98 Ultima markas benzīns daļā Statoil degvielas uzpildes staciju vakar maksāja 0,999 latus par litru, kas nozīmē, ka no psiholoģiski grūti pārvaramās lata robežas šķir vien tūkstošdaļa.

Tiesa, tik augsta cena par 98 Ultima benzīnu nebija visās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās – daļā Rīgas Statoil to varēja nopirkt arī par 0,994 latiem vai 0,989 latiem litrā. Neste benzīntankos šis degvielas veids maksāja 0,984 latus litrā, Dinaz DUS Uzvaras bulvārī – 0,972 latus litrā. 95. markas benzīna cena vakar svārstījās no 0,918 latiem litrā (Trest) līdz 0,969 latiem litrā (Statoil), liecina salīdzināšanas portāla gudriem.lv rīcībā esošā informācija. Kaut arī pirktspēja Latvijā atpaliek no citu Eiropas valstu līmeņa, par degvielu mūsu valstī tāpat jāmaksā dārgi.

Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns atzīst, ka pirktspēja Latvijā degvielas cenas ietekmēt nevar, jo vairāk nekā 90% no degvielas litra cenas Latvijā veido degvielas iepirkuma cena biržā un valstī noteiktie nodokļi. «Ne vienu, ne otru degvielas mazumtirgotāji ietekmēt nevar. Visi mazumtirgotāji, arī tie, kuru īpašnieki ir saistīti ar naftas ieguvi, degvielu iepērk brīvā tirgū par pasaules cenām. Tāpēc degvielas cenas Latvijā un citviet Eiropā mainās vienlaikus. Salīdzinājumam var minēt dārgmetālu, piemēram, zeltu, kura cena arī tiek noteikta biržā. Arī zelta cena Latvijā ir tieši tāda pati kā citās Eiropas valstīs un citviet pasaulē, un tā nav zemāka mūsu iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ,» bilda K. Skrābāns.

Nedēļas laikā kopš pagājušās otrdienas rīta benzīna cena Statoil DUS pieaugusi par 1,3 santīmiem, dīzeļdegvielas – par 1,6 santīmiem litrā.

Pēc K. Skrābāna skaidrotā, janvāra otrajā nedēļā naftas un naftas produktu tirgū valdīja nervoza atmosfēra. Benzīna cena turējās augstā līmenī – ap 980 ASV dolāru atzīmi, savukārt dīzeļdegvielas cena sasniedza pat 1000 ASV dolāru atzīmi.

Vēl decembrī šīs cenas bijušas attiecīgi 890 un 915 ASV dolāru par tonnu. Viņaprāt, galvenie notikumi pasaulē, kas ietekmējuši degvielas cenu pieaugumu, ir saspīlējums Persijas līcī un nemieri Nigērijā, kas ir liela naftas ieguves valsts. «Nigērijā valdība ir atcēlusi subsīdijas degvielai, kā rezultātā degvielas cenas ir dubultojušās. Arodbiedrība, kas organizē nemierus, draud apturēt naftas ieguvi un pārstrādi valstī, uz ko attiecīgi reaģē biržas, un naftas produktu cenas pieaug,» skaidroja K. Skrābāns.

Degvielas cenu ietekmē arī ASV dolāra kursa izmaiņas. Kopš gada sākuma ASV dolāra kurss turpina palielināties – gada sākumā tas bija 54,4 santīmi par 1 ASV dolāru, pagājušajā otrdienā – 55,3 santīmi par 1 ASV dolāru, vakar – 55,6 santīmi par dolāru. «Visi norēķini par degvielu notiek dolāros, tāpēc tam ir būtiska ietekme uz cenām latos. Tāpēc, piemēram, dolāra kursa pieaugums var izlīdzināt degvielas cenu kritumu biržā un cena Latvijā palikt nemainīga,» piebilda K. Skrābāns.

Šodien Latvijas Bankas noteiktais valūtas maiņas kurss ir 55,2 santīmi par 1 ASV dolāru. Taču diez vai šā iemesla dēļ degvielas cena benzīntankos Latvijā samazināsies.

K. Skrābāns nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijā nebūtu konkurences degvielas mazumtirdzniecības tirgū. «Konkurence Latvijā un citās Baltijas valstīs ir lielāka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Eiropā faktiski vairs nav mazo tirgotāju un valstī dominē četri pieci degvielas tirgotāji, kuru tīkli nosedz visu valsti. Latvijā joprojām darbojas vairāki desmiti mazo tirgotāju, kuri sekmīgi konkurē tirgū. Savukārt cenu atšķirības nosaka tirgotāja profils – pilna servisa vai automātiskās degvielas uzpildes stacijas, degvielas kvalitāte un tai pievienotās īpašās piedevas, kā arī serviss, ko katrs tirgotājs saviem klientiem sniedz,» teica K. Skrābāns.

Pagaidām vēl nav pieejama informācija par 2011. gada finanšu rādītājiem degvielas mazumtirdzniecības nozarē. Taču Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2010. gads degvielas tirgotājiem Latvijā bijis veiksmīgs. Latvija Statoil apgrozījums bija 287 miljoni latu, peļņa – 5,361 miljons latu, SIA Neste Latvija neto apgrozījums 2010. gadā sasniedza 157 miljonus latu, peļņa pēc nodokļu nomaksas bija divi miljoni latu. Arī Lukoil Baltija R peļņa bija augusi ievērojami – uzņēmumam izdevies nopelnīt 1,1 miljonu latu.

K. Skrābāns atzīst, ka degvielas nozarē liels ir apgrozījums un arī valstij nomaksātie nodokļi.

«Savukārt peļņa degvielas mazumtirdzniecības nozarē, salīdzinot ar apgrozījumu, ir robežās no 0,5 līdz 2%, atkarībā no tirgotāja. Salīdzinājumam: telekomunikāciju nozarē peļņas attiecība pret apgrozījumu nereti sasniedz 20% un vairāk,» zināja stāstīt K. Skrābāns.

Avots: nra.lv