Ar sorosiešu sakāvi noslēdzies pirmais raunds Džordža Sorosa finansētās Delnas un Ventspils mēra Aivara Lemberga civiltiesiskajā duelī, liecina pirmās instances spriedums par – kā uzskata Delna – nepatiesu ziņu atsaukšanu.

NRA.lv atgādina, ka pagājušā gada decembrī Ventspils tiesa pilnībā noraidīja Delnas prasības pieteikumu pret A. Lembergu un piesprieda kompensēt A. Lembergam ar lietas vešanu saistītos izdevumus 605 eiro apmērā.

Lai arī spriedums tika pasludināts 7. decembrī, pati Delna par to klusēja 21 dienu, līdz 28. decembrī aģentūrai LETA paziņoja sorosiešiem bēdīgo vēsti, norādot, ka pārsūdzēs šo spriedumu. Tomēr vēl vakar Delnas mājaslapu joprojām rotāja paziņojums, ka tā ir vērsusies tiesā ar civilprasību pret A. Lembergu, taču ne vārda nebija minēts par tiesvedības gaitu un kaunpilno sakāvi.

Delnu tiesā aizstāvēja divi advokāti no elitārā, dārgā advokātu biroja Sorainen. Delnas mājaslapā gan teikts, ka Sorainen advokāti sniedzot Delnai juridiskos pakalpojumus pro bono, proti, nelūdzot par to atlīdzību.

Vairāk nekā trīs biedri

Pagājušā gada 26. jūnijā Delna Ventspils tiesā bija iesniegusi prasības pieteikumu pret A. Lembergu «par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atvainošanos par tām, kā arī atvainošanos par nepamatotu un godu un cieņu aizskarošu viedokli».

Prasībā tiesai Delna bija norādījusi, ka 2016. gada 2. novembra preses konferencē A. Lembergs izteicies, ka «Delna ir Vienotības piedēklis», «Delna pārstāv trīs biedrus», «viņi (domāts Delna) ir nulles», Delna «ir ārzemju specdienestu finansēta organizācija».

Savukārt preses konferencē 2016. gada 30. novembrī A. Lembergs esot izteicies: «Vai Delna ir politiska organizācija? Juridiski nav, faktiski ir!» un – ka Delnas «padome atrodas politisku amatpersonu rokās».

Delnas ieskatā šīs ziņas esot nepatiesas un A. Lemberga viedoklis pilnīgi nepamatots. Šādi izteikumi aizskarot Delnas reputāciju.

Viedoklis ir viedoklis

Vērtējot prasību un atbildētāja sniegtos argumentus, tiesa secinājusi, ka, «vērtējot kopumā un katru izteikumu atsevišķi no neitrāla skatītāja [A. Lemberga izteikumi ņemti no preses konferences videopārraides] viedokļa, tiesa secina, ka atbildētājs konferencēs ir izteicis viedokli, nevis pārbaudāmas ziņas. Par ziņu nevar uzskatīt arī prasītāja sasaistīšanu ar partiju Vienotība, ārzemju dienestu finansēšanu, jo prasītājam netika piedēvētas krimināli sodāmas darbības. Atbildētājs šādā veidā ir sniedzis savu subjektīvo vērtējumu prasītāja un to dalībnieku darbībai. To apstiprina arī žurnālista jautājumi 2016. gada 2. novembra konferencē, kurš vēlējās noskaidrot tieši atbildētāja kā politiķa vērtējumu, prognozes. Kā viedokli to uztvertu arī neitrāls skatītājs».

Tiesa spriedumā norādījusi, ka izteikums par to, ka Delna «ir nulles», bijis pamatots: «Loģiskai pārbaudei nav pakļauts izteiciens «viņi ir nulles». Nulle ir aritmētikas skaitlis, un tādēļ teikto «nulle» nevar tulkot tikai gramatiski un izraujot no konteksta. Zinot situāciju, ir saprotams, ka A. Lembergs ar to ir domājis mazskaitlisku organizāciju, kas neietekmē tautsaimniecību.» «Tādējādi tiesa atzīst, ka A. Lembergam bija zināms faktiskais pamatojums paust neapmierinātību ar konkrēto situāciju valstī, nesaņemot atbildes, pievērst sabiedrības uzmanību, sniedzot sava viedokļa izklāstu plašsaziņas līdzekļos.»

Tiesas ieskatā Delna A. Lemberga izteikumus tulko sašaurināti, uzsvaru liekot uz atsevišķām frāzēm vai izteicieniem, piemēram, «Vienotības piedēklis», «viņi ir nulles», «ārzemju specdienestu finansēta organizācija» un «atrodas politisku amatpersonu rokās». Kā norādījusi tiesa, «vārdi un frāzes ir apskatāmas nevis atrauti, bet visas diskusijas kontekstā. Frāzes «… ir «Vienotības» piedēklis, «trīs biedrus trijās rindās?», «Viņi ir nulles» nav uztveramas primitīvi tikai pēc tajā lietoto vārdu nozīmes, bet gan kā pielietots tēlainās izteiksmes līdzeklis politiskās retorikas kontekstā».

Vārda brīvība arī politiķiem

Tiesa spriedumā norādījusi, ka pati Delna tiesvedības gaitā nav noliegusi, ka tiek finansēta no Dž. Sorosa, turklāt «tiesa piešķir nozīmi apstāklim, ka kritika ir vērsta nevis pret fizisku personu, bet sabiedrībā labi zināmu organizāciju Delna, kas strādā Latvijā pretkorupcijas jomā».

Pēc tiesas ieskatiem, jāņem vērā apstāklis, ka preses konferencē interviju sniedzis «viens no Latvijas pazīstamākajiem politiķiem, tā izteikumiem tiek veltīta pastiprināta uzmanība». Taču tajā pašā laikā «politiķim nevar liegt izteikt savu personīgo viedokli par aktuāliem jautājumiem, jo pretējā gadījumā tiktu aizskartas atbildētāja vai jebkura cita Latvijas politiķa kā demokrātiskas valsts pilsoņa tiesības uz sava viedokļa paušanu, kas tiek aizsargātas ar Satversmes 100. pantā paredzētajām tiesībām uz vārda un uzskatu brīvību».

Tiesas skatījumā Delna tā arī nav pierādījusi, kāds kaitējums tai ir nodarīts saistībā ar A. Lemberga 2016. gada 2. novembra un 30. novembra preses konferencēs teikto. «Nekas neliecina par jebkādu seku iestāšanos vai – ka neitrāls skatītājs tiešām būtu uztvēris šos izteikumus par ziņām, tādējādi prasītājam izraisot kādas negatīvas sekas. Tāpat nav pierādīts, ka strīdus izteikumi konkrētajā gadījumā būtu kaitējuši prasītājam kā organizācijai vai arī tās biedriem,» teikts spriedumā.

Tiesa noraidījusi Delnas norādes par to, ka arī viedoklis ir atzīstams par nepamatoti aizskarošu: «Kā redzams no lietas materiāliem, preses konferencēs netika izteikts neviens vulgārs, rupjš un nepieklājīgs vārds. Šie izteikumi atbilst pieļaujamās kritikas robežām un nav atzīstami par pārmērīgi aizskarošiem. Ir tikai normāli sagaidīt, ka sabiedrība par atklātību Delna, kas aktīvi iesaistās politikas veidošanā, sastaps pretējus viedokļus, citus risinājumus vai pretestību no citām politikā iesaistītām personām, tajā skaitā no atbildētāja, kas kā politiķis izmantos visus savā arsenālā esošos literāros izteiksmes līdzekļus viedokļa pamatošanai un paspilgtināšanai. Šāda savstarpēji pretēju viedokļu pastāvēšana atbilst sabiedrības interesēm, jo tas atļauj ātrāk atrast pastāvošās problēmas, likuma nepilnības un tās labot.»

Tiesa norādījusi, ka Delnai neviens nav liedzis iespējas izmantot tiesības uz «sava vārda brīvību un publicēt savu viedokli un pat ziņas, kas ir atšķirīgas no preses konferencē paustā, tādējādi informējot sabiedrību par citādu pozīciju».

Tiesa spiedumā atgādinājusi, ka «ir pieļaujams sodīt personu par izteikto viedokli, tomēr tas var notikt tikai par aizskarošiem apvainojumiem, kuriem nav nekādas faktiskās bāzes vai kuri pausti ļaunprātīgi».

Foto: F64

1,890 skatījumi




Video

Būtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību

09/06/2026

Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...

Lasīt tālāk
Video

Uzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem

08/06/2026

Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...

Lasīt tālāk
Video

Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu

05/06/2026

Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Komisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā

03/06/2026

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...

Lasīt tālāk
Video

Cilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu

27/05/2026

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...

Lasīt tālāk
Video

Piešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās

26/05/2026

Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...

Lasīt tālāk
Video

Ārkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas

26/05/2026

Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...

Lasīt tālāk
Video

Katrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai

25/05/2026

Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...

Lasīt tālāk
Video

Animācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē

19/05/2026

Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem...

Lasīt tālāk
Video

Operāciju Igaunijas gaisa telpā kontrolēja un koordinēja Latvija

19/05/2026

Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs nodrošināja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību un kontrolēja un...

Lasīt tālāk