Starptautiskā pārtikas izstāde “PRODEXPO 2012” norisinājās no 13.-17.februārim Ekspocentrā Maskavā, Krievijā.
Izstādes laikā norisinājās pārtikas produktu konkurss, kurā Latvijas uzņēmumi ieguva medaļas un atzinību kā labākie produkti ar augstu kvalitāti.

19-ās Starptautiskajā pārtikas, dzērienu un izejvielu izstādes „Prodexpo 2012” Starptautiskajā konkursā „Labākais produkts 2012” pārstāvētājā Latvijas kopstendā tika iegūtas 2 medaļas- Zelta un sudraba sekojošiem uzņēmumu produktiem:

- Zelta medaļa- SIA „Pērnes L” garajiem kartupeļu čipsiem ar siera garšu „Long” un krējuma un diļļu garšu „Grando Chips”;
- Sudraba medaļa- A/S „Laima” piena šokolādes konfektēm ar Rīgas melnā balzāma liķiera krēmu, konfektēm ar Rīgas melno balzāmu un konfektēm ar Rīgas melnā upeņu balzāmu.

Savukārt, biedrības „Rīgas Šprotes” pārstāvētajā kopstendā, medaļas ieguva sekojoši uzņēmumi:

- SIA Gamma- Zelta medaļa „Apceptās brētliņas tomātu mērcē” un „Šprotes eļļā” stikla iepakojumā, Labākais inovatīvais produkts „Šprotes eļļā „Rīgas zelts”” stikla iepakojumā, kā arī Medaļa par augstu kvalitāti.
- SIA Līcis93- Bronzas medaļa „Šprotes eļļā „Rīgas Zelts””.

PRODEXPO ir viena no iespaidīgākajām starptautiskajām pārtikas izstādēm- forumiem Krievijā un Austrumeiropā, kas kalpo kā instruments, ar kura palīdzību var attīstīties pārtikas ražošana un rūpniecība, tādejādi nodrošinot piesātināto pārtikas nozares tirgu ar kvalitatīvu un daudzveidīgu produkciju.
Starptautiskais forums “PRODEXPO” ir lielākais Krievijas un Austrumeiropas oficiālais ikgadējais pasākums pārtikas un dzērienu ražošanā (ieskaitot alkoholu), kurš jau 18 gadus nosaka attīstības tendences iekšzemes pārtikas rūpniecībā.

Šogad līdzfinansējumu, kuru īstenojot programmu par atbalstu tirgus veicināšanai ar mērķi palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu piedāvā Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un LR Zemkopības ministrija, dalībai Latvijas kopstendā izmantoja „Velte L”, „Grāvendāle”, „Livonija”, „Bargi”, „Lāči”, „Fooderus”, „NP Foods”, „Tukuma piens”, „Dona”, „Matss”, „Pērnes L”, „Cesvaines piens”, „Edaks”.

Nupat ar gandarījumu no lielākās Skandināvijas dizaina izstādes Stockholm Furniture & Light Fair 2012 atgriezušies bērnu mēbeļu zīmola KUKUU izveidotāji, kuri pārstāvēja Latviju nacionālajā stendā.

„Esam gandarīti, ka KUKUU tika dota iespēja pārstāvēt Latvijas stendu Stocholm Furniture Fair, kas ir lielākā mēbeļu un gaismas objektu izstāde Skandināvijā. Tā bija lieliska iespēja dzīvē pārliecināties par to, ko skandināvi domā par mūsu mēbelēm. Domāju, ka izpirktā ekspozīcija ir apliecinājums, ka tikām novērtēti,” stāsta uzņēmuma valdes locekle Aija Priede-Sietiņa, piebilstot, ka lielākais ieguvums no izstādes ir jauniegūtais kontaktu loks, no kuriem daži jau paspējuši ar viņiem sazināties.

„Šāda izstāžu pieredze ir ļoti būtiska, it īpaši jaunam zīmolam, kura virzīšanai tirgū bieži vien nepieciešami lieli līdzekļi. Tādēļ ļoti novērtējam līdzšinējo sadarbību ar LIAA un JIC biznesa inkubatoru,” stāsta uzņēmuma valdes locekle Aija Priede-Sietiņa.

Bērnu dizaina mēbeļu zīmols KUKUU, kas sevi pieteica tikai pagājušajā rudenī ar dalību starptautiskā bērnu preču izstādē Ķelnē un Gada Balvu Dizainā 2011 par bird&berry kolekciju, jau paspējuši sevi pierādīt. „Šobrīd ir izsūtīts pirmais KUKUU mēbeļu pasūtījums uz Honkongu, kā arī risinās pārrunas ar vairumtirgotājiem no Austrālijas par mēbeļu izplatīšanu tur,” par pirmajiem soļiem eksporta tirgus iekarošanā stāsta Aija Priede-Sietiņa.

Uzņēmuma „my place” dibinātāji, praktizējoša arhitekte Aija Priede-Sietiņa un dizainers Daneks Sietiņš pievērsās bērnu mēbeļu dizainam pēc otrās meitas piedzimšanas, jo, pirmo auklējot, viņi saprata, ka iegādāties saskaņotas un drošas mēbeles bērniem nav nemaz tik viegli.

No februāra beigām KUKUU mēbeles būs iespējams apskatīties un iegādāties arī Latvijā – salonā KATE.

Šodien, 13.februārī tiks atklāta izstāde “PRODEXPO 2012”, kura norisināsies no 13.-17.februārim Ekspocentrā Maskavā, Krievijā. Latvijas kopstends atradīsies nacionālo un reģionālo stendu paviljonā Nr.8.2. zālē, stends B50.

PRODEXPO ir viena no iespaidīgākajām starptautiskajām pārtikas izstādēm- forumiem Krievijā un Austrumeiropā, kas kalpo kā instruments, ar kura palīdzību var attīstīties pārtikas ražošana un rūpniecība, tādejādi nodrošinot piesātināto pārtikas nozares tirgu ar kvalitatīvu un daudzveidīgu produkciju.
Starptautiskais forums “PRODEXPO” ir lielākais Krievijas un Austrumeiropas oficiālais ikgadējais pasākums pārtikas un dzērienu ražošanā (ieskaitot alkoholu), kurš jau 18 gadus nosaka attīstības tendences iekšzemes pārtikas rūpniecībā.

Jau 18 gadus “PRODEXPO” piedāvā:
• augstākās kvalitātes pārtiku un dzērienus (arī visraksturīgākā alkoholisko dzērienu izstāde) no vadošajiem ražotājiem visā pasaulē;
• Inovatīvus pārtikas produktus- videi draudzīgus pārtikas produktus, paredzētus izmantošanai medicīnā, kā arī profilaktiskam un diētiskam uzturam; augsto tehnoloģiju pārtikas produktus, kas balstās uz: «vieglo jeb ērto» ēdināšanu/pārtiku, augstākās klases „fast food, dehidrētus, saldētus, iepakotus vakuumā produktus; arī augsto tehnoloģiju tirdzniecības un ēdināšanas iekārtas, jaunus iekārtu un iepakojuma risinājumus.

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un LR Zemkopības ministrija, īstenojot programmu par atbalstu tirgus veicināšanai, ar mērķi palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu, uzņēmumiem piedāvāja līdzfinansējumu dalībai Latvijas kopstendā un to šogad izmantoja sekojoši uzņēmumi:

• „Velte L”- delikatešu piedevu ražošana,
• „Grāvendāle”- gaļas izstrādājumi,
• „Livonija”- bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana,
• „Bargi”- tējas ražošana un iepakošana,
• „Lāči”- maizes un konditorejas izstrādājumi,
• „Fooderus”- riekstu produkcijas tirdzniecība, ražošana,
• „NP Foods”- „Laimas” un „Guttas” produkcija,
• „Tukuma piens”- piena pārstrāde un piena produktu tirdzniecība,
• „Dona”- maizes un konditorejas ražošana,
• „Matss”- maizes, sīkmaizīšu, baranku, sausmaizīšu ražošana, ātri sasaldētu izstrādājumu ražošana un tirdzniecība,
• „Pērnes L”- kartupeļu plāksnītes,
• „Cesvaines piens”- piena pārstrāde, piena produktu izstrādājumi,
• „Edaks”- piena pārstrāde, piena produktu izstrādājumi.

2011.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijas preču eksporta apjomi samazinājās par 8,2% (faktiskajās cenās). Savukārt, salīdzinot ar 2010.gada decembri, tā apjomi ir pieauguši par 13,5 procentiem.

Mēneša laikā Latvijas preču importa apjomi samazinājās par 1,8% (faktiskajās cenās), tajā pašā laikā par 1,4% pārsniedzot 2010.gada decembra līmeni.

Gan eksporta, gan importa apjomi mēneša laikā ir nedaudz samazinājušies, taču tradicionāli gada beigās vienmēr ir vērojama šāda tendence.

Kopš 2009.gada vidus preču eksporta un importa dinamika caurmērā ir līdzīga. 2011.gadā kopumā gan eksports, gan imports pieauga par 28%. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, preču eksporta un importa negatīvais saldo ir ievērojami sarucis. Ja 2006.gada beigās preču imports bija 2 reizes lielāks par eksportu, tad 2011.gadā – vien par 26 procentiem. Importa pārsvars pār eksportu ir skaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu rūpniecībā pēc starppatēriņa precēm, kā arī, uzlabojoties situācijai iekšējā tirgū, aug pieprasījums pēc investīciju precēm.

Aplūkojot eksportu pa preču grupām, redzams, ka 2011.gadā lielākais devums pieaugumā bija metāliem un to izstrādājumiem, ķīmiskās rūpniecības produktiem, mašīnbūves produkcijai, kā arī lauksaimniecības un pārtikas precēm. Šo preču grupu devums kopējā eksporta pieaugumā veido aptuveni 40%.

2011.gadā strauji audzis pieprasījums pēc Latvijas precēm mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi par 41% un 32%. Preču eksporta apjomi uz šīm valstīm 2011.gadā sastādīja 32%, kas ir līdzīgi kā eksporta apjomi uz ES-15 valstīm. Eksporta pieaugums uz Lietuvu un Igauniju nodrošināja 40% no kopējā eksporta kāpuma.

Ņemot vērā situāciju ārējos tirgos, Ekonomikas ministrija prognozē, ka eksporta pieauguma tempi šogad būs lēnāki nekā pērn.

Šodien, 9. februārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tiksies ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dr. Štefanu Pēringeru (Dr. Stefan Pehringer), lai pārrunātu abu valstu sadarbības iespējas lauksaimniecības nozarē, tostarp tirdzniecības jomā.

Tāpat tikšanās laikā amatpersonas apmainīsies viedokļiem par valstu nostājām Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā.

2011. gada 11 mēnešos uz Austriju kopumā tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produkti 13,9 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 52% vairāk nekā 2010. gadā visa gada laikā. Aizvadītā gada 11 mēnešos 75% no kopējā Latvijā ražoto produktu[i] eksporta uz Austriju ieņem kokrūpniecības produkti – saplāksnis, zāģēti kokmateriāli, koka kastes, būvgaldnieku darinājumi. Otru nozīmīgāko vietu Latvijā ražoto produktu eksportā uz Austriju ieņem gaļa un gaļas subprodukti, kas 2011. gada 11 mēnešos eksportēti 2,3 miljonu eiro vērtībā. Tāpat 2011. gadā uz Austriju no Latvijas eksportēja alkoholiskos dzērienus, zivju konservus, augļus, pienu, olas un medu.

Avots: nra.lv

SEB banka ir palielinājusi kredītlīniju piena produkcijas ražotājam AS „Limbažu piens” no 300 tūkstošiem latu līdz 1,8 miljoniem latu. Finansējums ir piešķirts uz vienu gadu, lai palielinātu apgrozāmo līdzekļu apjomu un veiksmīgi turpinātu siera eksportu.

SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs: „SEB banka jau vairākus gadus strādā ar piena produkcijas ražotāju Limbažu Piens. Ir pozitīvi, ka mūsu sadarbība turpinās dažādās ekonomiskās situācijas apstākļos, uzņēmums turpina attīstīties un SEB bankas kredītlīnijas palielināšana rada iespēju uzņēmumam palielināt apgrozāmos līdzekļus un turpināt siera produkcijas eksportu. Jo kā labi zināms, tieši eksports ir sekmējis Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Mums ir gandarījums, ka Latvijas uzņēmumi var ne tikai saražot labu produkciju, bet spēj būt konkurētspējīgi arī pasaules mērogā, piedāvājot savu produkciju ārpus mūsu valsts robežām.”

AS „Limbažu Piens” valdes priekšsēdētāja Olita Blūma: “Apgrozāmo līdzekļu apjoma palielinājums Limbažu pienam ļauj sieru ilgāk nogatavināt un eksporta tirgum tiek piedāvāts produkts ar augstāku pievienoto vērtību. Ieguvējs ir gan uzņēmums, gan valsts.”

AS „Limbažu Piens” ir dibināts 1922.gadā, kas ļauj uzņēmumam savā darbībā izmantot senas tradīcijas un ievērojamu pieredzi piena produktu, īpaši siera ražošanā.

AS Latvijas balzams ražotie produkti plašajam apbalvojumu klāstam piepulcējuši četras jaunas medaļas, radot negaidītu interesi no alkohola importētājiem visā pasaulē. Rīgas Melnais balzams upeņu un brendijs Grand Cavalier augsti novērtēti divos prestižākajos alkoholisko dzērienu konkursos, starptautiskā konkurencē dažādās kategorijās iegūstot vienu zelta un trīs sudraba medaļas.

Rīgas Melnais balzams upeņu turpina Rīgas Melnais balzams uzvaras gājienu, kam saņemti jau 50 apbalvojumi. Starptautiskajā konkursā The Liqueur Master 2011 Londonā neatkarīgo tiesnešu žūrija Rīgas Melnajam balzamam upeņu piešķīrusi sudraba medaļu par garšu kategorijā Herbal Liqueurs and Bitters un zelta medaļu kategorijā Dizains un iepakojums.

The Liqueur Master 2011 starptautiskā The Spirit Master konkursa sērijas ietvaros ir viens no prestižākajiem konkursiem alkoholisko dzērienu industrijā, un Rīgas Melnais balzams upeņu  tajā debitējis, lai pārbaudītu savus spēkus starp labākajiem alkoholisko dzērienu zīmolu ražotājiem no visas pasaules.

“Starptautisku, profesionālu ekspertu augstais novērtējums tik prestižos konkursos palīdz produktu sekmīgi virzīt jaunos tirgos. Rīgas Melnais balzams upeņu pamatā ir Rīgas Melnais balzams, kura garšas kompozīciju papildina dabīga upeņu sula. Divas Latvijā tradicionālas garšas – Rīgas Melnais balzams un upenes kopā ar ingvera aromātu veido dzēriena unikālo buķeti. Līdz šim dzēriena pastāvēšanas divos gados to ārpus Latvijas iepazina patērētāji Lietuvā, Ukrainā, Igaunijā, Krievijā, Izraēlā, bet pēc gūtajiem panākumiem pārsteidzoša interese ir arī citviet pasaulē –  pat tālajā Namībijā, Āfrikā. 25% no Rīgas Melnais balzams upeņu realizē ārvalstīs, tā eksporta apjoms šogad pret pagājušā gada attiecīgo periodu pieaudzis par 141%. Viss liecina, ka Rīgas Melnais balzams upeņu turpinās vēl straujāku eksporta pieaugumu,” atklāj AS Latvijas Balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

Vienlaikus Rīgas Melnais balzams upeņu ar savu unikalitāti pārsteidzis vēl viena prestiža foruma – Starptautiskā vīnu un stipro alkoholisko dzērienu konkursa (International Wine&Spirits Competition)vērtētājus Lielbritānijā. Tajā Rīgas Melnais balzams upeņu atzīts par labāko savā klasē, saņemot sudraba medaļu kategorijā Aromatizētie alkoholiskie dzērieni. Šis bija labākais no produktiem attiecīgajā kategorijā. Zelts netika piešķirts.

“Mēs esam lepni par iegūtajiem zelta un sudraba Rīgas Melnais balzams upeņu apbalvojumiem. Tie apliecina, ka esam radījuši veiksmīgu produktu, kuru novērtējuši ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī starptautiska, profesionāla žūrija. Jaunam produktam trīs medaļas gadā ir augsta atzinība, kas apliecina tā eksporta potenciālu pasaulē. Varam lepoties, ka Latvijā ir tik garšīgs un kvalitatīvs  dzēriens, kas  ar godu nes Rīgas vārdu pasaulē,” par Rīgas Melnais balzams upeņu panākumiem īpaši gandarīts AS Latvijas balzams ražošanas direktors un uzņēmuma pašreizējais vadītājs Ronalds Žarinovs.

Savukārt Starptautiskā vīnu un stipro alkoholisko dzērienu konkursa organizatori, vaicāti par atsauksmēm Rīgas Melnais balzams upeņu panākumu atslēgai, uzsver: “Rīgas Melnais balzams upeņu aromātā ir jūtami patīkami, nāsi sildoši balzama toņi. Garšas palete ļoti sabalansēta, ar pārsteidzoši pilnīgu pēcgaršu.”

Jāatzīmē, ka vēl šajā prestižajā konkursā ar sudraba medaļu kategorijā Brendiji apbalvots AS Latvijas balzams īpaši Lietuvas tirgum radītais dzēriens – Grand Cavalier. Jau kopš 2009.gada tas kaimiņvalstī ir pārdotākais brendijs.

Lai arī Starptautiskajā vīnu un stipro alkoholisko dzērienu konkursā kopš 1969.gada regulāri piedalās alkoholisko dzērienu ražotāji no 82 pasaules valstīm, AS Latvijas balzams tajā pārstāvēts pirmo reizi. Šo konkursu uzskata par pasaulē prestižāko vīnu un stipro alkoholisko dzērienu konkursu, tā godalgas ir vienas no visaugstāk vērtētajiem apbalvojumiem alkoholisko dzērienu industrijā. Konkursa uzvarētāju nosaka  žūrija 250 speciālistu sastāvā no visas pasaules pēc stingras divu posmu vērtēšanas – profesionālas aizklātas degustēšanas un detalizētas ķīmiskas un mikrobioloģiskas analīzes. Lai konkursa norisei nodrošinātu ideālus apstākļus, viss notiek pagrabos ar kontrolējamu temperatūru un trīs speciāli izveidotās degustācijas telpās.