzkrājumi ir ārvalstu valūtā, lai noteiktu kopsummas ekvivalentu latos, personai uzkrājumus ārvalstu valūtā jāpārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011. gada 31. decembrī.

Ja skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem, būs tiesības šos uzkrājumus savā kontā neieskaitīt. Taču personai būs arī pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā.

Ja pēc 2011. gada 31. decembra skaidras naudas līdzekļu uzkrājumu kopsumma, kas norādīta deklarācijā, samazinājusies, pienākums par naudas ieskaitīšanu kontā nav jāizpilda.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

Par stingras fiskālās disciplīnas ieviešanu vienojušās 25 Eiropas Savienības (ES) valstis, tajā skaitā arī Latvija, apņemoties sasniegt gandrīz bezdeficīta budžetu, pat neraugoties uz to, ka visām dalībvalstīm īpašā fondā būs jāiemaksā vismaz 500 miljardi eiro.

Pēc aptuvenām aplēsēm, no Latvijas tas prasīs aptuveni 200 miljonus eiro piecu gadu laikā. Tomēr Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijai līgums par fiskālās disciplīnas ievērošanu ir jāparaksta.

ES dalībvalstis par Fiskālās disciplīnas līguma parak-stīšanu pagaidām vienojušās vien neformālā sanāksmē, izņemot Lielbritāniju un Čehiju, kuras šim līgumam nepievienosies. Līguma oficiālā parakstīšana plānota pēc mēneša. Pēc tam katrai dalībvalstij šis līgums būs jāratificē. Lai Fiskālās disciplīnas līgums stātos spēkā, tas jāratificē vismaz 12 ES dalībvalstīs. Tā kā premjerministri ir apņēmības pilni panākt, lai tas sāktu darboties jau nākamā gada 1. janvārī, vismaz pusei dalībvalstu tas jāizdara jau šī gada laikā. Arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsvēra Latvijas vēlmi nekavēties ar šī līguma ratifikāciju. Taču par to, kādus pienākumus uzliek šis jaunais līgums, Latvijā īstas skaidrības nav. Līguma projekts ir angļu valodā un plašai sabiedrībai nav bijis pieejams.

V. Dombrovskis vien paskaidroja, ka tās valstis, kas pievienojas šim līgumam, apņemas sabalansēt valsts budžetu tā, lai strukturālais budžeta deficīts nepārsniegtu 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt tām dalībvalstīm, kurās valsts parāda līmenis ir mazāks nekā 60% no IKP un kurās nav risks par fiskālās politikas ilgtspējas trūkumu, maksimālais pieļaujamais strukturālā budžeta deficīts ir 1% no IKP. Dalībvalstīm Fiskālās disciplīnas līguma normas būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. «Jāatzīst, ka Latvija pie fiskālās disciplīnas ir strādājusi, pirms vēl šis jautājums tika aktualizēts Eiropas Savienībā. Mums jau vairāk nekā gadu ir bijušas diskusijas par Fiskālās disciplīnas likumu, kurā šīs normas paredzēts iestrādāt. Tagad pēc līguma nosacījumiem tās tiks precizētas,» teica V. Dombrovskis.

Pēc viņa prognozēm, Latvija sabalansētu budžetu varētu panākt ne agrāk par 2014. vai 2015. gadu.

Zināms arī, ka par apņemšanos neizpildi eirozonas valstij soda naudā būs jāsamaksā 0,1% no IKP. Valstij, kas nav eirozonā, tostarp Latvijai, būs tiesības izlemt, vai tā vēlas pievienoties šim nosacījumam pirms iestāšanās eirozonā.

Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijai šāds līgums ir jāparaksta. «Latvijai kā joprojām visai vājai un sarežģītā ģeopolitiskā situācijā esošai valstij jāizmanto visas iespējas nostiprināt savu drošību, iespējami vairāk integrējoties Eiropas struktūrās. Turklāt līguma neparakstīšana būtu spēcīgs signāls, ka mēs neredzam iespēju nākotnē ievērot stingru fiskālo disciplīnu, tātad esam pakļauti maksātnespējas riskam, un rezultātā mūsu aizņemšanās kļūtu dārgāka,» teica DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Līdz ar fiskālās disciplīnas jautājumu apspriešanu ES līderi pieņēma kopīgu paziņojumu par izaugsmei un nodarbinātībai draudzīgu konsolidāciju.

***

UZZIŅAI

Fiskālās disciplīnas līguma galvenie punkti

• Strukturālā budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

• Valsts kopējam parādam jāsamazinās līdz 60% no IKP.

• Finanšu stabilitātes nodrošināšanai tiks veidots Eiropas stabilitātes mehānisms, kurā visām līgumu parakstījušām valstīm kopā būs jāiemaksā 500 miljardi eiro. Latvijai tas nozīmē aptuveni 40 miljonus latu ik gadu piecu gadu periodā. Tieši no šī fonda valstis varēs saņemt palīdzību savas ekonomikas glābšanai.

• Ja valsts nespēs izpildīt apņemšanos, pārējās dalībvalstis var to iesūdzēt Eiropas Kopienu tiesā.

• Eirozonas valstij pārkāpums var draudēt ar naudassodu līdz 0,1% no IKP.

• Par nozīmīgām ekonomiskām pārmaiņām būs jāinformē arī citas valstis.

***

VIEDOKĻI

Edgars RINKĒVIČS, Latvijas ārlietu ministrs:

– Šis starpvalstu līgums uzliek par pienākumu valstīm nodrošināt nacionālos budžetus bez deficīta vai ar pārpalikumu. Lai to realizētu, valstīm nacionālajā likumdošanā, vēlams konstitucionālā līmenī, jāiestrādā budžeta veidošanas noteikumi, kuri neļauj plānot ikgadējos budžetus ar deficītu. Tiesību aktos papildus jāiestrādā korekcijas mehānisms, kas noteiks veidu, kā ārkārtas situācijās radušos deficītus kompensēt ar budžeta pārpalikumiem nākamajos gados, tādējādi nodrošinot bezdeficīta budžetu vidējā termiņā.

Līgums ir atbildīgs solis fiskālās un ekonomiskās integrācijas nodrošināšanai Eiropā. Līgums ļauj ievērojami uzlabot fiskālo stabilitāti eiro zonā, kas ir svarīgi Latvijas virzībai uz eiro, kā arī ņemot vērā ciešo Latvijas uzņēmēju sadarbību ar eiro zonas valstīm. Mums svarīgie aspekti – Māstrihtas jeb eiro ieviešanas kritēriju nemainīšana, novērotāja statuss eiro zonā neietilpstošām valstīm un budžeta principu pārņemšanas elastība – ir nodrošināti.

Mārtiņš KAZĀKS, Swedbank galvenais ekonomists:

– Līguma detaļas nav zināmas, un šo līgumu var komentēt tikai pēc būtības, bet ne detaļu līmenī. Protams, pievienošanās šādam līgumam uzliek zināmas saistības, bet, manuprāt, Latvijai tas dos pozitīvu rezultātu. Pirmkārt, šāds līgums tik plašā valstu lokā stiprina iespējas eiro zonai mazāk sāpīgi pārdzīvot parādu krīzi. Ja Eiropai ir vēlme eiro saglabāt, tad šāda veida līgumi vienkārši ir neizbēgami. Ja ir vienota valūta, tad arī fiskālai politikai ir jābūt līdzīgai. Otrkārt, Latvija virzās sabalansēta ilgtspējīga budžeta virzienā, un šāds līgums neko radikāli Latvijas fiskālās disciplīnas politikā nemaina. Turklāt, ja straujas izaugsmes gados paši nespējam pretoties vēlmei tērēt pāri saviem līdzekļiem un tā pārkarsējam ekonomiku un izraisām krīzi, tad šāds ārējs disciplīnu uzspiedošs mehānisms Latvijai var nākt par labu. Tomēr ir jautājums par to, cik detalizēta būs Eiropas institūciju uzraudzība attiecībā uz Latvijas budžetu. Ja tā neaprobežosies tikai ar budžeta deficīta skaitļiem, bet iesniegsies arī budžeta struktūrā, tad Latvijai būs daudz profesionālāk jāspēj pamatot specifiskas izdevumu pozīcijas un valsts investīcijas.

Pēteris STRAUTIŅŠ, DNB bankas ekonomikas eksperts:

– Domāju un ceru, ka, ieviešot Eiropas fiskālās disciplīnas likumu, Latvijā nekas nemainīsies. Nav šaubu, ka pēc iepriekšējos gados piedzīvotās nespējas tikt galā ar savām finansēm Latvijai jebkurā gadījumā būtu jāīsteno stingra fiskālā politika, lai atjaunotu uzticēšanos. Vai Latvijai šis līgums nozīmē papildu konsolidāciju? Domāju, ka ne. Saskaņā ar valdības vērtējumiem, kurus uzskatu par ticamiem, šogad budžeta deficīts Latvijā būs ap 2%. Tas ir vairāk nekā topošās Eiropas fiskālās savienības principos noteiktie 0,5% griesti. Taču jāņem vērā, ka šādam vai mazākam ir jābūt strukturālajam deficītam, citiem vārdiem, deficītam, kāds tas ar tābrīža fiskālo politiku būtu biznesa cikla ietvaros. Latvijas budžetā noteikti vēl var runāt par ciklisko deficīta elementu, starpība starp valsts ienākumiem un izdevumiem vismaz ļoti lielā mērā ir privātā sektora finanšu pārpalikuma spoguļattēls. Mājsaimniecības turpina samazināt savas saistības, ierobežojot patēriņu, un tas savukārt samazina ieņēmumus valsts budžetā.

Dainis GAŠPUTIS, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Fiskālās disciplīnas līguma mērķis ir panākt, ka ES dalībvalstu budžeta tēriņi tiek izlīdzināti atbilstoši ekonomikas ciklu svārstībām. Tiks izveidots mehānisms, kas nodrošinās to, lai, valstis, tajā skaitā Latvija, īstenotu saprātīgu budžeta politiku un izslēgtu politiskā vājuma mirkļus, kad budžetā ienākošās finanses tiek apgūtas īstermiņa interesēs. Savukārt šāda starpvalstu vienošanās nepieciešama, lai stiprinātu vienotās valūtas sistēmas pastāvēšanas iespējas un izslēgtu līdzšinējo anarhiju budžeta tēriņos. Tomēr jāņem vērā, ka šis līgums nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas esošās problēmas un izslēgs krīzes iespējas. Šī līguma tapšana ir tikai viens no starpposmiem, kas ved uz arvien ciešāku Eiropas valstu integrāciju. Tādēļ tas vērtējams plašākā kontekstā, kas pieprasa arī atbilstošu sabiedrības izpratni un atbalstu. Patlaban politiskie procesi ļoti daudzās valstīs apsteidz sabiedrības gatavību šādām pārmaiņām, kas norāda uz būtisku nepieciešamību pēc pastiprinātas vadošo politiķu iesaistes notiekošo procesu skaidrošanā.

Avots: nra.lv

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50-60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm.

Tie ir fakti, tāpat kā fakts ir tas, ka pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām liek uzdot jautājumu – kam tas ir izdevīgi un kas aiz šiem plāniem slēpjas?

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli. Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Vērienīgās reformas – solis pretī apšaubāmai privatizācijai?

Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta.

ATPL iesaka izstrādāt grozījumus likumā par ostām, lai nodalītu ostu pārraudzības funkciju no pakalpojuma sniedzēja funkcijas. Latvijas ostas strādā kā zemes īpašnieka tipa ostas (Landlord) un to galvenā funkcija ir ostas teritorijas attīstīšana. Plašsaziņas līdzekļos kā pozitīvais piemērs, kur funkcijas nodalītas, tiek minēta Tallinas osta. Acīmredzot šīs ziņas paudēji nav informēti, ka Tallinas osta sniedz virkni pakalpojumu, ko citur dara privātais sektors, piemēram, tirgo elektrību.

Runājot par konkurētspēju jāatgādina, ka ostas pārvalde pārstāv valsts un pašvaldības intereses savā teritorijā un nekādi nevar konkurēt, jo pati ar kravu pārkraušanu nenodarbojas. Ar kravu pārkraušanu nodarbojas privātie uzņēmumi, kas strādā ostas teritorijā. Ostas Latvijā gan savā starpā, gan ar kaimiņvalstu ostām konkurē investīciju piesaistē, bet tā ir Latvijas ostu pārraudzības sistēmas priekšrocība, nevis trūkums, jo klientam ir iespējas izvēlēties labāko piedāvājumu, kas savukārt paver iespējas piesaistīt vairāk tranzīta kravu. Latvija šobrīd ir absolūts tranzītkravu līderis reģionā. Pagājušā gada kravu apgrozījuma dati ostās rāda, ka tieši Latvijas ostu uzņēmumu tranzītkravu apgrozījums audzis visstraujāk. Tallinas ostas kravu apgrozījums nedaudz samazinājies, bet Klaipēdas ostas kravu lielāko daļu veido vietējās izcelsmes kravas, atšķirībā no Latvijas ostām, kur absolūti lielākā daļa ir tranzītkravas.

ATPL savā vēstulē iesaka apsvērt iespēju izmantot akciju pirmreizējā publiskā piedāvājuma stratēģijas un kotēt akcijas fondu biržā. Citiem vārdiem – aicina privatizēt Latvijas ostu pārvaldīšanu. Nav pierādījumu, ka šis risinājums valsts ekonomikai dotu lielāku pienesumu nekā ostu kā stratēģisku objektu atstāšana valsts un pašvaldības pārraudzībā. Interesanti, ka skaļi netiek runāts par vēl vienu ATPL ieteikumu, un tas ir – noteikt pilnu taksācijas režīmu privātajiem ostas uzņēmumiem. Citiem vārdiem – Amerikas uzņēmēju organizācija aicina atcelt speciālās ekonomiskās zonas statusu, kas šobrīd ir visām lielajām ostām. Vai tas ir mēģinājums stiprināt Latvijas ostu uzņēmumu konkurētspēju?

Kā ostu sistēma strādā ASV?

Pēc ASV Jūras administrācijas transporta departamenta informācijas ASV ir vairāk kā 300 ostu un tās visas ir ļoti atšķirīgas. Ostas pārvalda federālās zemes, novadi, pašvaldības, privātas institūcijas, vai arī var būt jauktas pārvaldes formas. Amerikas ostu pārvalžu asociācijas interneta lapā ir publicēta informācija, ka no visām ostām vairāk kā 150 dziļūdens jūras ostas (lielākā daļa) tiek pārvaldītas ar 126 publisku ostas pārvalžu palīdzību. Faktiski tas nozīmē, ka ASV nav vienotas universālas sistēmas ostu pārvaldīšanai, bet gan ir vēsturiski veidojusies katrai ostai sava, ar citām ostām nesaistīta un daudzos gadījumos pat ne līdzīga ostas pārvalde. Tai pat laikā ASV tirdzniecības palāta Latvijā veic aktivitātes, lai Latvijā iniciētu sistēmas izveidi, kādas nav pašās ASV.

ASV tirdzniecības palāta Latvijā ir piedāvājusi Latvijā labi funkcionējošo ostu pārvalžu sistēmu pārveidot par vienu lielu un smagnēju uzņēmumu tieši pēc vājākus rezultātus sasniegušo kaimiņvalstu ostu piemēra. Tai pat laikā pēc Amerikas ostu pārvalžu asociācijas 2006.gadā publicētā pētījuma „Jūras ostu vadība ASV un Kanādā”, tikai divas (~1,5%) no visām 126 publiskajām ostu pārvaldēm ASV ir uzņēmumi. Pārējās formas ietver pašvaldības izveidotas institūcijas (~29%), ostas nodokļu rajona pārvaldes institūcijas (~43%), federālās zemes izveidotas pārvaldes institūcija (~20%) vai novada izveidota pārvaldes institūcijas (~6%).

ATPL Latvijā runā par sistēmas maiņu caurspīdīguma palielināšanai, taču, kā redzams, pati ASV caurspīdīgumu savās ostās necenšas panākt ar ostas pārvaldīšanas uzņēmumu izveidi. Acīmredzot motivācija ir jāmeklē citur un no ASV tirdzniecības palātas Latvijā vēstules Latvijas Ministru prezidentam var secināt, ka iemesls ir viens – Latvijas nacionālā dārguma, labi funkcionējošo un jau izbūvēto Latvijas ostu pārvalžu gatavošana apšaubāmai privatizācijai.

Kā ar caurspīdību ostās ir pašā ASV? Tik tiešām ASV daļa no ostu pārvaldēm (apmēram puse) savās interneta vietnēs publicē gan gada pārskatus, gan arī ostas pārvaldes augstākās lēmējinstitūcijas sēžu protokolus. Daļā ostu sēdes ir vismaz daļēji publiski apmeklējamas. Tieši tā – sēdēm ir gan publiskās, gan slēgtās daļas. Tā, piemēram, Ņujorkas un Ņūdžersijas ostas pārvaldei ir izstrādāts nolikums, kas paredz, ka sekojošo jautājumu lemšana notiek slēgtā sēdē: nekustamā īpašuma iegāde, noma un citu līgumu slēgšana, kuri ietver finanšu darījumu pazīmes, nākotnes attīstības projektu apspriešana, drošības jautājumi ostā, personāla politikas jautājumi, auditi. Faktiski šie ASV ostu valžu materiālu publiskošanas „izņēmuma” jautājumi, kuri pašā ASV tiek skatīti slēgtās sēdēs, ir galvenie jautājumi, par ko uzticēts lemt Latvijas ostu valdēm un ir pat grūti iedomāties to Latvijas ostu pārvalžu lemjamo jautājumu loku, kuri neietilptu ASV ostas valžu materiāla publiskošanas izņēmuma sadaļā.

Pēdējo 10 gadu laikā, piesaistot gan privātās, gan publiskās investīcijas, Latvijas ostās veikti vērienīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi. Šīs jomas pārzinātājiem tas nav noslēpums, kas kopā ar faktu, ka gadā ostas apgroza ap 50-60 miljoniem latu, padara tās par vilinošu mērķi, ko var paslēpt aiz atklātības, godīgas konkurences un caurspīdīguma saukļiem. Vēl pirms nedaudz vairāk kā 20 gadiem ostu atrašanās vieta Latvijā tās iedzīvotājiem bija vairāk apgrūtinājums nekā labums, jo biznesa negatīvos blakusefektus (gaisa kvalitāti, ceļu nolietošanos, trokšņu līmeni) iedzīvotāji gan izjuta, bet labumus, ko dod ienākumi valsts un pašvaldību budžetā – nē. Ja ostas nonāks privātās rokās, vai kāds var garantēt, ka šo privātīpašnieku interesēs vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte? Tieši pašreizējā ostu pārraudzības forma, kad valdēs plaši pārstāvēta gan valsts, gan pašvaldība, nodrošina ostā strādājošo uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju interešu salāgošanu.

Ostas ir ne tikai viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, bet arī viens no tās simboliem, pret kuru pārvaldīšanu jāizturas ar īpašu piesardzību, jo viens nepareizs lēmums nākotnē var maksāt pārāk daudz.

Avots: nra.lv

Dienvidu tilta būvniecības pabeigšanai šogad Rīgas dome plānojusi aizņemties 7 miljonus latu. Šogad pirmo gadu pašvaldībai jāmaksā arī par tilta pirmās un otrās kārtas celtniecību, kopumā 27 429 343 latus. Nākamgad maksājums kļūs lielāks.

Rīgas domes sēdē šodien paredzēts izskatīt lēmumprojektu par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību šogad un nākamgad. Pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komiteja ir akceptējusi līguma slēgšanu ar uzņēmumu ACB, Tilts un Viadukts, kas uzvarēja konkursā par tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanas darbu izpildi. Šī apvienība iesniedza visizdevīgāko piedāvājumu. Līgums ar iepriekšējo būvnieku – akciju sabiedrību Transport Systems – tika lauzts pagājušajā gadā pēc uzņēmēju lūguma, jo Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbi finansējuma trūkuma dēļ bija pārtraukti jau 2010. gada vidū. Pagājušā gada decembrī Rīgas dome izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par būvdarbu pabeigšanu.

Līdzekļus pašvaldība plāno iegūt aizņemoties. Šodien domes sēdē jāpieņem lēmums par to, kur un kādā veidā iegūt līdzekļus. Viens no variantiem – ņemt aizņēmumu no Valsts kases, otrs – no cita aizdevēja, ja tas piedāvās izdevīgākus aizdevuma nosacījumus. Plānots, ka šogad nāktos aizņemties 7 miljonus latu, 2013. gadā, ja likumā Par valsts budžetu 2013. gadam Rīgai tiks paredzēta iespēja ņemt aizņēmumu – līdz 10 383 170 latiem.

«Dienvidu tilta būvdarbi atsāksies, tiklīdz tiks saņemti aizņēmuma līdzekļi. Posma izbūve no Bauskas līdz Ziepniekkalna ielai ir pēdējais solis, kas pilsētai jāveic, lai Dienvidu tilta kompleksu pilnībā pabeigtu, vēlākais, nākamajā gadā,» komentē pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks.

Paredzēts, ka dome aizņēmumu atmaksās ne vēlāk kā 15 gadu laikā pēc aizņemšanās un aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums ir uz laiku līdz pieciem gadiem. Aizdevēju izvēlēsies, rīkojot iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, vai arī slēgs līgumu ar Valsts kasi.

***

Plānotie darbi

Dienvidu tilta trešajā kārtā plānots izbūvēt autoceļu no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, kurā tiks veidoti divu līmeņu krustojumi ar Ziepniekkalna un Bauskas ielu.

Ziepniekkalna iela tiks veidota kā galvenā iebraukšanas maģistrāle Rīgā no dienvidu virziena.

Dienvidu tilta būvniecības posmi:

• pirmā kārta – no Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam – 2,5 km;
• otrā kārta – Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes būvniecība Slāvu rotācijas aplī – 1 km;
• trešā kārta – no Vienības gatves līdz Bauskas ielai – 4,5 km.

Avots: nra.lv

Kolektīvās iepirkšanās portāli maksimālo lietotāju aktivitāti sasniedz rīta stundās, kas atšķiras no interneta kopējās tendences, vēsta starptautiskās interneta izpētes uzņēmuma Gemius dati. Savukārt vairāk kā divas trešdaļas jeb 68 % no to apmeklētājiem ir sievietes.

Interneta izpētes uzņēmums Gemius ir apkopojis datus par triju kolektīvās iepirkšanās portālu – cherry.lv, citylife.lv un perkamkopa.lv  auditoriju un tās  paradumiem internetā. Kā liecina interneta lapu analīzes rīka gemiusTraffic dati, pēc lapu skatījumu un lietotāju skaita visaktīvāk kolektīvās iepirkšanās portāli tiek apmeklēti darba dienas sākumā, laika posmā no 9:00 līdz 10:00. Tas krietni atšķiras no kopējās interneta tendences, kas rāda, ka visaktīvāk internets tiek lietots vakara stundās, laika posmā no 20:00 līdz 21:00.

Arī Laura Millere Pikšena, perkamkopa.lv vadītāja, ir novērojusi, ka vislielākā aktivitāte portālā noris no rīta: “Apmeklējuma aktivitāte mūsu portālā un mobilajā lapā vērojama rīta stundās. Cilvēki ir saņēmuši e-pastu ar aktuālajiem piedāvājumiem un to  izpēte ir kļuvusi gluži kā ik rīta ziņu lasīšana. Aktīvākie pircēji visu paveic no rīta, un tad dienas laikā viņiem pievienojas tie, kuri par piedāvājumiem uzzina no draugu ieteikumiem sociālajos tīklos- tas ir vēl viens nozīmīgs kanāls, jo skaidrs, ka ieteikšanu draugiem ikviens uztver ļoti atbildīgi un iesaka tikai tādas preces vai pakalpojumus, par kuriem ir pārliecināts”.

Vidējais viena apmeklējuma ilgums kolektīvās iepirkšanas portālā novembrī bija divas minūtes, vidējais lapu skatījumu skaits, ko veic viens lietotājs- 9 lapu skatījumi.  Savukārt vidējais viena lietotāja pavadītais laiks kolektīvās iepirkšanas portālā ir  9 minūtes.

Kā liecina auditorijas analīzes rīka gemiusExplorer dati, vairāk kā 2/3 jeb 68 % no kolektīvās iepirkšanās portālu apmeklētājiem ir sievietes. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir portālā cherry.lv, novembrī veidojot 70 % no kopējās portāla auditorijas. Savukārt citylife.lv un perkamkopa.lv sieviešu īpatsvars ir 67 %.  Protāla cherry.lv vadītājs Ģirts Slaviņš, komentējot sieviešu pārsvaru šajos portālos : „Visā internetā ir vērojama tendence, ka sievietes ir aktīvākas par vīriešiem, īpaši tas ir redzams sociālajos tīklos. Kas attiecas uz kolektīvās iepirkšanās portāliem, ir tā, ka piedāvājumi sievietēm ir vairāk nekā vīriešiem, taču uzskatu, tas nav galvenais šī pārsvara iemesls.”

Visvairāk interneta lietotāju kolektīvās iepirkšanas portālos ir vecuma grupā no 25 – 34 gadiem – vidēji 30 %, kam seko 15-24 gadus vecie interneta lietotāji ar vidēji 27 % lielu auditoriju. Pēc nodarbošanās  kolektīvās iepirkšanās portālus visbiežāk apmeklē speciālisti / biroja darbinieki- vidēji 29 % un studenti – vidēji  18 %. Tāpat šajos portālos procentuāli vairāk nekā Latvijas internetā vidēji ir tādi lietotāji, kas atzīmējuši, ka internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kā arī cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz vidējo interneta lietotāju ienākumu līmeni ģimenē.

Lielākais reālo lietotāju (Real Users) skaits novembrī bija citylife.lv – 112,600 lietotāji, kam seko  perkamkopa.lv ar 112,000 lietotājiem un cherry.lv – 83,200 lietotāju.  Kā vēsta analīzes rīka gemiusExplorer informācija, kolektīvās iepirkšanās portālu auditorija starp dažādiem portāliem mēdz pārklāties: no minētajiem lietotājiem 24 000 ir tādi, kas novembrī apmeklējuši visus iepriekšminētos kolektīvās iepirkšanās portālus, bet vairāk kā 50 000 – vismaz divus no iepriekš minētajiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis pirmās desmit nulles deklarācijas, šodien sacīja VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā. Pēc ierēdnes vārdiem, saņemtās esot vistipiskākās deklarācijas, kuras atspoguļotas kredītsaistības.

Pelēkā pieļāva, ka cilvēki šādi rīkojušies, jo viņiem vieglāk atcerēties savas saistības uzreiz pēc gadu mijas, kad mantiskais stāvoklis bija jāfiksē, ziņo portāls TVnet.

Kā ziņots, valsts ir saņēmusi pārmetumus par to, ka tā nav veikusi faktiski nekādu izskaidrojošo darbu par sākumdeklarēšanās jautājumu – nedz par nepieciešamību fiksēt finansiālo stāvokli, nedz par to, kam un kad būs jāiesniedz deklarācijas.

Kā ziņots, 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, lai gan mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Pelēkā stāstīja, ka provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000, tomēr valstij neesot zināms, cik daudz cilvēku ir ar kredītsaistībām, kuras arī būs jādeklarē, tāpēc kredītņēmēji šim apjomam nemaz neesot ierēķināti.

Papildus resursi VID nav piešķirti, un dienests ir pārliecinās, ka ar esošiem resursiem spēs nodrošināt raitu sākumdeklarēšanās ieviešanu un datu apstrādi. Pelēkā neatklāja, cik laika VID būs nepieciešams saņemto datu apstrādei un ievadīšanai, to skaidrojot «ar iekšējo informāciju». Papildus resursi vai štata vietas VID tam arī neesot piešķirti, un šo darbu ierēdņi veiks savu ikdienas darbu ietvaros. Dienests pilnīgi noteikti tikšot galā ar uzdevumu, un šie saņemtie dati tikšot izmantots kā papildus avots, ko VID izmanto savā ikdienas darbā, uzsvēra VID pārstāve.

Avots: nra.lv

Optimistiskajai ziņai pat par četriem pieteikumiem atjaunot Latvijas Krājbanku (LK) seko paskaidrojums, ka te darīšana ar starpnieku solījumiem palīdzēt atrast cilvēkus, kuri varētu ieguldīt naudu LK.

Pirms mēneša LK tika piešķirts maksātnespējas statuss un administrators. Par to kļuva auditorfirma KPMG Baltics – pa visu pasauli izpletušās auditoru ķēdes locekle, kas solīja izmantot šo ķēdi, lai visā pasaulē meklētu investoru Krājbankai. Diemžēl izrādījās, ka pasaulei ir vienaldzīgas Latvijas problēmas un piedāvājumi. «Būsim reālisti,» vakar sacīja KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns. Tā nebija pamācība vispār, bet atbilde uz jautājumu, no kurienes nākuši piedāvājumi atjaunot LK. Citiem vārdiem sakot, piedāvājumi nākuši no Latvijas kaimiņzemēm, ieskaitot Krieviju, kaut arī KPMG pārstāvji rūpīgi izvairījās nosaukt piedāvātāju vārdus un juridiskās adreses. KPMG Baltics vecākajam partnerim Stīvenam Jangam atlika vienīgi apliecināt, ka KPMG esot pildījis solījumus pavēstīt visai pasaulei (protams, finanšu pasaulei) par iespējām pārņemt Latvijas vecāko banku. Tālāk sekoja S. Janga norādes uz «lielu nedrošību banku sektorā globālā mērogā».

LK pazudusī nauda ir niecīga attiecībā pret tām naudas plūsmām, kādas apgrozās pasaulē un kādas bankām nāksies norakstīt kaut vai vienas Grieķijas dēļ, tomēr tas nenozīmē, ka kāds tāpat vien dāvinās Latvijai un tieši LK vismaz 139 miljonus latu.

139 miljoni lati ir minimālā summa, kas jāiegulda LK, lai tās kapitāls atbilstu banku darbības normām, ar nosacījumu, ka kreditori neatlaiž bankai daļu no tās parādiem. A. Jurcāns atzina, ka ar normatīvu izpildi bankas darbības atsākšanai nebūs līdzēts, jo nāktos tērēt naudu arī klientu atgūšanai, bankas pārveidošanai (droši vien pārsaukšanai) utt. atkarībā no investora mērķiem un zīmola, kas celtu vai mazinātu atjaunotās LK izredzes banku pakalpojumu tirgū.

Cik varēja noprast no A. Jurcāna un S. Janga atturīgajiem paskaidrojumiem, saņemto piedāvājumu saturs ir solījumi atrast investoru apmaiņā pret to, ka kreditori samazina savas prasības pret LK. To varētu nosaukt par kārtējiem mēģinājumiem iedzīvoties uz Latvijas valsts rēķina, jo valsts prasījumi veido 74% vai pat vairāk no LK kopējām saistībām 562,7 miljonu latu apmērā. Apmēram 60% saistību ir pārņēmis Latvijas Noguldījumu garantiju fonds, kuru pārvalda Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tās pārstāve Sanita Upleja kategoriski noliedza, ka fonds varētu kaut daļēji atkāpties no prasījumiem pret LK. Viņa atsaucās uz Noguldījumu garantiju likuma 13. panta pirmo un ceturto daļu, kas šādu darbību aizliedz. Vismaz juridiski cita lieta ir garantiju fonda zaudējumu rašanās LK bankrota dēļ.

Visticamāk, ka no LK bankrota gaidāmie valsts un pārējo kreditoru zaudējumi liedz jau šodien pievērsties bankrota procedūrai. Bankas administrators un FKTK grib parādīt citiem un sev, ka pirms LK bankrota patiešām tika veikti visi iespējamie mēģinājumi izgrozīt LK no bankrota. Šiem mēģinājumiem FKTK lūdz vēl nedēļu laika.

Šobrīd LK uzturēšanas izdevumi ir ļoti lieli, tāpēc visas procedūras ir jāveic pēc iespējas ātrāk. KPMG Baltics ir publiskojis pārskatu par bankas darbību tās maksātnespējas pirmajā nedēļā, kas sakrita ar pērnā decembra un visa gada pēdējo nedēļu. Tad iztērēts 251 tūkstotis latu – tātad ceturtdaļmiljons ar pieteikumu mēnesī iztērēt miljonu. «Negriežam dzīvu miesu,» Neatkarīgajai skaidroja A. Jurcāns. «Neatlaižam darbiniekus un neatdodam telpas, kas varētu būt vajadzīgas bankas darbības atsākšanai,» viņš turpināja.

Pagaidām bankas darbinieku pienākums ir iekasēt visu bankai pienākošos naudu par 291 miljonu izsniegto kredītu, par pārdošanai jau izliktajiem īpašumiem u.c. aktīviem. A. Jurcāns atklāja, ka aptuveni puse izsniegto kredītu nekādas problēmas nerada, bet otra puse no procentu un pamatsummu maksājumiem notiek ar kavēšanos. Te summējas valsts kopējās un Krājbankas specifiskās problēmas ar parādnieku viltībām, nogaidot, vai bankas maksātnespējas process ar bankas pārvaldnieku un/vai īpašnieku maiņu tomēr nedos iespējas daļu parāda neatdot.

Jau 2010. gada 25. augustā Neatkarīgajā rakstīja, ka «Krājbanku apsūdz dokumentu viltošanā». Avīze informēja, ka Daugavpils tiesa sākusi izskatīt Veltas Ostrovskas prasību piedzīt no LK zaudējumus, kas viņai nodarīti, ar viltotu V. Ostrovskas iesniegumu un parakstu piesavinoties viņas iemaksas pensiju fondā Astra Krājfondi. Tā droši vien bija bankas vietējās nodaļas pašdarbība, nevis bankas īpašnieka Vladimira Antonova un prezidenta Ivara Priedīša (bankas valdē no 2007. gada jūlija, prezidents no 2009. gada augusta) uzdevumu izpilde, tomēr gadījums parādīja, ka bankā nekādas kārtības nav. V. Ostrovskas savāktie dokumenti liecina, ka bankas bijušie vadītāji negribēja vai nespēja kontrolēt savus darbiniekus un noliedza acīmredzamus faktus. Pēc Valsts policijas iejaukšanās palika tikai divas iespējamības: «Vai nu Krājbankas darbinieki tomēr vilto savu klientu parakstus, vai arī pa Krājbanku klejo nevienam nepazīstami cilvēki un dara ar Krājbankas dokumentiem visu, ko vien vēlas.» Neko vairāk līdz šim nav spējusi noskaidrot ne policija, ne tiesa, kas šoceturtdien nolikusi nākamo sēdi šajā lietā.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar nolēma, ka I. Priedītim cietumā sēdēt pagaidām pietiek. Iespējams, divi mēneši cietuma slimnīcā bija pietiekami ilgs laiks, lai I. Priedītis pagūtu izpirkt savu vainu pret V. Ostrovsku, bet ne pret bankas kreditoriem kopumā. Viņiem jārēķinās, ka daudzi LK aktīvi var izrādīties sliktāki, nekā vajadzētu būt pēc dokumentiem, kuru viltošana LK bijusi nieka lieta. Citas bankas tomēr prata vai nu novērst šādas nejēdzības, vai vismaz nepieļaut, ka sabiedrība par tām uzzina. Ar LK pārveidošanu vai izputēšanu saistās cerības par Latvijas banku darbības caurmēra uzlabošanu.

Avots: nra.lv