Dīkstāves pabalstiem var pieteikties uzņēmumi bez nodokļu parādiem
Šodien, 25. martā, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) kļūs pieejama iesniegumu forma uzņēmumiem, lai pieteiktos dīkstāves pabalstiem darbiniekiem. Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme skaidroja, ka dīkstāves pabalsti jāpiesaka uzņēmumiem, nevis pašiem darbiniekiem.
Atbalsts paredzēts tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz šim godprātīgi pildījuši savas saistības. “Lai saņemtu atbalstu, uzņēmuma ieņēmumu kritumam ir jābūt vismaz 50% [apmērā], salīdzinot ar 2019.gada martu, un uz šī gada 7.martu nedrīkst būt nodokļa parāds, kas ir lielāks par 150 eiro un kam nav piešķirts termiņa pagarinājums vai labprātīgās nomaksas grafiks,” skaidroja Jaunzeme.
Uz dīkstāves pabalstu nevar pretendēt uz uzņēmumu valdes un padomes locekļi.
Tāpat, lai sniegtu operatīvu un izsmeļošu informāciju visiem uzņēmējiem, kuru darbību ietekmējusi COVID-19 pandēmija, Valsts ieņēmumu dienestā no šī gada 25. marta sāk darboties īpaši tam izveidota atbalsta tālruņa līnija 67120020.
Šis tālrunis darbosies darba dienās no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.15 līdz plkst. 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 8.15-15.45.
Zvanot uz to, ikviens uzņēmējs un saimnieciskās darbības veicējs varēs saņemt VID konsultantu atbildes uz jautājumiem par to, kādas atbalsta iespējas nodokļu jomā ir pieejamas, un kā tās saņemt gadījumā, ja uzņēmējdarbību ir skārusi COVID-19 izraisītā krīze.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Šonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk
