07/06/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

naudajpgDizaina latu kolekciju papildinās vien divas monētas.

Apgrozībā vairāk parādījušās tās viena lata monētas, kas rotājas ar īpašu mākslinieku izstrādātu dizainu, liecina Neatkarīgās un banku speciālistu novērojumi. Iespējams, cilvēki, apzinoties, ka drīzumā valsts nauda mainīsies, šos vienlatniekus sākuši lietot, nevis glabāt kā ietaupījumus ar estētisku pievienoto vērtību.

Kopš 2001. gada, kad tika aizsākta īpaša dizaina viena lata apgrozības monētu programma, klajā nākusi 21 monēta, neieskaitot 1992. gadā kalto vienlatnieku ar lasi.

Monētas tradicionāli tiek izlaistas apgrozībā divas reizes gadā – neilgi pirms vasaras un ziemas saulgriežiem. Jau 10. jūnijā varam sagaidīt jaunu viena lata monētu – šoreiz ar kokles attēlu. «Dažādojam apgrozības naudaszīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem. Šo tradīciju godam turpināsim, līdz Latvija ieviesīs eiro, un arī šogad laidīsim klajā divas jaunas vienlatnieka monētas,» stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

2012. gada beigās kopumā apgrozībā bija 39,6 miljoni viena lata monētu, no kurām lielākā daļa ar laša attēlu. Citāda veidola vienlatnieku tirāžas ir nelielas, taču pietiekamas, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās lieto vai uzglabā kā numismātikas vai mākslas vērtību. Kopš 2006. gada īpaša dizaina vienlatnieku metieni tika palielināti – no pusmiljona līdz miljonam, un kopējais līdz šim nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir 17 miljonu, bet apgrozībā – maksājumos – šīs monētas iepriekš parādījās salīdzinoši reti.

«Kad pāriesim uz eiro, varēsim kalt ik gadu divas īpašas eiro piemiņas monētas ar Latvijas izraudzītu sižetu. Savukārt sudrabā, zeltā vai citā materiālā kaltās kolekcijas jeb jubilejas monētas turpināsim kalt, tikai viena lata nomināla vietā būs 5 vai 10 eiro,» sola M. Grāvītis.

Par skaisto latiņu lietošanas pieaugumu ikdienā Monētu dizaina komisijas locekle un Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle paskaidro, ka banka nav palielinājusi apgrozībā palaisto īpašo latu skaitu: «Ik pa brīdim šī nauda tiek lietota vairāk. Katram ir savs pamatojums izmantot naudu, kas, iespējams, dizaina dēļ atlikta krājkasītē neparedzētiem iemesliem. Viena no mūsu klientēm pat priecājas, ka šī nauda pašlaik tiek lietota vairāk, jo cer pabeigt savu kolekciju.»

Runājot par jēgu glabāt šo naudu, speciāliste teic, ka tai ir nominālvērtība naudas maiņas gadījumā, bet, ja būs eiro, šo monētu vērtību noteiks kolekcionāru pieprasījums. Viņa arī pastāstīja, ka iespējamās eiro ieviešanas dēļ novembrī iznākošajam latam paredzēta mazāka tirāža – vien pusmiljons. Cilvēku interese par naudu esot liela. To parādījušas arī milzu rindas pēc sudraba pieclatniekiem ar tautumeitu.

Uz eiro monētām arī būšot tautumeita un Latvijas ģerbonis.

Avots: nra.lv /Laura Sīle

 

348 skatījumi




Video

Valsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību

08/06/2026

Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam

05/06/2026

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...

Lasīt tālāk
Video

FM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski

05/06/2026

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...

Lasīt tālāk
Video

Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu

04/06/2026

Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...

Lasīt tālāk
Video

No “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas

04/06/2026

Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...

Lasīt tālāk
Video

Skola beigusies – sākas finanšu patstāvība

04/06/2026

Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...

Lasīt tālāk
Video

Plānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm

03/06/2026

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Telefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam

03/06/2026

Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...

Lasīt tālāk
Video

IUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav

02/06/2026

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem

01/06/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...

Lasīt tālāk