Padomes jāatjauno tikai lielajos valsts uzņēmumos
Neraugoties uz līdzšinējo negatīvo pieredzi ar valsts kapitālsabiedrību padomēm, kurās labi atmaksātu darbu atrada vēlēšanās izkrituši politiķi, izskatās, ka šī institūcija vismaz daļēji tiks atjaunota. Premjerministrs Valdis Dombrovskis gan vairāk sliecas uz centralizētu valsts uzņēmumu pārraudzību.
Intervijā Neatkarīgajai V. Dombrovskis norādīja, ka valsts kapitālsabiedrībās atjaunot padomes nebūtu efektīvākais modelis, jo tās iepriekš bija ārkārtīgi politizētas. «Tieši tāpēc šo bijušo padomju funkcijas varētu realizēt centralizētā institūcija, kurā būtu profesionāli atlasīti cilvēki,» teica premjerministrs. Viņš uzskata, ka, veidojot centralizēto institūciju, varētu izvairīties no tās sastāva politizēšanas, izraugoties tikai profesionāļus.
15 uzņēmumu
Mazliet atšķirīgās domās ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš uzskata, ka valsts kapitālsabiedrībās padomes ir nepieciešamas, taču tās jāveido tikai lielajās un īpaši lielajās kapitālsabiedrībās, kuru ir piecpadsmit.
«Uzņēmuma padomei ir noteiktas funkcijas – viena ir augsta līmeņa personāla vadība, otra – stratēģiskā plānošana, trešā – uzraudzība. Līdz ar valsts kapitālsabiedrību padomju likvidēšanu to funkcijas ir pārņēmuši universālie kareivji – ministriju valsts sekretāri, kuri līdztekus saviem pilnas slodzes darbiem un pienākumiem ministrijās lielākoties ir arī valsts kapitāla daļu turētāji uzņēmumos,» stāsta ministrs. Viņš arī norāda, ka šādā situācijā par efektīvu, kvalitatīvu un saimnieciski izdevīgāko uzņēmuma vadību, risku menedžmentu un stratēģisko plānošanu ir grūti runāt.
«Protams, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jautājumi par to, kā nodrošināt padomju profesionalitāti un politisko neitralitāti, ir aktuāli un diskutējami. Tomēr negatīvajai iepriekšējai pieredzei ar padomju locekļu izraudzīšanās procesu nevajadzētu kalpot par pamatu visas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas bremzēšanai,» skaidro D. Pavļuts. Piedāvātā reforma paredz – padomju locekļi lielajos un īpaši lielajos valsts uzņēmumos tiks izraudzīti pēc vairākiem skaidri definētiem kritērijiem – kompetences, profesionālās pieredzes un reputācijas.
Mazo un vidējo valsts kapitālsabiedrības vadību un kontroli uzņemtos jaunās centralizētās institūcijas darbinieki. Ministrs uzskata, ka ne padomju, ne centralizētās institūcijas darbība nepārklāsies.
«Funkcijas nepārklāsies, jo padome atbilstoši saviem uzdevumiem lēmumus pieņems akcionāru sapulču starplaikos, tostarp arī par ikdienas pārvaldības darbībām, bet centralizētais pārvaldītājs izstrādās vadlīnijas, kā padomes funkcijas ieviešamas praksē,» teica ministrs.
Sabojāta reputācija
D. Pavļuta redzējumu atbalsta arī KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Valts Kalniņš. Arī viņš uzskata, ka padomes jāatjauno tikai lielajās valsts kapitālsabiedrībās. «Attiecībā uz šādām sabiedrībām bieži jāpieņem stratēģiskas nozīmes lēmumi, kur lemšanai vajadzētu būt koleģiālai, nevis vienpersoniskai,» uzskata V. Kalniņš, kas padomju institūcijā, ja tās netiek politizētas, saskata vairāk labā nekā sliktā.
«Iemesls, kāpēc Latvijā radusies lielā skepse par padomēm, nav tas, ka padomes nav vajadzīgas, bet gan tas, ka politizētās vides ietekmē padomes deģenerējās līdz tādai pakāpei, ka faktiski daudzām no tām zuda jēga, bet tas nenozīmē, ka šis instruments ir slikts vai nevajadzīgs,» skaidro eksperts.
Ļaunumu nesaskata
Viņš uzskata, ka centralizētajai kontroles iestādei būtu jāpārvalda valsts kapitālsabiedrības kā vienots sektors, skatoties uz kopainu un izvirzot prasības, ko valsts gan ekonomiskā, gan sociālpolitiskā ziņā vēlas no tai piederošajiem uzņēmumiem iegūt. «Tas būtu vajadzīgs, lai novērstu pašreizējo situāciju, kurā kapitālsabiedrības aizvien lielākā mērā ir tāds kā mazliet feodāls īpašums, kas sadalīts starp ministrijām, un katra saimnieko pēc savas izpratnes, bieži vien uzņēmumu darbību nesavienojot ar kopīgiem valsts mērķiem,» skaidro V. Kalniņš. Tieši tāpēc, pēc viņa domām, jābūt centralizētajam pārvaldītājam, kas skatās uz kopainu, koriģējot darbu sadarbībā ar atbildīgo ministriju.
Arī lielo valsts kapitālsabiedrību pārstāvji atbalsta šo ideju, piebilstot, ka padomēm jābūt mazām un tās nekādā gadījumā nedrīkst pārvērst par partiju barotavām. Piemēram, VAS Latvijas dzelzceļš juridisko un administratīvo lietu direktore Vēsma Upīte uzskata, ka padomes «atvieglotu darbu kapitāldaļu turētājam, uzņēmums būtu pārredzamāks, pieejamāks, caurskatāmāks, arī komunikācija ar sabiedrību būtu citāda. Neko ļaunu padomju atjaunošanā nesaskatu, galvenais, lai tās nekļūst par barotavām.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk