Aptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu

Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā aptauja liecina, ka gandrīz visiem aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem ir konts kādā no Latvijas komercbankām un samazinās to uzņēmumu īpatsvars, kuri sadarbībā ar bankām saskaras ar grūtībām.
Gandrīz visiem (99%) Latvijas uzņēmumiem ir konts kādā no Latvijas komercbankām. Uzņēmumi, kuriem ir konts kādā no Latvijas komercbankām, lielākoties izmanto vairāku banku pakalpojumus. Nedaudz vairāk nekā desmitdaļa (14%) Latvijas uzņēmumu norādīja, ka tiem ir konts arī kādā ārvalstu komercbankā. Konti tikai Latvijas komercbankās ir 86% uzņēmumu, savukārt 13% ir konts gan Latvijas, gan kādas ārvalsts komercbankā. Konts tikai ārvalstu komercbankā ir 1% no uzņēmumiem.
Divi galvenie iemesli bankas izvēlei ārpus Latvijas ir biznesa intereses attiecīgajā reģionā (33% uzņēmumu, kuriem ir konts kādā ārvalstu komercbankā) un zemākas bankas pakalpojumu izmaksas (30%).
Gada laikā no 20% līdz 15% ir samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri norādīja, ka dažādu iemeslu dēļ ir saskārušies ar grūtībām izmantot kontu kādā no Latvijas komercbankām. Puse no tiem kā galvenās grūtības min prasības iesniegt pārāk daudz dokumentu un daudzos komercbanku uzdotos jautājumus. Šiem iemesliem seko komercbanku komunikācija un apkalpošana, kas nav vērsta uz sadarbību.
Gandrīz desmitdaļa (9%) uzņēmumu savstarpējo komunikāciju ar savu komercbanku vērtē kā izcilu. Visbiežāk saņemtais komunikācijas vērtējums ir “laba”. Šādi savstarpējo komunikāciju novērtē vairāk nekā puse (56%) uzņēmumu. Ceturtdaļa (26%) aptaujāto uzņēmumu komunikāciju vērtē kā apmierinošu.
Vairāk nekā puse (59%) aptaujāto uzņēmumu sadarbību novērtē kā labu, bet 5% kā izcilu. Ceturtdaļa uzņēmumu (27%) sadarbību ar banku vērtē kā apmierinošu. Biežāk sadarbību kā sliktu vērtē tie uzņēmumi, kuriem līdztekus kontam Latvijas komercbankā ir atvērts konts arī ārvalstu bankā (9%).
Biežāk paustais viedoklis par Latvijas komercbanku sadarbību ar uzņēmējiem finanšu noziegumu novēršanas jomā pēdējo divu gadu laikā ir nemainīgs – sadarbība tiek raksturota kā stabila un saglabājusies tikpat laba kā agrāk (41%). Pārējo uzņēmumu viedokļi dalās: 16% uzskata, ka komercbanku prasības joprojām ir pārāk stingras, bet tikpat (16%) uzskata, ka tās ir kļuvušas vienkāršākas, mazāk kategoriskas (prasības vairs nav tik pārspīlētas; tagad ir iespējas vieglāk, ātrāk rast kompromisu).
Uzņēmumu aptauja veikta no 2025. gada 25. septembra līdz 22. oktobrim, un tajā piedalījās 1000 Latvijas uzņēmumu.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk