• Tweet

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, ievērojami palielinājies atsavināto būvju skaits, savukārt būtiski samazinājies šogad pārņemto vidi degradējošo ēku un īpašumu skaits.

Šobrīd kapitālsabiedrības pārraudzībā ir 138 vidi degradējošas būves 84 adresēs. 115 ēkas, kas izvietotas kopumā 65 īpašumos atrodas atsavināmajā portfelī, 15 ēkas, kas izvietotas 12 īpašumos – pamata un astoņas ēkas, kas izvietotas septiņos īpašumos – aktīvu portfelī. Lai gan iepriekšējos gados ievērojami audzis pārņemto vidi degradēto īpašumu skaits, šogad novērojams šāda veida pārņemto īpašumu skaita kritums un atsavināto īpašumu pieaugums. Tādējādi kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu portfelī vidi degradējošu būvju platība sastāda vien 1,8 % no kopējās būvju platības. Atsavināmajā portfelī šādu būvju platības īpatsvars ir vislielākais – 27,8%, savukārt aktīvu portfelī – 5,6%, taču pamata portfelī vien 3%.

Kapitālsabiedrības stratēģijā noteikts, ka tai ir jāpalielina vērtīgo un aktīvi izmantoto īpašumu īpatsvaru pārvaldīto valsts nekustamo īpašumu portfelī, samazinot nevērtīgo un publiskā sektora funkciju nodrošināšanai nevajadzīgo īpašumu īpatsvaru. Pilnvērtīgai īpašumu pārvaldībai, visi kapitālsabiedrības pārvaldībā un īpašumā esošie īpašumi to pārņemšanas brīdī tiek iedalīti trīs portfeļos – pamata (72%), aktīvu (13%) un atsavināmajā (15%). Pamata portfelī atrodas īpašumi, kurus lieto valsts pārvaldes iestādes, kuriem ir labs un apmierinošs tehniskais stāvoklis, tos iespējams efektīvi iznomāt, mērķtiecīgi attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Savukārt atsavināmajā portfelī esošajos īpašumos tiek veiktas tikai izmaksas mazinošas un drošas vides nodrošināmas investīcijas, piemēram, avārijas stāvokļu likvidācija, tehniskās signalizācijas ieviešana, konservācija, u.c. minimāla apjoma darbības, lai novērstu bīstamību.

Lai kapitālsabiedrība varētu mazināt valsts nekustamo īpašumu portfelī esošo vidi degradējošo būvju skaitu, nepieciešams turpināt strādāt pie īpašumu sastāvu sakārtošanas un to atsavināšanas. Liela daļa pārņemto būvju tiek pārņemtas valsts īpašumā reģionos sliktā tehniskā stāvoklī ar nesakārtotu īpašumu sastāvu, līdz ar to paiet līdz pat diviem gadiem, kamēr īpašumu var nodot pārdošanai izsolē. Būtiski ņemt vērā, ka ir arī tādi īpašumi, kurus nav iespējams atsavināt (piemēram, kāpu zonā), taču tie nav nepieciešami arī valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, tādēļ to sakārtošana nav saimnieciski pamatota.

Kapitālsabiedrība turpina arī aktīvu darbu pie portfelī esošo vidi degradēto īpašumu sakārtošanas. Šobrīd norisinās projektēšanas darbi Turaidas muzejrezervāta teritorijā esošajai Vagaru mājai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai nepieciešamie projektēšanas darbi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēkā Bonaventuras ielā 10, Rīgā.

Patlaban visvairāk vidi degradējošas būves ir Latgalē – 51 būve 30 nekustamajos īpašumos, savukārt vismazāk vidi degradējošu objektu ir Zemgalē – 16 vidi degradējošas būves 11 īpašumos. Pārējos reģionos vidi degradējošu būvju īpatsvars ir samērā līdzīgs, Kurzemē – 26 būves 13 nekustamajos īpašumos, Rīgā – 23 būves 17 īpašumos, savukārt Vidzemē – 22 būves 13 īpašumos.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.