Pircēju vidū vērojama nogaidoša reakcija uz jauna mājokļa iegādi – pārdot īpašumu kļuvis izaicinošāk

Lai arī Latvijas iedzīvotāju interese par nekustamā īpašuma iegādi pieaug, reālā situācija liecina, ka jaunus mājokļus inflācijas ietekmē iegādājas arvien mazāk. Kā atzīst Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš, cilvēki joprojām ir piesardzīgi attiecībā uz jaunu īpašumu iegādi un neuzskata, ka šis būtu īstais laiks darījumiem ar nekustamo īpašumu.
To apliecina arī ekspertu secinātais diskusijā “Kā inflācija ietekmē mājokļu vērtību?”. Eksperti norāda – visstraujāk tirgus vērtība aug dzīvokļiem jaunajos projektos, kaut arī palielinās sērijveida dzīvokļu cenas, jo šim tirgus segmentam ir raksturīgi svārstīties līdzi izmaiņām kopējā tirgū. Ja līdz šim sērijveida dzīvokļi sasniedza 40–50% no jauno projektu dzīvokļu cenas, šis gads ar energoresursu izaicinājumiem var šo tirgu mainīt. Daudzi pircēji šobrīd piedzīvo dilemmu – pirkt dārgāku dzīvokli jaunajā projektā, toties maksāt mazāk par komunālajiem pakalpojumiem, vai iegādāties lētāku sērijveida dzīvokli, bet vairāk ieguldīt tā uzturēšanā.
“Svarīgi ir ne tikai energoefektivitātes tehniskie risinājumi, bet arī tas, kā ēkas tiek apsaimniekotas un apkoptas. Diemžēl vairumam padomju laika tipveida ēku īsta saimnieka nav – dzīvokļi šajās ēkās savulaik lielākoties iegūti īpašumā caur privatizāciju, un īpašnieki uzskata, ka īpašumtiesības beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm. Tāpēc nevienu īsti nesatrauc ēkas nolietojums, būvkonstrukciju tehniskais stāvoklis utt. Tā teikt, par jumtu lai uztraucas augšējo stāvu iemītnieki, bet par pagrabu – pirmais stāvs, jo man pa vidu uz galvas nekas nepil. Jaunajos projektos ir cita situācija – jau no pirmās dienas cilvēki iegādājas kopīpašumu, tāpēc arī raksturīga citāda domāšana: tiek veidots kopējs uzkrājumu fonds, iedzīvotāji laikus vienojas par remontiem un rūpējas, kā ēku apsaimniekot ilgtermiņā,” saka Kaspars Ekša.
Kā atzīst Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš, prakse aizvien rāda, ka daudzi uzskata, ka šis nav piemērots laiks iegādāties īpašumu un iecerētie plāni tiek atlikti, kas nozīmē, ka atsevišķus īpašuma veidus pārdot kļūst grūtāk. “Pēc jaunajiem projektiem pieprasījums ir saglabājies, taču, ja runājam par padomju laika tipveida ēkām, tad redzam, ka tur pieprasījums ir būtiski samazinājies, jo jārēķinās, ka šādās ēkās ir arī augstāki komunālie maksājumi. Turklāt energoefektivitātei ir pieaugoša loma arī banku kreditēšanas nosacījumos,” uzsver A. Bērziņš.
Ikviens, kuram jau ilgstoši neizdodas pārdot savu nekustamo īpašumu, ir iespēja vērsties pie Pērkam.lv, kas iegādājas dzīvokļus, mājas, zemi un mežus visā Latvijā, piedāvājot tūlītēju samaksu.
Pērkam.lv iegādājas jūsu īpašumu, vienojoties par tā godīgu pārdošanas cenu un neliekot jums ilgi gaidīt uz darījuma noformēšanu, kā arī ļaujot izvairīties no dažādiem pārpratumiem – visi darījumi tiek realizēti tikai ar zvērināta notāra palīdzību un reģistrēti Zemesgrāmatā. Tāpat Pērkam.lv arī iegādājas īpašumus ar apgrūtinājumiem un piedāvā nomaksāt jūsu hipotekāro kredītu.
Tas ir ātrākais un ērtākais risinājums, kas palīdz atbrīvoties no nevajadzīga īpašuma un saņemt naudu jau dažu dienu laikā! Ar Pērkam.lv īpašumu pārdošana vairs nav apgrūtinoša un laikietilpīga.
Plašāka informācija un pieteikuma forma šeit: https://perkam.lv/
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk