Breivīks Ūteijas salā uz upuriem šāvis ar prieku
Trešdien,9. maijā, Norvēģijas tiesā sākušās pirmās ekstrēmista Andersa Bēringa – Breivīka Ūteijas salā sarīkotā slaktiņa liecinieku liecību noklausīšanās, vēsta norvēģu mediji.
Slaktiņa liecinieki stāsta, ka ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks, kurš Norvēģijā pērn jūlijā nogalināja 77 cilvēkus, uz jauniešiem Ūteijas salā šāvis ar lielu prieku,tiesā apliecināja viens no slaktiņā izdzīvojušajiem upuriem.
Oslo Apgabaltiesā, kur tiek izskatīta Bēringa-Breivīka lieta, lieciniece Tonje Brenna apliecināja, ka dzirdējusi slepkavas sajūsmas kliedzienus, šaujot uz saviem upuriem.
“Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka dzirdēju prieka izsaucienus,” paziņoja 24 gadus vecā valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vadītāja, kurai izdevās izdzīvot, paslēpjoties klints spraugā.
Brenna ir pirmā no Ūteijas salā izdzīvojušajiem, kura sniegusi liecību tiesā.
Bērings-Breivīks, kurš tiesas zālē sēdēja vien pāris metrus no jaunietes, pasmaidīja un pašūpoja galvu, raksta BBC news korespondents.
Kā stāstīja Brenna:”Es tieši tajā laikā runāju pa telefonu, sākumā man likās, ka kāds šaudās ar petardēm un es savam sarunu biedram teicu,”kādam ir slikta humora izjūta.” Es skrēju trokšņa virzienā un redzēju kā divi vai trīs cilvēki nokrita.Tajā brīdī es sapratu, ka uz viņiem ir šauts un sāku kliegt telefonā, kāds Ūtejā šauj.”
Pēc Brennas teiktā nometnē sākusies panika, Brenna kopā ar kādu ievainotu meiteni noslēpusies klints spraugā,”es centos apturēt viņai asiņošanu, bet te mums blakus ar galvu uz leju nokrita kāds jaunietis, kas jau bija miris.”
Breivīks viņas liecībā klausījies ar smaidu sejā un vērsies ar jautājumu pie liecinieces, bet pēc tiesneša aizrādījuma, ka viņš to nedrīkst darīt,nikni paziņojis -“man ir daudz jautājumu lieciniekiem”.
Jau ziņots,ka Bērings-Breivīks, kurš vēlas, lai tiesa atzītu viņu par pieskaitāmu, ir apgalvojis, ka slaktiņa laikā ne reizi nav smaidījis vai smējies.
“Kādēļ lai es smietos, kad biju tur? Tā nav taisnība. Tas bija šausmīgi. Es nesmaidīju,” liecinot tiesā, 20.aprīlī paziņoja Bērings-Breivīks.
Bērings-Breivīks pagājušā gada 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 30 guva ievainojumus, bet apšaudē Ūteijas salā viņš nogalināja 69 cilvēkus, bet vēl 67 tika ievainoti.
16.aprīlī ekstrēmists stājās tiesas priekšā. Spriedums viņam tiks nolasīts jūlijā.
Bēringam-Breivīkam draud 21 gads cietumā – turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.
Pats Bērings-Breivīks uzstāj, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu, ar kuru viņš nāca klajā īsi pirms slaktiņa sarīkošanas.
Tomēr galīgais lēmums par to, vai atzīt apsūdzēto par garīgi pieskaitāmu, būs jāpieņem tiesnešiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākLembergs: Vēlme karot ilgi un bez kompromisiem nav pareiza
Pasaule šobrīd parāda ārkārtīgi lielu mazspēju, vērtējot karus pasaulē, atzina partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Intervijā ziņu portālam ventasbalss.lv,...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākLatvijas vēstnieks: Ukrainai ir akūti nepieciešama starptautiska militārā un finansiālā palīdzība
Ukrainai ir akūti nepieciešama militārā palīdzība, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Ceturtdien gaidāmo Ukrainas prezidenta...
Lasīt tālākSaeima nosoda Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju
Saeima ceturtdien, 21. decembrī, pieņēma paziņojumu par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu dzimtenē. Paziņojumā parlamentārieši stingri nosoda...
Lasīt tālāk