Asociācija: Būvniecības izmaksas ir atkarīgas no veicamo darbu sarežģītības
Rēķinot šodienas būvniecības cenās, pēdējo 14 gadu laikā renovēto sabiedriski nozīmīgu kultūras centru vidū visdārgāk izmaksājis viens kvadrātmetrs Dzintaru koncertzāles slēgtajā daļā – 4444 eiro, liecina Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apkopotā informācija.
“Valstij nozīmīgu publisku ēku pārbūve vienmēr sabiedrībā raisa plašas diskusijas, cilvēki karsti apspriež gan objektu funkcionalitāti, gan arī plānoto darbu izmaksas. Taču projekti ir ļoti dažādi gan izmantoto materiālu un tehnoloģiju, gan arī tehniskās sarežģītības ziņā, tādēļ, mūsuprāt, saprātīga būvniecības izmaksu par vienu kvadrātmetru salīdzināšana ir nozīmīgs atskaites punkts,” skaidro LBA prezidents Normunds Grinbergs.
14 sabiedriski nozīmīgu kultūras būvju renovācijas cenu apskats tapis, apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja publicēto informāciju par noslēgtajiem līgumiem, būvprojektiem un pašu būvnieku pārskatiem. Lai varētu salīdzināt dažādos gados veiktos būvdarbus, pārrēķinam izmantots Centrālās statistikas pārvaldes publicētais būvniecības izmaksu indekss, kā arī būvniecības izmaksas pārrēķinātas uz vienu kvadrātmetru.
Aprēķini balstās uz norādīto kopējo telpu platību, kura būvniecības ietvaros tiek pārbūvēta vai izbūvēta no jauna, iztērētajām summām bez pievienotās vērtības nodokļa, no kurām atskaitītas būvuzraudzības, autoruzraudzības, administratīvās un projekta vadības izmaksas.
N.Grinbergs uzsver, ka veiktais objektu salīdzinājums skaidri atklāj būvniecības izmaksu saistību ar veikto darbu sarežģītību. “Piemēram, apjomīgus pārbūves darbus Rīgas centrā sadārdzina gan vēsturiskās vides saglabāšanas prasības, gan blīvais komunikāciju tīkls, gan nepieciešamība netraucēt kaimiņos esošo ēku iemītniekus. Arī vērtējot skates “Gada labākā būve Latvijā 2017″ iesniegto informāciju par publisku ēku būvizmaksām, var izdalīt divas tendences. Jaunbūvēm kvadrātmetra izmaksas svārstās no 1200 eiro līdz 1600 eiro par kvadrātmetru, savukārt Rīgas centrā pārbūvētām publiskām ēkām tās jau ir robežās no 1700 eiro līdz 2700 eiro par kvadrātmetru un pat augstāk, atkarībā no dažādiem apstākļiem un nosacījumiem,” skaidro LBA prezidents.
Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis skaidro, ka šādi racionāli aprēķini ne tikai atklāj objektīvāku ainu par īstenotajiem būvprojektiem, bet arī ļauj racionālāk prognozēt nepieciešamo finansējumu nesen iesāktiem projektiem.
Rēķinot šodienas cenās, Ventspils Mūzikas vidusskolā būvniecības izmaksas (bez būvuzraudzības, autoruzraudzības un tehniskā projekta izstrādes) uz vienu ēkas kvadrātmetru bija 3795 eiro, 2008.-2010.gadā veiktā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra remonta būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru bija 2665 eiro, bet 2010.-2013.gadā celtajā Latgales vēstniecībā “GORS” būvniecības izmaksas par vienu kvadrātmetru bija 2629 eiro. 2002.-2004.gadā veiktās Latvijas Nacionālā teātra tīrās būvniecības izmaksas par vienu kvadrātmetru, rēķinot šodienas cenās, bija 2271 eiro, bet pērn pabeigtās VEF Kultūras pils renovācijas izmaksas uz vienu kvadrātmetru, rēķinot šodienas cenās, bija 1793 eiro par vienu kvadrātmetru.
“Runājot par būvniecības finansējumu, atcerēsimies, ka ilgu laiku būvniecības cenu izmaiņas bija salīdzinoši nelielas un nepieciešamo līdzekļu apjoms bija vienkārši prognozējams pat pāris gadus uz priekšu. Taču tagad, līdz ar jaunā perioda Eiropas struktūrfondu līdzekļu ieplūšanu būvniecībā, var sagaidīt straujāku pieaugumu. Tādēļ mums ir īpaši svarīgi, ja var turēt prātā līdzīgos apstākļos tapušu projektu izmaksas,” uzsver R.Neimanis.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Tirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālākAlkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai nevarēs iegādāties pēc plkst. 20.00
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots ierobežot laiku, kurā mazumtirdzniecībā varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus. Plānots, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu...
Lasīt tālāk26% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti
Pētījumu kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, vai darbinieki savā ikdienas darba...
Lasīt tālākValsts vides dienesta ģenerāldirektora amatā iecelts Andris Ķēniņš
2. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Andri Ķēniņu Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora amatā. A.Ķēniņš ieguva visaugstāko vērtējumu no pretendentiem, kas bija pieteikušies...
Lasīt tālākValsts kontrole: Tiek degradēta ideja, kāpēc tika izveidotas padomes valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās
Ar nelielu pārtraukumu jau turpat 30 gadus valsts kapitālsabiedrībās darbojas padomes. Darbs tajās ir labi atalgots. Padomēs iecelti arī ministriju vadošie ierēdņi un citu valsts uzņēmumu...
Lasīt tālāk