15/09/2022, Kategorija: Ekonomika

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ir jau izstrādāti priekšlikumi normatīvajos aktos minimālo ienākumu līmeņa noteikšanas pilnveidošanai un pārskatīšanas regularitātei.

Minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai ir paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānasi apmēra. (Mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai). Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Kopā ar Labklājības ministrijas kolēģiem aktīvi strādājam pie tā, lai Latviju patiešām varētu saukt par labklājības valsti. Tiesībsarga aktualizētie aspekti tiek ņemti vērā, strādājot pie ienākumu atbalsta sistēmas uzlabošanas, kuras ietvaros palīdzam tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Lai arī ir skaidrs, ka valsts budžeta iespējas nav bezizmēra, cīnīsimies, lai panāktu pozitīvas izmaiņas”.

LM piekrīt, ka šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tāpēc normatīvajos aktos paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņa zemākā iespējamā robeža ir izteikta procentos no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas apmēra, attiecīgi šie apmēri ik gadu atbilstoši arī mainītos.

Vienlaikus jāuzsver, ka minimālo ienākumu sistēmā ir jāsaglabā līdzsvars starp personas un sabiedrības vajadzībām un iespējām, ņemot vērā, ka vecuma vai invaliditātes pensijas apmēri ir atkarīgi no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet sociālās palīdzības jomā atbalsts ir atkarīgs no faktiskās ienākumu un materiālās situācijas neatkarīgi no nodokļu nomaksas. Tādēļ minimālo ienākumu sliekšņu noteikšana, izmantojot mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu, ir samērīga un pamatota metode.

Kopā ir sagatavoti grozījumi piecos likumos. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie ir jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Tiesībsargs aicina pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI), un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau sākot ar oktobri. LM norāda, ka tiesību aktos attiecībā uz iedzīvotājiem nodrošināmajiem pensiju un pabalstu minimālajiem apmēriem valdība jau ir iepriekš konceptuāli nolēmusi kā atskaites punktu lietot jau pieminēto mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu. Tas ļauj minimālo pensiju un pabalstu apmēru noteikšanā saglabāt līdzsvaru starp tiem iedzīvotājiem, kuri gūst ienākumus no darba tirgus, un tiem iedzīvotājiem, kuri negūst ienākumus un saņem pensijas un pabalstus minimālajā apmērā.

Tādējādi saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī garantētā minimālā ienākuma slieksnis 2023. gadā tiktu paaugstināts līdz 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (šobrīd 109 eiro) un 88 eiro pārējām personām (šobrīd 76 eiro), savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiktu paaugstināts attiecīgi līdz 313 eiro un 219 eiro (šobrīd 272 eiro un 190 eiro). 2021. gadā par trūcīgiem atzīto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 54 916 personas, 2023. gadā tiek prognozētas 64 394 trūcīgas personas. Trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanās tiek prognozēta, jo tiks noteikts augstāks trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, tādējādi atbalstu saņems vairāk trūcīgo iedzīvotāju.

Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušām personām un personām ar invaliditāti palielinātos līdz 125 eiro mēnesī (šobrīd 109 eiro), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), saglabājot nosacījumu par koeficientu, kā arī piemaksas noteikšanu nenodarbinātām personām pabalsta apmēra aprēķinam personām ar I un II invaliditātes grupu. Minimālās vecuma pensijas  aprēķina bāze  pieaugs līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – līdz 188 eiro mēnesī (šobrīd 163 eiro). Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam palielināsies līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), no septiņu gadu vecuma – līdz 188 eiro (šobrīd 163 eiro).

863 skatījumi




Video

Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

02/06/2026

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%

29/05/2026

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi

28/05/2026

Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...

Lasīt tālāk
Video

Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim

25/05/2026

Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu

21/05/2026

Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas

20/05/2026

Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...

Lasīt tālāk
Video

VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju

31/03/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa

25/03/2026

Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...

Lasīt tālāk
Video

Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem

13/03/2026

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...

Lasīt tālāk
Video

FM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus

11/03/2026

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...

Lasīt tālāk